Politika

Pirmdien Rīgas mērs Mārtiņš Staķis paziņoja, ka, viņaprāt, valdībai būtu jāpieņem lēmums, ar kuru Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā aizliegtu jebkādas protesta akcijas. Valdība šādu lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet ceturtdien Rīgas dome aizliedza sestdien iecerēto protesta akciju pret sērgas izplatīšanās pretpasākumiem – organizētāji nav spējuši pārliecināt, ka pasākumā nodrošinās noteikto ierobežojumu ievērošanu.

Divas Saeimas komisijas jau paudušas atbalstu valdības lēmumam no 4. janvāra visiem skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā skolās lietot sejas aizsargmaskas. Savukārt atbildīgā komisija, kas izskatīja gandrīz 20 tūkstošu parakstīto pilsoņu iniciatīvu pret šo lēmumu, rosina Saeimu balsot, lai valdībai par pienākumu uzliktu šo prasību atkārtoti izvērtēt un nepieciešamības gadījumā grozīt.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP) plāno lūgt Ministru kabinetu noteikt aizliegumu piketu rīkošanai ārkārtējās situācijas laikā.

Visticamāk, rīt Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets pēc ilgāka pārtraukuma atkal varēs strādāt pilnā sastāvā. Koalīcijas partneri ir piekrituši un premjers akceptējis “Attīstībai/Par!” virzīto Artūra Toma Pleša kandidatūru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Jaunais politiķis būs pirmais ministrs, kas dzimis pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Saruna ar Vides aizsardzības kluba prezidentu Arvīdu Ulmi

Saeimā ievēlētai partijai nav frakcijas Saeimā. Šāds scenārijs pēdējo desmit gadu laikā piemeklējis tikai vienu partiju – “No sirds Latvijai”. Šai politiskajai viendienītei nu varētu pievienoties arī 13. Saeimas vēlēšanās otra vēlētāju atbalstītākā partija – KPV LV, kas nule no partijas izslēgusi tās kādreizējo priekšsēdētāju un mainījusi nosaukumu.

Nākamajā nedēļā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lems par kāda deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Prokuratūra pie tiesas vēlas saukt bijušo komisijas locekli Artusu Kaimiņu, bet par viņa izdošanu citu starpā lems divi komisijā strādājoši deputāti, kuri kriminālvajāšanai jau izdoti. Viņu kolēģi šajā faktā nekā nepieņemama nesaskata.

Valdības noteikto prasību, ka, sākoties jaunajam mācību semestrim, sākumskolas audzēkņiem skolā visu laiku būs jāvalkā maskas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzinusi par atbalstāmu. Taču gala lēmumu par sabiedrības iniciatīvas, kas pieprasa šo prasību atcelt, tālāku virzību pieņems Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā šīs prasības pretinieku varētu būt vairāk.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas, pēc komisijas domām, nozīmē valdības locekļu algu iesaldēšanu šā gada līmenī. Īstenībā Saeimas deputāti, vai nu nezinot, vai arī ar nodomu tomēr nobalsoja par algas pielikumu 100 un vairāk eiro apmērā Ministru prezidentam, ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem.

Jaunais, daudzsološais (kā teiktu maestro Raimonds Pauls) politiķis Arturs Toms Plešs var ieiet vēsturē kā pirmais Latvijas valsts ministrs, kurš dzimis jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1992. gada 4. janvārī. Pirmdien politiskā apvienība “Attīstībai/Par!” (A/P) viņu oficiāli izvirzīja par kandidātu vides un reģionālās attīstības ministra (VARAM) amatam.

Valsts prezidents Egils Levits ir beidzot pamanījis, ka Ministru kabineta haotiskā svaidīšanās nav īsti laba. „Virziens ir pareizs, bet stils ir neapmierinošs.” Bet nu prata gan patiesi sagādāt dažu mulsuma brīdi mūsu interesantā valdība.

Par spīti domstarpībām jautājumos par to, kā labāk cīnīties ar Covid-19 izplatīšanos, valdībā strādājošās partijas vienā balsī pauž atbalstu premjerministram Krišjānim Kariņam un viņa valdībai kopumā. Vienlaikus pa visām šuvēm jūk trīs ministru portfeļus turošā, 13. Saeimas vēlēšanās otra populārākā partija – KPV LV. Partijas sākotnējos ideālus saglabājušie cenšas gāzt pie varas esošos konformistus – organizācijas valdes locekļus.

