Satversmes tiesa konservatīvajiem Saeimas politiskajiem spēkiem ir atņēmusi vienu no argumentiem, kas tika izmantots cīņā pret Stambulas konvencijas ratificēšanu. Tiesa atzinusi, ka konvencijā rakstītais nav pretrunā ar valsts pamatlikumu – Satversmi. Konvencijas pretiniekus gan tas nepārliecina, un tie norāda, ka šis nav tiesas spriedums, kam ir likuma spēks – tas ir vien atzinums. Taču politiskās diskusijas par konvencijas ratifikāciju atkal varētu nonākt Saeimas dienaskārtībā.
Arī Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska atzīst, ka šis spriedums neuzliek pienākumu Saeimai ratificēt Stambulas konvenciju. Tiesnese norāda, ka konvencijas ratificēšana ir likumdevēja izšķiršanās jautājums.
“Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!”, kas lūdza Satversmes tiesai izvērtēt Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei, vispirms apspriedīsies, bet tiek pieņemts, ka tiks lemts par konvencijas virzīšanu ratifikācijai.
“Jauno Vienotību” pārstāvošā Anda Čakša pauda gandarījumu par Satversmes tiesas spriedumu, jo Latvijā šīs konvencijas parakstīšana ir noilgusi četrus gadus. Viņasprāt, līdz ar spriedumu par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilstību valsts pamatlikumam ir novērsts beidzamais šķērslis jeb arguments, kas liegtu konvenciju parlamentā ratificēt.
Deputāte uzsvēra, ka Latvijā situācija ar vardarbību ir nopietna, tāpēc tiks ieviests svarīgs instruments, kas palīdzēs sargāt sievietes un bērnus no vardarbības. Stambulas konvencija dod jaunu spēku virzīties uz priekšu,” saka deputāte.
Par partijas tālāko rīcību Stambulas konvencijas kontekstā Jaunā konservatīvā partija vēl spriedīs, taču līdz šim tās pozīcija bijusi skaidra - tā nav ratificējama. Savukārt Nacionālās apvienības līderi jau paziņojuši, ka Satversmes tiesas spriedums Saeimai nav saistošs.
Arī “Saskaņa”, kuras deputātu vidū ir atšķirīgi viedokļi par konvenciju, par tās ratificēšanas iespējām vēl tikai spriedīs. Politisko spēku pārstāvošais Boriss Cilevičs atgādina, ka dokumenta ratificēšana ir politiskas, nevis juridiskas dabas jautājums.
Pats parlamentārietis sliecas atbalstīt konvencijas ratificēšanu.
“Tas drīzāk ir politiskas, nevis juridiskas dabas jautājums. Konvencijā nav nekā tāda, ko nevarētu ratificēt,”
saka B. Cilevičs, piebilstot, ka tā vērsta uz vardarbības mazināšanu ģimenē.
Deputāts atzina, ka attiecībā uz ratificēšanu piesardzīgāki ir konservatīvie politiskie spēki un režīmi. Kā piemēru viņš minēja Turciju, kas šogad izstājusies no Stambulas konvencijas, jo režīms kļuvis nedemokrātiskāks.
Savukārt jaunās Krišjāņa Kariņa valdības neatkarīgo deputātu veidotās atbalsta grupas vadītājs Atis Zakatistovs prognozē, ka konvencija ratificēta tomēr tikšot.
Deputāts atgādina, ka attiecībā uz Stambulas konvenciju parlamentā nav vienprātības par vardarbības apjomiem Latvijā un dziļi problemātiskas atšķirības uzskatos par dabīgo dzimumu un dzimumu sociālajām lomām. Šajos jautājumos risinājumu nebūs, taču jautājums esot arī par konstitucionālās krīzes iespējamības atkārtošanos īsā laika posmā.
Tādēļ, viņaprāt, konvencija tiks atbalstīta.
Satversmes tiesa secinājusi, ka Ministru kabinetam bija tiesības pieņemt lēmumu par Stambulas konvencijas parakstīšanu. Līdz ar to Stambulas konvencija ir parakstīta atbilstoši Vīnes konvencijā un likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” noteiktajām prasībām.
Tāpat tiesa secināja, ka Stambulas konvencijas objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz Stambulas konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās objektam un mērķim.
