Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) uzskata, ka, redzot nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas uz Lietuvu, arī mums ir jāgatavojas negatīvākajam scenārijam, ka daļa šo cilvēku var tikt pārvirzīti uz Latvijas robežu. Savukārt premjerministrs sola rast nepieciešamos līdzekļus robežas iekārtošanai.
R. Kols atzīmēja, ka pašlaik nav precīzi zināms, cik daudz nelegālo migrantu no Vidējiem Austrumiem ir Baltkrievijā, jo ir zināms, ka tie uz Baltkrieviju atbrauc gan ar lidmašīnām, gan, iespējams, tie ieplūst arī no Krievijas.
Politiķis vērtēja, ka kopumā tā faktiski ir Baltkrievijas valdošā režīma organizēta cilvēku tirdzniecība, kas tiek izmantota kā sava veida ierocis pret Eiropu.
Notikumus Baltkrievijā, kas var ietekmēt situāciju uz Latvijas robežas, akcentējis arī premjerministrs Krišjānis Kariņš. Apmeklējot Latvijas austrumu robežu, viņš uzsvēra, ka tā ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju un kā tāda kļūst aizvien nozīmīgāka, ņemot vērā gan Covid-19 pandēmiju, gan notikumus kaimiņvalstīs.
Proti, kritisko situāciju uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas saistībā ar strauji pieaugušiem nelegālo migrantu mēģinājumiem iekļūt Lietuvā un tālāk citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Tādēļ K. Kariņš uzsvēra, ka jāturpina darbs pie sauszemes robežas stiprināšanas un norādīja, ka valdība ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas priekšlikumus.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijās strādājošais Raimonds Bergmanis gan uzskata, ka Latvija jau sen varēja būt gatava pieaugošam migrantu vilnim, bet šo iespēju nav izmantojusi.
Izskanējis, ka Latvijai jāgatavojas negatīvākajam scenārijam ar iespējamu nelegālās migrācijas plūsmu no Baltkrievijas. Kādi būtu nepieciešamie priekšdarbi, lai sagatavotos šim scenārijam?
Tam jau vajadzēja savlaicīgi gatavoties, bet ir apstādinātas visas robežas aprīkošana. Budžetā ne šim, ne nākošajam gadam nauda netika piešķirta. Tagad mēs droši vien mēģināsim kaut kādā veidā rast līdzekļus, bet neesmu pārliecināts, ka atradīsim tos, kaut arī robežas izbūve vienmēr bijusi viena no prioritātēm.
Mēs visu laiku mēģinām reaģēt. Arī uz 2014. gada notikumiem reaģējām uz drošību kā tādu, bet, zinādami visus šos notikumus, jau savlaicīgi varējām apzināties visus riskus. Krievijas un Baltkrievijas robeža, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža vienmēr bijusi lielākā prioritāte. Finansējums robežām tika apturēts dēļ bažām, ka iepriekš tās aprīkošanā pieļautas nelikumības, bet tas nevarēja būt iemesls, lai apturētu visus darbus.
Kopš laika, kad, būdams aizsardzības ministrs, apmeklēju Krievijas robežu, daudz kas ir virzījies uz priekšu, bet tālāk virzīties nav iespējas, ja netiek piešķirti līdzekļi.
Ar komisiju bijām pie Baltkrievijas robežas - kas ir Daugava -, un tur ir diezgan daudz vajadzību robežsargiem. Ir panākta sadarbība ar Aizsardzības ministriju, kas iegādāsies nepieciešamos transporta līdzekļus, bet nezinu, vai tas notiks pietiekamā apjomā.
Žēl, ka atkal mēģinām dzēst ugunsgrēku, ja varējām laikus sagatavoties.
Kā, jūsuprāt, būtu pareizāk rīkoties ar tiem nelegālajiem migrantiem, kas tiek notverti uz robežas vai jau Latvijas teritorijā - izmitināt Latvijā vai atgriezt uzreiz Baltkrievijas pusei?
Tā ir tā sarežģītā lieta. Sadarbība bija ļoti laba līdz kaut kādam laikam. Bet, kā tas ir šobrīd, es nemācēšu teikt. Tur jāzina, kāda ir situācija, to labāk varētu komentēt robežsargi.
Uz robežas bija šīs vienošanās, tur viss notika, neraugoties uz peripetijām savādākā veidā. Slodze ir pietiekami liela, skatoties no mūsu kapacitātes viedokļa, kādu brīdi varam piesaistīt arī zemessargus, bet tas nevar būt pastāvīgs risinājums.
Ja nav tiešo kontaktu ar Baltkrievijas pusi un nav vēlmes risināt jautājumus, tie ir nozīmīgi riski, kas var izraisīt dažādus pārkāpumus.
Kā vērtējat līdzšinējo Eiropas Savienības reakciju uz nelegālo migrantu plūsmām?
Mēs arī šobrīd piedalāmies Frontex (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām) operācijās. Esam devuši lielu pienesumu, un tas ir svarīgi arī mūsu robežsargiem. Frontex sāk sūtīt cilvēkus arī uz mūsu robežām. Protams, ir valstis, kurām ir lielāki resursi un iespējas iesaistīties, bet te nav būtiski, cik liels ir atbalsts, būtiski ir, ka esi gatavs iesaistīties.
