Politika

Lai gūtu skaidrību par iespējamiem Jaunās konservatīvas partijas (JKP), Saeimas un Rīgas domes frakciju amatpersonu likumpārkāpumiem saistībā ar Rīgas domes izsniegto bezmaksas autostāvvietu atļauju izmantošanu, Saeimas deputāti Armands Kauze (ZZS) un Aldis Gobzems (pie frakcijām nepiederošs) vērsušies KNAB.

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu.

Premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) svētdienas vakara likteņruna bija plaši izziņota jau iepriekš, tāpēc tauta ar dziļu interesi gaidīja, ko tādu viņš teiks.

Gatavojot šī gada budžetu, koalīciju veidojošās partijas iegrima diskusijā par to, vai nebūtu lietderīgi atjaunot tā dēvētās deputātu kvotas, kas katram tautas priekšstāvim ļāva iepriecināt savu vēlētāju ar relatīvi mazu naudas summu konkrēta mērķa veikšanai. Šī ideja pēc premjera sarunas ar Valsts prezidentu tika atmesta, taču Saeimas opozīcija apgalvo, ka 2021. gada budžeta veidošanas laikā deputātu kvotas ir atdzimušas. Tikai labāk maskētas.

Covid-19 izplatību tā arī nespējot ierobežot, sabiedrībā aizvien skaļāk tiek runāts par to, vai nebūtu lietderīgi ieviest atsevišķu sodu par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Šim jautājumam Saeima pievērsīsies pēc nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas.

Kad 1940. gada 13. maijā ļoti sarežģītā starptautiskā situācijā par Lielbritānijas premjeru kļuva Vinstons Čerčils, viņš parlamentā teica runu, kura iegājusi politikas vēsturē kā visu laiku skaudrākā, bet vienlaikus arī apņēmīgākā politiķa runa. Ja līdz tam politiķi savās uzrunās centās solīt labāku dzīvi un uzskaitīja, ko darīs, lai tā drīzāk iestātos, tad šoreiz Čērčils darīja pilnīgi pretēji. Viņš teica: “Es nevaru piedāvāt neko citu, kā vien asinis, smagu darbu, asaras un sviedrus.” Citiem vārdiem, viss ir slikti un būs vēl sliktāk.

Būdams nemierā ar veselības ministres un viņas ekspertu komandas sniegumu cīņā ar Covid izplatīšanos, premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc palīdzīga pleca vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces. Par to, ka premjers centīsies iniciatīvu pārņemt savās rokās, liecināja arī viņa svētdienas uzruna televīzijā. Taču šāda stratēģija sarežģī jau tā saasinātās attiecības koalīcijā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, trešdien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Pasludinādams Nacionālo apvienību par partiju, kurai jāpateicas par valdības stabilitāti, Raivis Dzintars atkārtoti pārvēlēts organizācijas priekšsēdētāja amatā. Politiķis arī strostēja pilsoņus, kas 13. Saeimas vēlēšanās ļāvušies eksperimentam un parlamentā ievēlējuši “laimes lāčus” un populistus.

Roberts Zīle intervijā “Neatkarīgajai” (24.11.2020.) par esošo valdību teica: “Šis [13. Saeimas] vēlēšanu rezultāts bija tik slikts, ka tur bija grūti kaut ko citu salikt.” Proti, balsu sadalījums ir tāds, ka ar esošo koalīciju un Kariņa valdību mums būs jānovelk līdz nākamajām vēlēšanām 2022. gadā. Faktiski tas nozīmē, ka valdība var darīt, ko tā grib, un, par spīti tās sadrumstalotībai un šķietamajai nestabilitātei, tā ir stabilāka nekā jebkura cita, jo nekādu citu valdību politiski izveidot nevar. Kāpēc? Tāpēc, ka to neļauj ticība jeb Latvijā valdošā politiskā mitoloģija.

