Divi gadi bijis pietiekams laiks, lai daži politiskie spēki mainītu savu “stingro pozīciju” un “Attīstībai/Par!” kā padarītu beidzot no savu solījumu saraksta varētu izsvītrot izņēmuma kārtā valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā iekļauto restitūcijas jautājumu jeb 40 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai.
Jau veidojot koalīciju, “Attīstībai/Par!” paziņoja, ka līdz ar kopdzīves likumu tās prioritāšu sarakstā ir arī holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašumu restitūcija un kompensācija.
Neilgi pēc valdības izveidošanas - 2019. gada pavasarī partija patiešām nāca klajā ar šādu likumprojektu, taču savu atbalstītāju pulciņam tā spēja pievienot tikai opozīcijā esošo “Saskaņu” un ideoloģiski sev vistuvāko partneri koalīcijā “Jauno Vienotību”.
Kategoriski pret šādu likumprojektu bija Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība. “Mēs ieturēsim stingru pozīciju arī turpmāk,” teica tolaik savienības priekšsēdētāja amatā esošais Armands Krauze.
Iebilda arī tolaik vēl otra lielākā Saeimas frakcija - KPV LV un Jaunā konservatīvā partija.
Apjaušot, ka likumprojekts var tikt nenodots Saeimas komisijām un tādējādi tiks nolemts aizmirstībai, “Attīstībai/Par!” to atsauca, solot, ka 2019. gada rudenī izvērsīs plašu skaidrojošo darbu par restitūcijas un kompensācijas nepieciešamību gan ar sabiedrību, gan Saeimas deputātiem. Šos plānus izjauca Covid-19, kas diktēja jaunas prioritātes.
Taču izskaidrošanas darbi, vismaz publiskajā telpā saskatāmi vai saklausāmi, nebija vajadzīgi. Atkal ir tapis jauns restitūcijas likumprojekts, kuru “Attīstībai/Par!” kontrolētās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums jau apstiprinājis un virzījis uz Saeimas sēdi. Tajā, iegūstot Saeimas vairākuma atbalstu, likumprojekts tiks nodots atbildīgajai komisijai, kas to uzspodrinās, līdz likums tiks pieņemts galīgajā lasījumā.
Un, visticamāk, tā tas arī notiks, jo Saeimā atlicis maz tādu, kas pieturēsies pie iepriekšējās pozīcijas un likumprojektu noraidīs.
“Mums būs brīvais balsojums,” tagad saka ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš pats balsošot pret likumprojektu, jo viņa vadītajā, ZZS veidojošajā Latvijas Zemnieku savienībā biedri iebilst restitūcijai. “Neatbalstīšu, jo mūsu partijas biedri ir skaidrās pozīcijās, un man ir svarīgs viņu viedoklis,” saka politiķis. Taču ZZS Saeimas frakcijā strādājošajiem deputātiem šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, par ko liecina arī brīvais balsojums.
Arī Jaunā konservatīvā partija ir mainījusi pozīciju. Gala lēmums tikšot pieņemts partijas Saeimas frakcijas sēdē, taču tās vadītāja vietnieka Krišjāņa Feldmana paustais vedina domāt, ka de facto jau izlemts restitūcijas likumprojektu atbalstīt.
K. Feldmans skaidro, ka šis likumprojekts, salīdzinot ar 2019. gadā piedāvāto ir labāk izstrādāts un ir skaidri redzams, kam šī nauda ir tērējama un kā tiek kontrolēts šis process.
Nav mazsvarīgi arī stratēģiskajiem partneriem dotie solījumi.
“Mēs atrodamies laika periodā, kad mums nepieciešams pozicionēties arī tādā starptautiskā laukā [..] Tas ir tāds starptautisks žests, un mēs dzīvojam tādos laikos, kad žestiem ir nozīme,” saka K. Feldmans.
Pozīciju lokanāku padarījusi nu opozīcijā iemestā KPV LV, kas, būdama vēl koalīcijas sastāvā, neatbalstīja restitūciju. “Mums brīvais balsojums, šis balsojums parādīs, kurš ir pārdevies valdošajai koalīcijai un kurš nav. Es esmu pret,” saka KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens. Jau tagad ir zināms, ka bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča ir mainījusi savu pozīciju un nu atbalsta kompensācijas izmaksu.
Bez “Attīstībai/Par!” pozīciju, protams, nav mainījusi “Jaunā Vienotība” kas likumprojektu negribīgi, bet atbalsta, vairākkārt uzsverot, ka tā nav viņu iniciatīva - vien tiek atbalstīts partneris, kuram aktualizēt restitūcijas jautājumu ļauj pat sadarbības līgums.
“Virsmērķis finansējuma izlietojumam ir neaizmirst par vēstures zvērību un nodrošināt to, ka tā vairs neatkārtotos,” norādot, ka finansējumu nevarēs tā vienkārši notrallināt, saka “Jaunās Vienotības” biedre, kādreizējā KPV LV pārstāve - Iveta Benhena-Bēkena.
Arī “Saskaņa” turpina atbalstīt ieceri, it kā negribīgi, it kā slinki, bet atbalsts “Attīstībai/Par!” likumprojektam no šīs frakcijas tiks sniegts.
“To no valdības ir solījuši pasaules dižajiem. Mēs nebūsim tie, kas dara kaunu Latvijai, nepildot solījumus. Es negribu iedziļināties, kā tas viss ir. Man vieglāk ir nepretoties, saprotot, ka varam ievilkt tikai laiku, bet iznākums ir paredzams [..]
Visu mūsu vārdā valdība solījusi. Tādēļ neredzu iespēju būt tādam aušam, lai būtu bezatbildīgs un valsts nepildītu solījumus ar manām rokām,” saka “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
