Nacionālā apvienība uzskata, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš, parakstot paziņojumu saistībā ar Ungārijā pieņemto likumu, kuru Eiropas Komisija uzskata par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesības aizskarošu, rīkojies bezatbildīgi un vienpersoniski.
Apvienība paziņojusi, ka tā “nosoda premjera vienpersonisko valsts vārdā pausto nostāju par jauno Ungārijas likumu un norobežojas no tajā paustā”.
Pirmdien notika Nacionālās apvienības valdes un Saeimas frakcijas kopsēde, kurā piedalījās arī premjers. Viņš bija uzaicināts, lai skaidrotu viedokļa paušanu Eiropadomē saistībā ar norisēm Ungārijā.
24. jūnijā K. Kariņš Eiropadomē Briselē parakstījis atklātu vēstuli, kas tapusi, reaģējot uz jauno Ungārijā pieņemto likumu, kas Nacionālās apvienības redzējumā ļauj vecākiem pašiem izlemt, kādu seksuālo izglītību saņems viņu bērni, kā arī liedz nepilngadīgo vidū popularizēt homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu.
Organizācija uzskata, ka Latvijas premjera parakstītajā vēstulē pausto daudzu valstu pārstāvji un mediji, tostarp Latvijas un Ungārijas, traktē kā valstu oficiālo nostāju attiecībā uz Ungārijas rīcību.
Taču Latvijas vārdā paustā nostāja nav iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, tādēļ atklātās vēstules parakstīšana uzskatāma “par vienpersonisku un bezatbildīgu Kariņa lēmumu, kas ir nepieņemami”. Nacionālā apvienība aicina turpmāk Eiropadomē apspriežamos jautājumus iepriekš pārrunāt koalīcijas ietvaros.
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits norāda, ka K. Kariņa parakstītais politiskais paziņojums par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesībām nav juridiski saistošs.
Prezidents aicina ņemt vērā kontekstu, uzsverot, ka tādu politisku paziņojumu nav mazums un šajā vēstulē, kas tapusi kā reakcija uz Ungārijā pieņemto jauno likumu, ko Eiropas Komisija uzskata par LGBT diskriminējošu, pašas Ungārijas vārds nav minēts. Ja šai vēstulei būtu bijis saistošs raksturs, tad Ministru prezidentam būtu jāsaņem attiecīgs pilnvarojums un jāievēro noteikta procedūra. E. Levits uzsver, ka šis ir nostājas jautājums un tas nav iepriekš jāsaskaņo.
Līdzīgās domās ir arī ārlietu ministrs, premjerministra pārstāvētās “Vienotības” valdes loceklis Edgars Rinkēvičs.
Jūsuprāt, cik lielā mērā Ministru prezidents ir tiesīgs paust pozīciju, nesaskaņojot to ar Saeimu vai vismaz koalīciju?
Ministru prezidents pārstāv valsti starptautiski, tas ir nostiprināts starptautiskajos tiesību aktos. Tīri no juridiskā viedokļa Ministru prezidents, tāpat kā ārlietu ministrs starptautisko un nacionālo tiesību izpratnē pārstāv valsti bez īpašas pilnvaras.
Premjera parakstītais ir politisks dokuments, kas nav juridiski saistošs. Situācijā, kad dienas kārtībā jautājumi parādās diezgan strauji - un šis ir tāds gadījums - premjeram vai ministriem, izvērtējot visus aspektus, ir jāpieņem lēmums. Protams, šis lēmums var bieži izraisīt pretrunīgas reakcijas.
Domāju, ka koalīcijā ir partneri, kuri vairāk pievienotos premjera un vairākuma ES valstu viedoklim, un ir partneri, kuri uzskata, ka tas ir nepareizi. Par to vienmēr var diskutēt. Domāju, no tāda viedokļa raugoties, Ministru prezidentam bija tiesības parakstīt šādu dokumentu, tieši tāpat kā pārējiem ministriem savās padomēs.
Koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības sociālajos tīklos jau publiski pauduši viedokli - ja būtu uzticības balsojums K. Kariņa valdībai, tad šoreiz viņš to varētu neizturēt. Vai LGBTI problemātika patiešām varētu kļūt par valdības gāzēju?
Esmu izgājis dažādas sociālo tīklu darba formas. Savulaik likās, ka sociālie tīkli tiešām ir visu sabiedrību pārstāvoši, bet beigās tas viss ir ļoti rūpīgi jāvērtē. Būtu stipri dīvaini, ja šāds jautājums būtu par pamatu valdības gāšanai. Domāju, tas pausts emocionālā uzplūdā. Nedomāju, ka kāds no partneriem ir ieinteresēts gāzt valdību.
Tas ir jautājums, par kuru bija un būs dažādi viedokļi. Neaizmirstiet, ka “Attīstībai/Par!” un “Jaunās Vienotības” programmā šie jautājumi ir ierakstīti, bet ir partneri ar citu viedokli. Respektējot viedokļu dažādību - un koalīcijā nav četras vienādi ideoloģiskas partijas -, var diskutēt par šiem jautājumiem.
Cik pieņemami ir, ka koalīcijas partneri uz tepiķa izsauc pašu apstiprinātu premjeru?
Jūs jau atceraties, ka tas noticis arī iepriekš. Tas arī atrunāts koalīcijas līgumā, ka jebkurš partneris 48 stundu laikā var aicināt Ministru prezidentu uz sarunu. Ja premjers paliek pie sava un frakcija pie sava, tas ir daudz civilizētāk, nekā to vien darīt kā tvītot un rakstīt sociālajos tīklos. No šāda viedokļa raugoties, šis ir instrumentalizēts paņēmiens, tas jau iepriekš ir piemērots - ja šādas tiesības ir atrunātas un kādam partnerim ir runājamas lietas, tas ir pieņemami. Ir jau bijušas vismaz divas reizes iepriekš.
