Pēdējo divdesmit gadu laikā, aizvadītās pašvaldību vēlēšanas bijušas ar viszemāko vēlētāju aktivitāti. Līdz vēlēšanu urnām aizgājuši vien 34% balsstiesīgo pilsoņu. Pastāv uzskats, ka zemā aktivitāte saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu, taču valdošās koalīcijas partiju līderi, kas ar sasniegtajiem rezultātiem ir apmierināti, to vairāk saista ar pandēmiju un tās diktētajiem ierobežojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.
Kopš 2001. gada viszemākā vēlētāju aktivitāte bija 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, kad uz vēlēšanu iecirkņiem aizgāja 45.99% vēlētāju. Salīdzinājumā šogad aktivitāte sarukusi par vairāk nekā desmit procentpunktiem. Izskanējis viedoklis, ka šāda pasivitāte skaidrojama ar administratīvi teritoriālo reformu, kas līdzšinējās 119 pašvaldības apvienoja 42.
Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans vēlētāju neaktivitāti nesaista ar reformu. Viņaprāt, tai ir divi citi iemesli. Pirmais - šajās vēlēšanās vēlētājs netika piesaistīts konkrētam iecirknim, tādēļ pirms vēlēšanām tas nesaņēma atgādinājumu, uz kurieni jādodas vēlēt.
Sava negatīvā ietekme bijusi arī pandēmijai, kura sabiedriskajos medijos nomākusi ziņas par gaidāmajām vēlēšanām. Sērga liedza izvērst arī vēlēšanu kampaņas. To deficīts īpaši ietekmēja jauno politiķu izredzes tapt ievēlētiem.
Vērtējot Jaunās konservatīvās partijas vēlēšanās gūtos rezultātus, K. Feldmans bija apmierināts, jo konservatīvie ar savu sarakstu iekļuvuši 14 pašvaldībās, bet divās ievēlēti, startējot apvienotā sarakstā.
“Piemēram, Ventspilī ir ļoti labs rezultāts, kur domē ievēlēts mūsu nodaļas vadītājs Bruno Jurševics,” saka K. Feldmans, kurš pieļauj, ka Ventspili ilggadēji vadījusī “Ventspilij un Latvijai”, ņemot vērā, ka tās līderis apcietināts, varētu izvērtēt iespējas sadarboties arī ar citām partijām.
“Mēs esam sasnieguši ļoti labus rezultātus. 2017. gadā mēs iekļuvām septiņās mazajās, pirmsreformas pašvaldībās, bet šobrīd esam ievēlēti 16 jaunajos lielajos novados.
Mūsu partijas īpatnība ir tā, ka mēs vedam politikā jaunus cilvēkus, kuri ir relatīvi mazāk atpazīstami, bet pandēmijas laikā ar viņiem nevarēja tik labi iepazīstināt vēlētājus. Vienmēr var vēlēties labāku rezultātu, bet, zinot kādiem šķēršļiem jātiek pāri, rezultāti ir diezgan adekvāti. Gribētu uzslavēt mūsu nodaļas par labi paveikto darbu,” saka K. Feldmans.
Arī “Kustība “Par!”” līderis, partiju apvienību “Attīstībai/Par!” valdībā pārstāvošais veselības ministrs Daniels Pavļuts nesaskata pazīmes, ka zemā aktivitāte būtu saistīta ar teritoriālo reformu. ”Es neticu personīgi novadu reformas ietekmei, kas izskan no reformas pretinieku puses, ka šis apmeklējums ir izskaidrojams ar novadu reformu,” saka politiķis.
Viņš uzskata, ka aktivitāti ietekmējis tas, ka cilvēki sajutuši pandēmijas tvēriena atslābšanu un metušies izbaudīt lielisko laiku, kas vēlēšanu dienā priecēja cilvēkus visā valsts teritorijā.
Arī D. Pavļuts norāda, ka pandēmija būtiski ietekmēja priekšvēlēšanu kampaņas un politiskajiem spēkiem, kuri vēlētājiem piedāvā jaunus cilvēkus, bija maz iespēju iepazīstināt ar tiem cilvēkus.
“Daudzās apdzīvotajās vietās priekšvēlēšanu kampaņas pat nebija lāga redzamas ar neapbruņotu aci,” saka D. Pavļuts.
Neraugoties uz ierobežotajām iespējām priekšvēlēšanu laikā, D. Pavļuts ar savas organizācijas rezultātiem ir apmierināts. “Šīs ir pirmās pašvaldību vēlēšanas, kurās startējam. Nācām ar jauniem cilvēkiem, jaunu piedāvājumu, bet pretim bija pazīstami cilvēki, kas sevi jau pierādījuši,” saka politiķis, kurš ir apmierināts ar to, ka 12 pašvaldībās, kurās kandidēja “Kustība “Par!”” tā ieguvusi deviņus deputātu mandātus.
“Jaunās Vienotības” valdes loceklis Arvils Ašeradens saskata trīs faktorus, kas ietekmējuši vēlētāju aktivitātes rādītājus. Viņš atgādina, ka vēlētāju aktivitātes rādītājus parasti nodrošinot balsotāji lielajās pilsētās, bet Rīgā vēlēšanas notika jau aizvadītajā gadā. Viņaprāt, arī pandēmija, uz vietām ārkārtīgi zemais vakcinācijas temps licis cilvēkiem, īpaši vecāka gadagājuma, aizdomāties, vai ir droši doties uz vēlēšanām. Protams, arī labais laiks ļaudis vedinājis mesties atpūtā pie dabas, nevis doties uz vēlēšanu iecirkni. “Tas brīnišķīgais laiks. Ļoti daudzi cilvēki, neizvirzot vēlēšanas par prioritāti, apciemoja draugus, izbrauca pasākumos,” saka A. Ašeradens.
Savukārt 100 deputāti 30 pašvaldībās “Jaunajai Vienotībai”, kas Saeimā ir mazākā frakcija, ļauj būt apmierinātai ar vēlēšanu rezultātiem.
“Tajos novados, kur mums bijusi tradicionāla ietekme, mēs esam uzvarējuši, un ir pārstāvniecība atjaunota Jūrmalā, Siguldā, Ādažos un, šķiet, arī Liepājā. Mēs varam būt apmierināti!” par grūtajos apstākļos sasniegto priecājas A. Ašeradens.
