Marija Golubeva: Es būšu tāds sarunu partneris, ar kuru gribēs runāt

© Ieva Ābele/Saeima

Iekšlietu ministriju turpmāk vadīs “Atttīstībai/Par!” pārstāvošā Marija Golubeva – otrā sieviete, kas vadīs šo salīdzinoši konservatīvo ministriju. Viņa sola, ka turpinās dažas amatu nule zaudējušā Sanda Ģirģena iesāktās lietas, un ir pārliecināta, ka spēs būt līdzvērtīgs sarunu partneris ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem.

M. Golubeva sola, ka viņas atslēgvārdi darbā būs cilvēcīgums, reformas un sadarbība. Pirms Saeimas balsojuma par viņas apstiprināšanu ministres amatā politiķe norādīja, ka viņas uzdevums būs vairot cieņu un uzticēšanos starp sabiedrību un iekšlietu sistēmu, kā arī darbs pie konkurētspējīga atalgojuma ieviešanas.

Viņas prioritātes būs civilās aizsardzības un policijas reaģēšanas spējas palielināšana, pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte, naida noziegumu un vardarbības ģimenē prevencija un izmeklēšana, bērnu likumpārkāpumu prevencija kā alternatīva sodīšanai. Tāpat jaunā ministre sola rūpēties arī par citu aktuālu noziegumu apkarošanu, piemēram, par cīņu pret kibernoziegumiem.

Kā ierasts, mainoties ministriem, sabiedrība apspriež to izglītību atbilstību ieņemamajam amatam. Ko jūs teiktu, lai pārliecinātu šaubīgos, ka jūsu filoloģijas un vēstures studijās gūtās zināšanas ir atbilstošas Iekšlietu ministrijas vadīšanai?

Tas nav noteicošais faktors, jo neesmu strādājusi filoloģijā vai vēsturē. Esmu strādājusi Valsts kancelejā, valsts pārvaldē, esmu bijusi arī politikas analītiķe Briselē. Visās tajās vietās neesmu strādājusi kā vēsturniece vai filoloģe, bet analizējusi valsts pārvaldes darbību. Tādēļ šajā gadījumā, domāju, ka šis nav noteicošais.

Jūs būsiet otrā sieviete, kas vadīs Iekšlietu ministriju. Ņemot vērā, ka tās pārraudzībā ir iestādes, kurās strādā izteikti konservatīvi ļaudis, vai esat droša, ka spēsiet iekarot viņu uzticību?

Te ir divas tēzes. Pirmā, es ticu, ka Latvijā visus dienestus vada profesionāļi, cilvēki, kas izvēlēti savas kvalifikācijas dēļ. Es domāju, ka, sadarbojoties cieņpilni ar vadītājiem un cenšoties sadarbības ceļā risināt visas problēmas, var panākt diezgan daudz.

Savukārt tas, ka pastāv noteikta kultūra, kas daļēji palikusi no padomju laikiem, ka ir nopietni vīriešu darbi, ko sievietes nevar darīt, es tam nepiekrītu. Domāju, ka sievietes var darīt visu valsts pārvaldē. To es redzu gan Latvijā, gan citur. Mums jau ir bijušas sievietes aizsardzības un iekšlietu ministra amatā.

Es tiešām domāju, ka ir laiks atstāt šos aizspriedumus pagātnē. Protams, cilvēku attieksmi nevar mainīt piecās minūtēs, bet to es respektēju. Es būšu tāds sarunu partneris, ar kuru gribēs runāt.

Vai ir kāds Sanda Ģirģena iesāktais darbs, kuru jūs noteikti turpināsiet?

Zinu, ka kopš 2018. gada tiek īstenotas reformas sadarbībā ar Eiropas Komisiju, kas attiecas gan uz policijas struktūru, gan citām. Es labprāt turpinātu šīs pārmaiņas un ceru, ka policija kļūs efektīvāka. Turpināšu arī uzlabot darba apstākļus gan policijā, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Vēl viena lieta - jautājums par policijas izglītību un apmācībām. Es pie šī jautājuma nopietni strādāšu, tas ir pilnīgi noteikti.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais