Daniels Pavļuts: Izvēle ir veikt darbu vai neveikt šādu darbu

© Rūta Kalmuka/F64

Valdība, pretēji daudzu saprastajam, ka tā nekad neuzstās uz obligātu vakcināciju, paziņojusi, ka vakcinācija pret Covid-19 noteiktās iestādēs strādājošajiem būtu obligāta, bet darba devēji drīkstētu atlaist nevakcinētu darbinieku.

Obligāta vakcinācija varētu būt ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Ar likuma grozījumiem arī rosināts paredzēt darba devējam tiesības pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nodarbinātajiem, kuri pilda darba pienākumus, kas saistīti ar palielinātu risku inficēt citas personas vai palielinātām iespējām inficēties pašiem.

Sertifikāts būtu nepieciešams arī darbiniekiem, kuri pakalpojumus sniedz klātienē valsts un pašvaldību iestādēs vai kuru darba pienākumi ir kritiski iestādes vai uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Opozīcija un daži valdības sadarbības partneri jau paziņojuši, ka šāda pieeja cīņai ar pandēmiju tai nav pieņemama, jo tā bīstami robežojas ar cilvēktiesību pārkāpšanu.

Tomēr veselības ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka vairākuma intereses ir augstākas par to, kas nevēlas vakcinēties, bet runas par nevakcinēto atlaišanu ir pāragras.

Jūs iepriekš esat īpaši uzsvēris, ka vakcinācijai pret Covid-19 noteikti jābūt brīvprātīgai, bet tagad tiek runāts par obligātu vakcināciju. Tiesa, tikai noteiktās sfērās.

Vispirms iztulkosim, ko es teicu: vakcinācijai ir jābūt izvēles iespējai. Izvēle ir veikt darbu ar lielu atbildību pret citiem sabiedrības locekļiem vai neveikt šādu darbu.

Ir ļoti svarīgi saprast, ka Latvijas Satversme gan aizstāv indivīda brīvības, bet vienlaikus garantē aizstāvību, kuru valsts nodrošina. Valsts uzdevums ir pasargāt cilvēkus no citu cilvēku izvēlēm, un mums ir jāatrod līdzsvars. Bet tā ir juristu pasaule, kurā nemēģināšu ielauzties.

Jebkurš sabiedrības loceklis saprot, ka, saņemot palīdzību no ārsta vai ugunsdzēsēja, ir tiesības paļauties, ka šis cilvēks ir izdarījis visu nepieciešamo, lai vēl vairāk neapdraudētu mūsu veselību un dzīvību.

Tas ir sabiedrības līgums, un vakcinācija ir tā, kas tam var palīdzēt. Izvēle saglabājas vienmēr, bet ir izvēles, kuras mēs nevaram uzspiest citiem.

Valdība runā, ka nevakcinētos noteiktos apstākļos varētu arī atlaist no darba. Kā tas sasaucas ar Satversmes garantētajām tiesībām?

Atlaišanas stāstu nekomentēšu. Par to valdībā nav bijusi nopietna saruna. Mediji cenšas uzsvērt vienu elementu un gaida, kā cilvēki to uzņems - vieni pret, otri par. Negribu fokusēties uz jautājumu, par kuru nav pieņemti lēmumi.

Vai ieskicētais laiks, līdz kuram jābūt pilnībā vakcinētam, - 15. septembris - tiešām ir pietiekams, lai sasniegtu vēlamo mērķi?

Pieejamais laiks ir pietiekams, lai vakcinētos. Pašlaik īpaši svarīgi ir nodrošināt pilnu vakcināciju visiem cilvēkiem. Rudenī vīrusa “Delta” paveids būs dominējošais, un vakcinācija ir veids, kā nodrošināt, ka, atgriežoties skolās un darbos, vīruss neatgriezīsies.

Jāņem vērā, ka pašreizējais inficēšanās rādītāju samazinājums ir sezonāls, rudenī tas atgriezīsies. Tādēļ valdība ir izstrādājusi epidemioloģiskās rīcībpolitikas plānu, lai mēs varētu “sadzīvot” ar vīrusu vai būt gatavi “ilgajam Covid”.

Politika

Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.