Atšķirībā no bāru un restorānu īpašniekiem, kurus parlaments iepriecināja, balsojot pretēji valdības un tās ekspertu rekomendācijām, un atļāva apkalpot viesus terasēs, līdzīgu situāciju, kuru Valsts prezidents nodēvējis par “parlamentāro negadījumu”, Latvijas veselības un fitnesa asociācija nesagaidīja.
Saeimas atbildīgā komisija trešdien vērtēja pilsoņu iniciatīvu, kurā vairāk nekā 11 pilsoņu prasīja, lai Saeima groza spēkā esošo kārtību un ļauj tiem sportot iekštelpās.
“Kopš 2020. gada 21. decembra Ministru kabineta lēmuma Latvijas iedzīvotājiem ir liegts nodarboties ar sportu sporta klubos un sporta centros. Aizliegums negatīvi ietekmē iedzīvotāju tiesības uz veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kas ir svarīgs priekšnosacījums sabiedrības veselīguma nodrošināšanai un dzīvildzei [..] Vienlaikus regulāri fiziski treniņi palīdz arī garīgajai veselībai un stiprina imunitāti,” pauž iniciatīvas autori.
Sportot gribētāji norāda, ka pasaules zinātnieki ir nākuši klajā ar vairākiem pētījumiem, kas pierādījuši, ka draudi inficēties ar vīrusu sporta klubos ir minimāli - no 2 miljoniem apmeklējumu saslimstības rādītājs ir 0,02% gadījumu. Latvijā sporta klubus apmeklējot aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju, veicot 12 miljonus apmeklējumu gadā. Turklāt sporta klubi jau pērn rudenī pierādījuši, ka spēj ātri pielāgoties situācijas izmaiņām valstī un nodrošināt atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus drošiem individuāliem un grupu treniņiem.
Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas pārstāvis Gints Kuzņecovs deputātiem skaidroja, ka sporta klubi ir izstrādājuši efektīvu sistēmu, kā neapdraudēt savus klientus. “Protokols ir ārkārtīgi stingrs un drošs. Esam pārliecināti, ka [vīrusa] uzliesmojumu nebūs,” stāstot, ka uz vienu kluba apmeklētāju būtu paredzēti 20 kvadrātmetri, tiem būtu jānēsā maskas un starp apmeklētāju grupām būtu laika intervāli vēdināšanai, uzsvēra G. Kuzņecovs.
Tomēr šoreiz atbildīgās komisijas deputāti nebija tik iejūtīgi un starptautiskajos ekspertos ieklausīties griboši, kā tas bija balsojumā par krogu terašu atvēršanu. Deputāti iniciatīvu nolēma tālāk nevirzīt. Tā tika nosūtīta valdībai, lai tā izvērtē epidemioloģisko situāciju un pieņem lēmumu.
Šāda rīcība saskanēja ar Veselības ministriju pārstāvošā Kaspara Bērziņa lūgumu. Viņš brīdināja, ka jau terašu atvēršana sabiedrībai dod maldinošu signālu, ka epidemioloģiskā situācija strauji uzlabojas. Vēl viena ierobežojuma atcelšana to padarītu tikai stiprāku, kas varētu izraisīt nevēlamas sekas. “Lūdzu, lūdzu to nedarīt un paciesties divas trīs nedēļas,” teica Veselības ministrijas pārstāvis, kurš atgādina, ka jūnija vidū tiks ieviestas tā dēvētās zaļās pases, kas pret Covid-19 vakcinētajiem ļaus izmantot plašāku pakalpojumu klāstu.
Jau vēstīts, ka 29. aprīlī valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā ignorēja valdības lēmumu divas nedēļas nepārskatīt Covid-19 ierobežojumus un lēma atļaut strādāt ēdinātāju terasēm no 7. maija. Īpaši sāpīgi lēmumu uztvēra valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, sakot, ka Saeima sākusi “iet savu individuālu ceļu”, un paužot neziņu, kādā veidā “noregulēsies” Saeimas un valdības sadarbība Covid-19 krīzes risināšanā.
Parlaments gan savā lēmumā valdībai piešķīra tiesības noteikt šīs ēdināšanas ārtelpās epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Trešdien, atbildīgā komisija bez iebildumiem apstiprināja valdības noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
