Politika

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas vadītāju, tagad jau arī Saeimas deputātu Edgaru Tavaru (Zaļo un zemnieku savienība).

Tieši pirms gada Neatkarīgā atzīmēja faktu, ka Egila Levita vadībā valsts prezidenta institūcija pusgada laikā spējusi dubultot reitingu (no 3,5 līdz 6,5 punktiem). Tobrīd bija liels ļaužu entuziasms, uzticēšanās kredīts un cerības uz Valsts prezidentu. Bija doma, ka tā turpināsies un valsts prezidenta institūcija turpinās kāpumu pēc vēl lielākas uzticības.

Citējot dzejnieci Māru Zālīti, mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus jau pusotru gadu apspīd zvaigzne – Valsts prezidents Egils Levits, kura ievēlēšanu augstajā amatā daudzi uztvēra kā pareģojumu nācijas pašcieņas straujai izaugsmei un valsts prestiža starptautiskajā arēnā atgūšanai. Viņu ievēlējušie politiķi teicas E. Levitā joprojām saskatām priekšvēlēšanu laikā viņam piedēvēto īpašību apliecinājumus, taču tauta prezidentā ir vīlusies. Iespējams Covid krīzes iespaidā šogad valsts augstākās amatpersonas reitings nokritis tik zemu, ka popularitātes ziņā var sacensties ar, iespējams, nemīlētāko prezidentu atjaunotās Latvijas vēsturē – Andri Bērziņu.

Pagājušā gada 30. decembrī, laikā, kad lielākā daļa ļaužu bija pievērsusies Jaungada sagaidīšanas darbiem Covid ierobežojumu apstākļos un par ārpolitiku neinteresējās, tika paziņots ka ES un Ķīna vienojās noslēgt sarunas par visaptverošu investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu. Līgumam punkts tika pielikts pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Nepilnu divu mēnešu laikā “Attīstībai/Par!” nu jau otro reizi jāmeklē jauns ministra kandidāts kādai no politiskajam spēkam uzticētajām nozarēm. Nemierā ar Veselības ministrijas sniegumu, izstrādājot Covid-19 vakcinācijas plānu, premjerministrs Krišjānis Kariņš pieprasījis savas valdības otra nepopulārākā pārstāvja – veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Atbildes soļa izplānošanai viņas pārstāvētā partija paņēmusi 48 stundu pārdomu pauzi, bet Ministru prezidents ir pārliecināts, ka viņa vadītā “valdība ir tik stabila, cik tā bija pirmajā dienā”.

Bijusī ekonomikas un arī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nolēmusi nolikt deputātes mandātu, jo sapratusi, ka, apvienojot deputāta darbu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu, cietīs abi.

Tā veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”; AP) demisija, par kuru politikas aizkulisēs runāja jau decembrī, nupat kļuvusi par faktu. Vakar, 5. janvārī, pulksten 10 bija paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde, kas tika pārcelta uz 12, pēc tam sēdi pārcēla uz pulksten 15, kas nozīmē, ka zem deķa šajā laikā notika liela kņada – pārrunas visiem ar visiem, kas nu būs un ko nu darīt.

2021. gads ir sācies, Lielbritānijai jau pilnībā nodaloties no Eiropas Savienības. Lielbritānija pievienojās ES 1973. gadā un gandrīz pusgadsimtu bija ES dalībvalsts. Tomēr, arī būdama ES dalībvalsts, Lielbritānija atturējās no ļoti ciešas integrācijas visās kopējās sistēmās.

Danai Reizniecei-Ozolai noliekot Saeimas deputāta mandātu, viņu Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijā aizstās Edgars Tavars – ZZS veidojošās Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs, kas vēl aizvadītajā rudenī aktualizēja jautājumu par zaļo un zemnieku kopā būšanas jēgu. Jautājums joprojām esot aktuāls, bet savienības pastāvēšanu tas vismaz pagaidām neapdraudot.

Vecgada vakarā sacīt runu televīzijas kanālā TV24 bija iecerējis pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Nu Gobzems ir zināms. Reizēm viņš mēdz palaist muti. Taču, vai viņš tiešām grasījās kaut kā agresīvi izrunāties pašā gadumijā, kad cilvēkiem labs prāts?

Aizvadītā gada oktobrī Saeimas mandātu nolikusī – viena no redzamākajām opozicionārēm – Linda Liepiņa prognozēja, ka tolaik vēl aktīvajā iniciatīvā par Saeimas atlaišanu nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts. Publikācija, kurā politiķe atklāja savu prognozi pērn, bija viens no lasītākajiem rakstiem Neatkarīgajā, bet nu jau bijušās deputātes prognoze, protams, nepiepildījās.

