Prokuratūra cer, ka kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kurš ierosināts par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, tiks pabeigts līdz gada beigām. Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Gints Bērziņš atgādina, ka par vakcīnu iepirkumu atbildīgajā Veselības ministrijā par šo darbu atbild valsts sekretārs un ministrs – tolaik Daina Mūrmane-Umbraško un Ilze Viņķele.
“Ministrijas darbu vada ministrs un valsts sekretārs, un viņi ir atbildīgi, lai ministrija strādātu efektīvi un atbilstoši valsts interesēm,” piektdien parlamentārās izmeklēšanas komisijā strādājošajiem deputātiem, kas pievērsušies jautājumam, kāpēc valsts neiepirka vakcīnas tādā apmērā, kā tas bija iespējams, teica prokurors G. Bērziņš.
Uzsverot, ka lietu izmeklējošajai policijai ir ārkārtīgi plašs darba lauks un daudz pratināmo, prokurors pauda cerību, ka lieta būs izmeklēta līdz šī gada laikam. Solījumus lietas apjomīguma dēļ viņš gan vairījās dot.
Kriminālprocess tika uzsākts 27. maijā. Izmeklēšana sākta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Proti, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem vai ar naudas sodu, vai piespiedu darbu.
Šāda nodarījuma pazīmes Veselības ministrijas vadības darbā prokuratūra saskatījusi tajā, ka Veselības ministrija savulaik atteicās no piedāvātās iespējas iegādāties vairāk nekā miljonu “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnu, tā vietā iegādājoties vien 200 tūkstošus vakcīnu. Šāds Veselības ministrijas amatpersonu lēmums būtiski aizkavēja vakcinācijas uzsākšanu, jo “Astra Zeneca”, ar kuras vakcīnām rēķinājās valdība, kavēja nolīgtās piegādes termiņus.
Iepriekš komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis uz iztaujāšanu bija uzaicinājis ekspertus, kas darbojās Veselības ministrijas neformālajā darba grupā, kura pieņēma lēmumu par vakcīnu iepirkumu, taču uzaicinātie ministrijas resorā strādājošie nespēja nosaukt nevienu atbildīgo par attiecīgā lēmuma pieņemšanu.
Piemēram, Veselības ministrijas Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta eksperts Aleksandrs Takašovs skaidroja, ka viņa pārstāvētais departaments iesaistīts darba grupā, ņemot vērā konkrēta departamenta darba specifiku.
Lūgts atcerēties, kā tika pieņemts lēmums par vakcīnu pret Covid-19 iegādi, A. Takašovs norādīja, ka ir pagājis ilgs laiks, tāpēc vairākas detaļas viņš neatceras. Tajā pašā laikā A. Takašovs uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija lika valsts iestādēm strādāt apstākļos, kādi iepriekš nebija pieredzēti. Viņš pauda pārliecību, ka tolaik VM resorā strādājošie savu darbu paveica kvalitatīvi, ieguldot daudz spēka un pūļu, lai vadītu procesus. Ņemot to vērā, A. Takašovs uzsvēra, ka viņš nevar un negrib atbildēt uz jautājumu, kurš neveiksmīgajā vakcīnu iepirkumā bijis vainīgs.
Savukārt piektdien uz komisijas sēdi uzaicinātā I. Viņķele atgādināja, ka “Pfizer”/”BioNTech” iepirkumu nedrīkst vērtēt ārpus tā, ka valsts jau bija vienojusies ar “Astra Zeneca”, ka tā noteiktā laikā piegādās pietiekamu daudzumu vakcīnu. ““Pfizer” pasūtījums nesākās no nulles, tas nāca kā papildu zāļu iegāde, blakus tam apjomam, kas vismaz pēc līguma, piedāvāja lielu vakcīnu skaitu pieejamību,” teica bijusī veselības ministre.
I. Viņķele arī norādīja, ka valdību vada Ministru prezidents, bet Krišjānis Kariņš ne ar vārdu netika minējis, ka jāiegādājas jebkura tirgū pieejamā vakcīna. Turklāt ierēdņu un amatpersonu atmiņā bija labi saglabājies masku iegādes gadījums, kad, pērkot visu, ko var nopirkt, radās pamatīgas problēmas ar iegādātās preces kvalitāti.
