Jaunās Ministru kabineta aprises tālāk zīmētas tiks vien pēc pašvaldību vēlēšanām. Koalīcijas lielie brāļi – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par!” – ar šādu vienošanos ir apmierināti. Ar aizdomām uz to lūkojas KPV LV, kura, visticamāk, zaudēs vismaz vienu ministra portfeli. Partijas Saeimas frakcijas vadītājs un valdes loceklis Māris Možvillo gan ir apņēmības pilns 13. Saeimas vēlēšanās iegūtās pozīcijas neatdot bez cīņas.
Tiesa, KPV LV ekonomikas ministra amatam virzītais, bet premjera neakceptētais uzņēmējs Pēteris Šmidre radījis priekšstatu, ka pati organizācija vairs īsti nevēlas piedalīties politisko procesu virzīšanā.
Premjers ekonomikas ministra pienākumu pildīšanu uzticējis Nacionālās apvienības pārstāvim. Vai šāda attieksme KPV LV maz atstāj vietu cerībām, ka šo amatu iespējams saglabāt?
Es šo jautājumu sadalīšu divās daļās. Pirmā ir tāda, ko es arī pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes teicu - neapmierinātība ar faktu, ka Kaspars Gerhards [zemkopības ministrs, Nacionālā apvienība] iecelts šajā amatā, lai gan nekad iepriekš tas nav noticis ar citiem ministriem.
Uz to premjers atbildēja, ka viņam liekoties, ka Gerhards ir pietiekami kompetents aizstājējs, jo viņš jau ir strādājis šajā amatā. Līdz ar to man nav skaidrs, vai ministru nosaka amatam, jo zina, kurās durvīs tualete, kurās pagrabstāvs, vai arī lai virzītu uz priekšu tās iniciatīvas, kuras virzījām mēs, kā partija.
Otra daļa - ir pazīmes, ka mūsu politiskās iniciatīvas ir noliktas uz pauzes, un viena no tām ir negodīgā OIK sistēma.
Kāpēc izvēlējāties virzīt bezpartejisku kandidātu šim amatam?
Tā viena būtiskākā lieta ir tā - dzirdējām kuluāros, ka mums tie deputāti balso mazāk un tādēļ mums nav tas politiskais svars tik liels vairs. Lai tiešām noņemtu - un tas tā patiesi bija domāts -, lai noņemtu politisko spriedzi, ka kandidāts no mūsu partijas, kas zināmā mērā atkarīgs no mums, virzījām Šmidri, un to mums ieteica valdības sadarbības partneri no uzņēmēju organizācijām.
Mēs paši nemeklējām, šo tiešām ieteica uzņēmēju organizācijas, kas viņu zina pietiekami labi un pietiekami ilgi. Tur bija vairāki kandidāti, bet šis izkristalizējās.
Kā jūs vērtējat koalīcijas vairākuma vienošanos, ka sarunas par Ministru kabineta jauno struktūru atsākas tikai pēc pašvaldību vēlēšanām?
Acīmredzot vēl ir nepieciešams saskaņot kaut kādus plānus. Pieļauju, nesaku, ka 100 procenti, bet acīmredzot kāda no shēmām neizdevās. Domāju: bija paredzēts, ka mēs vienkārši padosimies pēc pirmā lielāko brāļu uzrūciena, ka pierausimies pussēdus, lai tik ļauj palikt valdībā. Tas laiks ir pagājis, mums ir pietiekami liela pašcieņa, lai mēs neturpinātu tādu politiku, ko veica vadoņi, kas bija iepriekš - mazā brāļa sindroma sajūtu vadīti, vadoņi piekāpās visam, ko gribēja lielie brāļi.
Kā vērtējat KPV LV izredzes šajās vēlēšanās?
Pozitīvais ir tas, ka mūsu sarakstos ir cilvēki ar aicinājumu acīs, ne tāpēc, ka ir privātās intereses, ne tāpēc, ka aizmugurē pierunāšana bijusi. Visi saraksti, ir ar cilvēkiem, kas ir gatavi idejas vārdā darboties, viņus neinteresē amati. Mūsu sarakstos ir ļoti maz pašvaldību darbinieku vai valsts pārvaldes pārstāvju - ir, bet ļoti maz. Mēs varam teikt, ka tās tiešām ir pašvaldību vēlēšanas, kur piedalās dažādu profesiju, vecuma un zināšanu līmeņa cilvēki.