Šogad cita starpā koalīciju veidojošo partiju ideoloģisko savietojamību pārbaudīja arī Satversmes tiesas spriedums, kas noteica, ka paternitātes atvaļinājums un pabalsts pienākas arī viendzimuma pāru ģimenēs. Koalīcijas konservatīvajam spārnam šis spriedums raisīja domas par Satversmes tiesas kompetenci un tās nepieciešamību kā tādu. Visticamāk, nākamgad valdošo partiju attiecības vienkāršākas nekļūs, bet papildu spriedzi varētu radīt cits Satversmes tiesas spriedums. Šoreiz par tā dēvētās Stambulas konvencijas atbilstību valsts pamatlikumam.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās neiegūstot pat divu procentu uz vēlēšanām aizgājušo atbalstu un neizdarot secinājumus no priekšgājēju kļūdām, “Jaunā Saskaņa”, cerot uz Covid ierobežojumu nomocītās sabiedrības daļas dusmām, sadomājusi atlaist Saeimu.

Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem, kā paši saka, atbalstīja valdības locekļu, tas ir Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu šā gada līmenī. Patiesībā šis apgalvojums ir klaja un nekaunīga sabiedrības maldināšana, jo ar šo savu balsojumu Saeima nolēma piešķirt valdības locekļiem algas pieaugumu.

Ar pirmo piegājienu nespējot ievēlēt jauno Satversmes tiesas tiesnesi, parlamentārieši cer par to vienoties tuvāko mēnešu laikā, taču likumdevējiem šonedēļ stāv priekšā vēl viens koalīcijas saliedētības pārbaudījums – līdz gada beigām jāizvirza nākamais Valsts kontroles vadītāja kandidāts. Elitai Krūmiņai nākamā gada sākumā beidzas otrais – pēdējais pilnvaru termiņš.

Saruna ar Aldi Gobzemu, pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu

Arī pēc pirmdienas balsojuma Saeimā vakantā Satversmes tiesas (ST) tiesneša vieta palikusi brīva. Septiņas balsošanas kārtas tā arī nenoskaidroja uzvarētāju. Septītajā, pēdējā balsojumā balsis sadalījās uz pusēm – 47 pret 47. Pat ja būtu 50 pret 44, tas ST tiesneses kandidātei Inesei Ņikuļcevai nepalīdzētu, jo likums paredz – nepieciešama 51 Saeimas deputāta balss, lai tiktu šajā amatā.

Pirmdien tā vietā, lai ievēlētu jauno Satversmes tiesas tiesnesi, Saeimas deputāti tiesai veltīja skarbu kritiku par tās kompetences rāmju neievērošanu un izdabāšanu atsevišķām ideoloģijām, nevis sekošanu valsts pamatlikumam un Saeimas pieņemtajiem likumiem. Viens no kritizētājiem bija Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, kas pagājušā gadsimta nogalē bija to deputātu vidū, kuri atbalstīja Satversmes tiesas izveidi.

Nespējot vienoties par visiem tīkamu kandidatūru, valdošā koalīcija pirmdien tā arī neievēlēja jauno Satversmes tiesas tiesnesi – būs jārīko jaunas vēlēšanas. Vienlaikus vairāki deputāti, tajā skaitā arī koalīciju pārstāvošie, kritizēja tiesas darbību un apšaubīja tās nepieciešamību.

Valdībai būs jāpārskata pašas pieņemtais lēmums par obligātu noteikt sejas masku valkāšanu sākumskolas audzēkņiem. Tiesa, maz ticams, ka šis lēmums tiks grozīts, taču plašāks skaidrojums masku valkāšanas nepieciešamībai Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam jādod būs.

Uzreiz gribu teikt, ka virsrakstā minētā frāze jāuztver bez mazākā sarkasma. Tas nenozīmē, ka uzskatu Kariņa valdību par labi strādājošu un ceturtdien izsludinātos kovida izplatības ierobežošanas pasākumus par optimāliem. Taču esošajā politiskajā konfigurācijā mums ir tāda valdība, kāda ir, un no šīs valdības diez vai var gaidīt kaut ko vairāk. Ja visu vasaru tika gulēts uz lauriem un sists sev uz pleca par “izcilo darbu” pavasarī, tad nav jābrīnās par vieglo paniku, kura tagad pārņēmusi valdību, saslimstības skaitļiem strauji pasliktinoties.

Šodien Saeimas deputāti iecerējuši amatā apstiprināt jauno Satversmes tiesas tiesnesi. Ieilgušu Saeimas sēžu dēļ līdz šim darba kārtības punktam parlamentam neizdevās nonākt divkārt – ceturtdien un piektdien. Tas dažos radījis aizdomas, ka politikā gana pieredzējusī “Jaunā Vienotība” cenšas novilcināt laiku, lai balsojumā panāktu sev tīkamu rezultātu.