Pretstatā Rīgas augstākajām amatpersonām, kas nav atteikušās no algas pieauguma nākamgad (vismaz pagaidām), Alūksnes un Ķekavas domes priekšsēdētāji un citas pašvaldības amatpersonas ir iesaldējušas savas algas šā gada līmenī, lai ietaupītu naudu pašvaldības budžetā un solidarizētos ar saviem iedzīvotājiem.

„Tie, kuri vēlas panākt dabiskās ģimenes eroziju, neapstāsies. Tie, kuri mēģina apgalvot, ka šis Satversmes tiesas spriedums neko neietekmēs, liekuļo. Tas ietekmēs daudz ko un ilgtermiņā. Uz šo spriedumu atsauksies, būs nākamās tiesvedības. Tie, kuri aizstāv ideju par „mammu Nr.1” un „mammu Nr.2”, respektīvi, „jaunās sociālās realitātes ģimeni”, tie neapstāsies. Mēs taču redzam, kādas ir tendences Rietumeiropā. Tā ir pašdestrukcija, ko nevar saistīt ar tautas ilgtspējīgu attīstību,” teic Andis Kudors, LU vieslektors, bloga „Latvijasdrosiba.lv” autors. Runājam par Satversmes tiesas spriedumu, kovidu un zirgu mainīšanu nelaikā.

Valdībai, izziņojot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, tos nācās vairākkārt precizēt, jo daļā sabiedrības izraisīja ne tikai neizpratni, bet arī sašutumu. Situācija vēl neizprotamāka kļuva, kad sākotnēji izsludinātos grozījumus sāka koriģēt. Ievērojama loma šajos labojumos bija KPV LV pārstāvošā Jāņa Vitenberga vadītajai Ekonomikas ministrijai.

Aizbildinoties ar nepieciešamību pieņemt valsts budžetu nākamajam gadam, “Attīstībai/Par!” iesaldēja sarunas par nākamā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzīšanu. Tagad, pēc astoņām darba dienām, budžets ir pieņemts un partija par jauno ministru cer vienoties šajā nedēļā. Pašlaik vienīgā skaļi nosauktā kandidāta izredzes kļūt par ministru nav drošas partijas iekšējo domstarpību dēļ.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems sarunā ar Neatkarīgo pauda viedokli, ka Rīgas domes piešķirto autostāvvietu izmantošanas skandālā saredzams krimināls noziegums – dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana. Pēc viņa teiktā, KNAB tagad nostādīts smagas izvēles priekšā – pakļauties valdošās elites vēlmei skandālu nomudžināt, vien konstatējot nebūtiskus pārkāpumus, vai izpētei pieiet principiāli, notikušo vērtējot pēc būtības.

Pēdējo nedēļu laikā pie Latvijas politiskā debesjuma ir iemirdzējusies jauna zvaigzne – Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Sanita Osipova, kuru daži īpaši jūsmīgi kreisi liberālās domas apustuļi jau redz kā nākamo Latvijas prezidenti.

Saeima trešdien, 2. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Ieņēmumu samazinājums kopā ar izdevumu palielinājumu mazliet pārsniegs miljardu eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas saprotami – kovids ietekmē, traucē, grauj.

Valdības pieņemtā prasība, ka epidemioloģiskās drošības dēļ nākamajā mācību semestrī sākumskolas audzēkņiem, atrodoties skolā, visu laiku obligāti būs jānēsā sejas maskas, izraisījusi vecāku neapmierinātību, ar kuru nerēķināties politiķiem būs grūti. Dažu stundu laikā savākti nepieciešamie paraksti, lai Saeimā varētu iesniegt pilsoņu iniciatīvu par valdības lēmuma atcelšanu. Saeimā pārstāvēto partiju vidū vienprātības šajā jautājumā nav.

Par autostāvvietām, budžetu, skolotāju streiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Ārkārtīgi garajā Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes sēdē naktī uz trešdienu tika pieņemti teju visi premjerministra Krišjāņa Kariņa no Valsts prezidenta tribīnes deklamētā Covid sērgas ierobežošanas plāna punkti. Kaut arī tas varētu vedināt domāt, ka krīzes apstākļos premjers spējis sadrumstalotajā koalīcijā nostiprināt savu autoritāti, politikas vērotāji sliecas domāt, ka tā vis nav.