Gobzemam par Dāvida zvaigzni būs jāatbild

© Gatis Gierts/F64

Tikšanās ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāju Arkādiju Suharenko parlamentārieti Aldi Gobzemu tomēr nepaglāba no lietas ierosināšanas par Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem. Atbildīgās komisijas vairākums tomēr saskatīja kodeksa pārkāpuma pazīmes tajā, kā komunikācijā par nevakcinēto cilvēku brīvībām A. Gobzems izmantojis Dāvida zvaigzni.

Šīs simbolikas izmantošana nebija pieņemama lielākajai daļai Saeimā pārstāvēto politisko spēku, kas rezultējās iesniegumā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Dokumentu parakstījušie deputāti, kas pārstāv gan koalīciju, gan opozīciju, norāda, ka A. Gobzema sociālajos tīklos publicētajos attēlos, kurā viņš redzams dzeltenu sešstaru zvaigzni pie krekla - simbolu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem, ar mērķi viņus kā grupu publiski identificēt, lai pēc tam masveidā iznīcinātu. Pie fotogrāfijas pievienotajā tekstā A. Gobzems pauda aicinājumu valkāt šādu zīmi “kā brīvības simbolu” tiem, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19. Parlamentārieši uzskata, ka šāda rīcība rupji pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas. Tā aizvaino sešu miljonu ebreju piemiņu, kurus genocīdā iznīcināja Otrā pasaules kara laikā, un pauž nicinošu attieksmi pret holokausta upuriem.

Tikmēr A. Gobzems savu uzrunu komisijai sāka ar jautājumu par to, vai iesnieguma autori paši ir ebreji. Viņam tas esot jāzina, lai varētu atvainoties. ”Ja Baumane [viena no iesnieguma autorēm, deputāte Krista Baumane] nav ebrejiete es viņai neatvainošos,” teica A. Gobzems. Savukārt K. Baumane norādīja, ka uz šo jautājumu neatbildēs, jo iesniegums nav tapis tāpēc, ka viņa ir aizvainota personiski, bet gan lai aizstāvētu Latvijas sabiedrības daļu - ebreju kopienu - un holokausta upuru piemiņu.

Savukārt A. Gobzems norādīja, ka “latvieši vienmēr gribot izlikties par lielākiem ebrejiem, amerikāņiem, vāciešiem vai baltkrieviem”. Piektdien viņš esot ticies ar ebreju kopienas pārstāvi Arkādiju Suharenko, un puses šķīrušās kā draugi. Deputāts aicināja kolēģus “neizlikties par lielākiem ebrejiem”, piebilstot, ka viņam nav zināms, ka kāds no iesnieguma parakstītājiem jeb “latviešiem” būtu pilnvarots ebreju vārdā izteikt kādus paziņojumus.

Neraugoties uz šādu A. Gobzema redzējumu, par lietas ierosināšanu nobalsoja seši atbildīgās komisijas deputāti.

Pret balsoja nule no koalīcijas izmestās KPV LV pārstāve deputāte Ieva Krapāne, bet deputāts Jānis Vucāns (ZZS) balsojumā atturējās, jo A. Gobzems apgalvojis, ka runāja ar ebreju kopienu.

Deputāti vienojās lietu izskatīt citā sēdē, un Saeimas kārtības rullis paredz, ka tā jāsasauc nedēļas laikā.

A. Suharenko Neatkarīgajai apliecināja, ka A. Gobzems vēlējies ar viņu tikties un tikšanās ir notikusi. Tās laikā deputāts atvainojies par savu rīcību un uzsvēris, ka esot labi informēts par ebreju traģisko likteni.

“Nebija jēgas viņam to teikt, bet es pateicu, ka ir liela starpība starp nevakcinēto nelaišanu apsēsties restorānā pie galdiņa un ļaudīm, kuriem piešuva dzeltenās zvaigznes, kas bija sākums ceļam uz Rumbulu,” saka A. Suharenko, kas A. Gobzema atvainošanos esot pieņēmis, jo neredzot jēgu vairot kopienas ienaidniekus.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais