Savā politiskajā retorikā ieviešot elementus, kuri, maigi izsakoties, konkrētajā kontekstā ir diskutējami, jaunās partijas “Likums un kārtība” līderis Aldis Gobzems sācis dedzināt tiltus, kuri pat vēl nav uzcelti. To uzskatāmi apliecina divu partijas dibinātāju izstāšanās no organizācijas.
Cīnoties par valstspiederīgo tiesībām brīvi izvēlēties vakcinēties vai ne, nesaskaroties ar pret nevakcinētajiem vērstiem ierobežojumiem, A. Gobzems savā komunikācijā ar potenciālo vēlētāju ieviesis elementu, kas daudziem sabiedrības locekļiem šķiet nepieņemams. Proti, viņš personas, kas savas pārliecības un ticības personīgajai imunitātei dēļ nevēlas vakcinēties un tādējādi tiks pakļautas dažādiem ierobežojumiem, pielīdzina jūdiem, kurus pirms Otrā pasaules kara nacistiskā Vācija iezīmēja ar dzeltenu Dāvida zvaigzni.
Par šādu komunikācijas rīku izvēli sašutumu jau paudusi Latvijas Ebreju draudžu kopienu padome. Tā uzskata A. Gobzema un viņa atbalstītāju rīcību par absolūti amorālu un dziļi aizskarošu gan nacistu terora upuriem, gan viņu tuviniekiem, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas mēģina saglabāt piemiņu par holokausta traģēdiju, it īpaši ņemot vērā, ka šie uzsaukumi izskan holokausta sākuma Latvijā 80. gadskārtā.
Uzmanību kontroversālajai retorikai pievērsīs arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas tradicionāli ir gana saudzīga pret Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpējiem.
Atbildīgās komisijas sēde gan ir nākotnē. Ar savu izvēļu sekām A. Gobzemam jāsaskaras jau tagad. Viņa dibināto partiju pametušas divas Saeimas deputātes, kas piedalījās politiskās organizācijas dibināšanā - Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova. Abas politiķes negribīgi, bet atzīst, ka Dāvida zvaigznes iekļaušana politiskās cīņas instrumentārijā bijis pēdējais salmiņš, kas salauzis viņu pacietības kamieļa muguru.
“Par publiskās komunikācijas stilu nācies taisnoties biedru priekšā. Nejūtos, ka esmu vienisprātis ar mūsu kolēģi. Tas viss krājās un krājās, katru dienu ir kāds pārsteigums,” saka J. Stepaņenko.
Viņa uzskata, ka A. Gobzems izvēlējies nepareizu stratēģiju cildenu mērķu sasniegšanai. Skaļu un kontroversālu metožu vietā, viņa izvēlētos juridiskas metodes, kurām šobrīd arī ir pievērsusies.
“Man ir bažas, ka šāda komunikācija traucē mērķa sasniegšanai,”
saka J. Stepaņenko, kas atšķirībā no A. Gobzema strādā jau otro Saeimas sasaukumu.
Vienlaikus politiķe uzsver, ka lēmums par “Likums un kārtība” pamešanu nācis ļoti smagi, jo organizācijas dibināšanas laikā ar tās biedriem un dibinātājiem izveidojies ļoti ciešs kontakts. Arī Ļ. Švecova, kas pievienojoties J. Stepaņenko paziņojumam sociālajos tīklos par “Likums un kārtība” pamešanu bija spartiski lakoniska, sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka lēmums par partijas pamešanu bijis grūts, bet A. Gobzems, savā kampaņā iekļaujot holokausta tematiku, ir pāršāvis pār strīpu.
“Attiecībā uz holokaustu un ebreju tautības cilvēku traģēdiju, patiešām domāju, ka varētu izvēlēties citas metodes, kā pārstāvēt un aizsargāt cilvēktiesības, lai netrivializētu tik nopietnas traģēdijas,” saka Ļ. Švecova. Arī viņai bijis smagi pamest pašas rokām dibināto organizāciju, jo procesa laikā ar partijas aktīvistiem izveidojies ļoti tuvs kontakts.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka A. Gobzems šādu komunikācijas formu izvēlējies, lai par katru cenu ielauztos mediju atspoguļotajos notikumos un šādi atkārto jau 13. Saeimas pirmajos mēnešos pieļautās kļūdas.
“Viņš sevi ir iedzinis stūrī. Viņš nevarēja neko atrast, lai būtu medijos. Tādēļ viņam vajag šokēt, bet tas nav ilgtspējīgi. Šādi politisko varu iegūt nevar, jo šāda uzvedība neģenerē sabiedrotos. Cik daudzi var būt gatavi uzvesties šādi?” retoriski jautā eksperts.
F. Rajevskis arī atgādina, ka 13. Saeimas valdības veidošanas laikā A. Gobzems uzvedies līdzīgi - nav domājis par saviem sabiedrotajiem un komandas biedriem.
“Viņš ir gatavs ziedot jebko publicitātes dēļ, kas viņam neko nerisina. Nav jau tā, ka pirms Dāvida zvaigznes piespraušanas viņš bija neatpazīstams, bet viņam neuzticas un nav politiskā atbalsta. Tā ir viņa problēma, bet mērkaķošanās to nerisina,” saka F. Rajevskis.
Viņa izvirzīto versiju par A. Gobzema vēlmi par katru cenu nokļūt medijos apstiprina arī pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte, bijusī A. Gobzema kolēģe KPV LV rindās un joprojām “Likums un kārtība” valdē esošā Karina Sprūde. Viņa norāda, ka A. Gobzemam ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt publicitāti, tādēļ viņš retorikā izmanto elementus, kas to garantēs un vienlaikus ļaus sasniegt vēlētāju. “Viņš ir atklāts, dažreiz provocējošs, bet zem tā vienmēr bijis pamatojums,” saka K. Sprūde.
Viņa arī uzskata, ka vairāk nekā 1400 partijas biedri saprot A. Gobzema izmantotās metodes, lai panāktu, ka viņā ieklausās. Par to liecinot arī tas, ka pēc J. Stepaņenko un Ļ. Švecovas aiziešanas nav sekojusi liela biedru aiziešana. Partijas rindas pametis nepilns desmits biedru.
K. Sprūde arī norāda, ka mājieni par nepieņemamu retoriku partiju pametušās politiķes izmanto tikai tādēļ, lai maskētu savu vēlmi pievienoties citam politiskajam spēkam. J. Stepaņenko un Ļ. Švecova šādu versiju kategoriski noliedz, vienlaikus atzīstot, ka startēšana 14. Saeimas vēlēšanās nākamgad no cita politiskā spēka nav neiespējama.
