Krievu valodas zināšanas nedrīkst būt kritērijs, lai pieņemtu kādu darbā. Tā, noslēdzot Saeimas pavasara sesiju, pauda Valsts prezidents Egils Levits. Saeimas opozīcija šādu nostāju uztver kā agresīvu vēršanos pret lielāko nacionālo minoritāti Latvijā.
“Vēl joprojām nav novērstas padomju okupācijas sekas, kas izpaužas kā latviešu diskriminācija darba tirgū, ja tie neprot krievu valodu. Mums ir jāpieliek punkts šim padomju mantojumam, jo citādi no darba tirgus tiks izstumti tautieši, kas atgriežas no ārzemēm, un jaunieši, kas nav apguvuši krievu valodu. Krievu valodas zināšanas Latvijā var prasīt tikai tad, ja darba pienākumi ir saistīti ar attiecīgajām ārvalstīm,” uzrunā teica E. Levits.
Viņš uzskata, ka valsts valodas statusa un tās lomas ikdienā nosargāšanu varētu veicināt ikgadēja atbildīgā ministra atskaitīšanās par paveikto šajā jomā Saeimai, kā to pašlaik jau dara ārlietu ministrs, premjers un tiesībsargs.
Prezidents ir pārliecināts, ka Latvijā primāri jāveicina angļu valodas un kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valodas kā otrās valodas apguve.
“Valodas zināšana nozīmē arī pieeju attiecīgajai informatīvajai telpai, un, tā kā mēs atrodamies Eiropas Savienībā, tad mūsu cilvēkiem primāri jābūt pieejamai tieši Eiropas ideju, diskusiju un zināšanu telpai,” pauž Valsts prezidents.
Šāda nostāja nav saprotama opozīcijā esošās “Saskaņas” priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam, kurš uzskata, ka E. Levits kopš neatkarības atgūšanas ir agresīvākais prezidents.
“Mani nepārsteidza prezidenta runa. Ļoti raksturīgi viņam, visi izteikumi, arī tās runas savirknējums. Ja es pat nedzirdētu balsi, tikai izlasītu tekstu - uzreiz varētu uzminēt, ka tas bija Levita kungs. Es kādreiz brīnījos par Vairas Vīķes-Freibergas līdzīgajiem uzskatiem, bet es sapratu, ka viņu vēl kara un pēckara trimdas sāpe urdīja. Viņa nevarēja atbrīvoties no tiem pārdzīvojumiem visā savā darbības laikā, taču
Levita kungs, prezidents Levits viņš mēģina būt daudz agresīvāks nekā bija Vaira Vīķe-Freiberga pret vienu nacionālo minoritāti - lielāko minoritāti Latvijā,”
saka J. Urbanovičs.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte, bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas augsta ierēdne Evija Papule atzinīgi vērtē Valsts prezidenta aicinājumu kā otro svešvalodu izvēlēties kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām, taču viņa nesaprot, kāpēc Valsts prezidents tik asi vēršas pret vienu no piecām lielajām pasaules valodām.
“Es joprojām pastāvu uz to, ka ir tuvredzīgi norādīt, kuras valodas ir vai nav jāmācas - īpaši, ja runājam par valodu lomu globalizācijā un nenovērtējam piecas lielās valodas - ķīniešu, krievu, arābu, spāņu un angļu [..] Izlikties, ka viena no lielajām valodām ir neredzama, nav tālredzīgi,” saka E. Papule.
Viņa arī norādīja, ka E. Levits savā uzrunā Saeimai pievērsies vairākiem jautājumiem, taču neviens no tiem nav bijis saistīts ar ekonomisko attīstību un cilvēku sociālajām vajadzībām. “Mani uzrunātu, ja Valsts prezidents pievērstu likumdevēja uzmanību šīm lietām, ka tā būtu valsts prioritāte, kā mazināt nabadzību un cilvēktiesību pārkāpumus,” saka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādājošā E. Papule.