Rīgas domes deputātiem ik gadu tiek izsniegtas divas bezmaksas autostāvvietu atļaujas, no kurām viena labprātīgi tiek atdota partijas vadībai – sarunā ar Neatkarīgo apliecināja bijušais Rīgas vicemērs, bijušais Jaunās konservatīvās partijas deputāts Rīgas domē, ASV Armijas kara koledžas absolvents Druvis Kleins.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Laikā, kad pedagogu un izglītības un zinātnes ministres konflikts sasniedzis kulmināciju un mācībspēkus apvienojošā arodbiedrība pieprasījusi ministres Ilgas Šuplinskas demisiju, koalīcijas partijas, aizsedzoties ar nepieciešamību pieņemt valsts budžetu nākamajam gadam, izvairās pamanīt konflikta nopietnību. Eksperti brīdina, ka tas ministrei un koalīcijai kopumā var ļauni atspēlēties.

Rīgas dome sola tiesībsargājošām iestādēm sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu Pūču ģimenes rīcībā nonākušo SIA “Rīgas satiksme” bezmaksas autostāvvietu atļauju lietošanas likumību, savukārt KNAB sola notikušo izvērtēt un atturēties no šī procesa komentēšanas.

Skandāls ap Juri Pūci un viņa demisionēšana no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata partiju apvienībā “Attīstībai/Par!” jaunā kvalitātē izgaismojusi organizāciju veidojošo politisko spēku ideoloģijās iekodētās atšķirības. Apvienību veidojošās partijas vienojušās nākamā gada pašvaldību vēlēšanās kandidēt atsevišķi, taču sola, ka tā nav apvienības izjukšana un Saeimā strādājošā “Attīstībai/Par!” frakcija ir monolīta un Krišjāņa Kariņa valdību atbalstoša.

Valdība otrdien sagudroja jaunus kovidierobežojumus izglītībā – no 30. novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas. Ja šādas prasības nevar nodrošināt, tad skolai mācības jāorganizē attālināti.

Vēl jau nekas pa burbuli nav nolaists un varbūt arī netiks nolaists, taču līdzšinējā notikumu attīstība ar partiju “Latvijas attīstībai” un tās jauno valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ivaru Ijabu liecina, ka uz to strauji iet.

„Kas ir virsleitnants?” – jautā Alise Zariņa, kura, izrādās, ir „sabiedriskā aktīviste, feministe, režisore un publiciste”. „Virsleitnants ir pakāpe pirms kapteiņa,” atbild virsleitnants Gatis. Savukārt feminists Kaspars Zālītis, kurš savulaik bijis LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” valdes loceklis un viens no galvenajiem „Europride 2015” rīkotājiem Rīgā, piebalso, ka esot jālauž stereotipi par Latvijas armiju. Tā, uzdodot infantilus un bezjēdzīgus jautājumus, lsm.lv tiešraidē tika piedāvāts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) „uzsaukts” šovs (!), kurā analizē „dzimumu lomas Latvijas armijā”. Par to runājām ar LR aizsardzības ministru Arti Pabriku („Attīstībai/Par”).

Saeima šajās dienās izskata svarīgus jautājumus – minimālo ienākumu sliekšņus, ietaupīto budžeta līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes vajadzībām, nākamā gada budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā.

Saeima jau divas garas dienas pavadījusi, daļēji attālināti strādājot pie valsts nākamā gada budžeta. Šis process gandrīz ne ar ko neatšķiras no citu valdību un citu Saeimu veidotajiem budžetiem – opozīcijas priekšlikumi praktiski netiek ņemti vērā. Taču opozīcija apgalvo, ka šāds darba stils līdz šim nav piedzīvots. Budžeta pieņemšanas procesu dažs opozicionārs dēvē par “vebināru”, kurā ir tikai opozīcijas monologs, bet cits prognozē, ka šāda koalīcijas augstprātība var beigties tikai ar Krišjāņa Kariņa valdības krišanu.

Par integrāciju un asimilāciju, par opozīcijas un pozīcijas delikātajām attiecībām un citām aktualitātēm intervija ar politiķi, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski.

Eiroparlamenta deputāts un Nacionālās apvienības valdes loceklis Roberts Zīle sarunā ar Neatkarīgo izskaidro dažus Latvijas valsts budžeta 2021. gadam veidošanas aspektus.