Ja šogad vīrusa radītās krīzes dēļ valsts budžeta deficīts būs aptuveni deviņi procenti, tad nākamajā gadā tam vajadzētu iekļauties divu līdz trīs procentu robežās. Šādu viedokli intervijā “Latvijas Avīzei” paudusi Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka.
Viņa arī kritizē valdību, kas, stimulējot ekonomiku, pārlieku lielas naudas summas atvēlējusi tieši būvniekiem, un tik vērienīgs atbalsts šķietot vairāk politiski, nevis ekonomiski motivēts.
“Jau 2020. gadā būvniecības īpatsvars pēc pievienotās vērtības tautsaimniecībā sasniedza 7%, kas jau pats par sevi liecina, ka brīvu jaudu nozarē vairs praktiski nav. Šādā situācijā, turpinot palielināt būvniecības apjomus, neizbēgami palielināsies būvniecības izmaksas un augs cenas. Taču tas nav viss - neskatoties uz pandēmiju, 2020. gadā būvniecības apjomi turpināja pieaugt un palielinājās par 2,6%, savukārt darba samaksa nozarē palielinājās par vairāk nekā 7%, salīdzinot ar 2019. gadu. Tendence turpinājās arī šogad - šī gada pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi sezonālu iemeslu dēļ nedaudz samazinājās, taču būvniecības izmaksas turpināja pieaugt - vēl par 1,3% un īpaši strauji auga darba samaksa - par 3,5%. Visi šie skaitļi liecina par to, ka nozare uzkarst un tajā ir vērojams darbaspēka trūkums,” situāciju raksturojusi I. Šteinbuka.
Padomes vadītāja arī uzsvērusi, ka, situācijai uzlabojoties, valdībai pakāpeniski jābeidz Covid-19 krīzes laikā sniegtais atbalsts. Tas gan nenozīmējot, ka viss atbalsts “jāizbeidz tūlīt pat”, jo nozares, kuras “krīzes laikā bija komā” - viesnīcas, tūrisms un pasākumu organizēšana, jāturpina atbalstīt. “Taču dalīt atbalstu pa labi un pa kreisi jābeidz,” aicināja I. Šteinbuka.
Viņas skatījumā nākamajam gadam Latvijas budžetā būtu jābūt tādam kā pārejas gadam - no vienas puses, jāturpina stimulēt ekonomiku, bet, no otras, būtu jāsāk domāt par fiskālo ilgtspēju un jāsamazina budžeta deficīts.
“Šogad budžeta deficīts varētu būt 9,3 līdz 9,8% robežās no iekšzemes kopprodukta atkarībā no prognozes. Būtu labi nākamajā gadā noturēt valsts budžeta parādu ap 50% no IKP, un tas nozīmē, ka budžeta deficītam jāiekļaujas 2% līdz 3% robežās, lai 2023. gadā, kad pakāpeniski jāsāk atgriezties pie sabalansēta budžeta, valsts tēriņu samazinājums nebūtu pārāk krass,” piebildusi I. Šteinbuka.
Lielā mērā viņai piekrīt ekonomists, opozīcijā strādājošais pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Taču viņam šķiet, ka valsts budžeta deficīta samazināšanai jānotiek, ņemot vērā sniedzamo atbalstu tām nozarēm, kuras nespēs pilnvērtīgi strādāt valsts noteikto ierobežojumu dēļ.
Vai piekrītat Fiskālās disciplīnas padomes vadītājai, ka Covid-19 krīzes laikā būvniecības nozarei sniegtais atbalsts bija nevietā - vairāk politiski nekā ekonomiski pamatots?
Kopumā absolūti piekrītu. Bet ne tik ļoti tajā, ka ekonomikas stimulēšanai piešķīra naudu, bet kļūda ir tajā - un šī ir Latvijas vairāku valdību hroniska kļūda - piešķirt milzīgus līdzekļus būvniecībai, absolūti neanalizējot nozares pārkaršanas riskus. Ja valsts pārstimulē būvniecību, tad tas, kas notiek, ir pārkaršana, cenu pieaugums.
Tas sadārdzina absolūti visus plānotos projektus, tas nodokļu maksātājiem izmaksā ievērojami dārgāk vai arī šie projekti netiek pabeigti līdz galam, jo vairs nav naudas. Tas traucē arī citām nozarēm, kas piedzīvo darbaspēka trūkumu.
Mūsu valdība vienu pēc otra pieņem lēmumus par viena vai otra projekta būvniecību, neanalizējot kopējo ainu.
Kurām nozarēm vajadzētu pirmajām liegt atbalsta līdzekļus un ļaut dzīvot par pašu nopelnītajiem līdzekļiem?
Pabalsti jāsaņem tām nozarēm, kas nespēj pilnvērtīgi darboties valdības ieviesto ierobežojumu dēļ. Tas ir ļoti vienkāršs noteikums. Ja ierobežojumu dēļ nevar pilnvērtīgi strādāt, tad jādomā par valsts atbalstu.
Vai piekrītat, ka nākamgad jāsāk budžeta deficīta samazināšana, noturot to divu līdz trīs procentu robežās?
Atbilde uz šo jautājumu izriet no tā, ko pateicu par ieviestajiem ierobežojumiem. Ja valsts nespēj tikt galā ar kovidkrīzi, ja tā ievieš ierobežojumus - pamatotus vai nepamatotus -, tad skaidrs, ka valstij jāsniedz atbalsts tiem, kas nespēj pilnvērtīgāk strādāt. Un budžeta deficīts ir šī atbalsta pamatā.
