Būvnieku karteļa lietā vēl nav zināms, kas no tajā iesaistītajiem pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu un kāds būs tiesas lēmums, taču šo būvuzņēmēju klienti – pašvaldības un atvasinātās publiskās personas jau var rēķināties, ka tām iesākto projektu realizēšanai būs jāatrod lieki astoņi miljoni eiro.
Cenšoties noskaidrot karteļa atklāšanas ietekmi uz valsts budžetu, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija bija uzaicinājusi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kas pieskata Eiropas Savienības fondu naudas, vadītāju Anitu Krūmiņu.
Deputātiem viņa skaidroja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos aģentūra finanšu korekciju nepiemēros.
Starp atlikušajiem 25 projektiem, 12 objektos vēl tiek strādāts, tādēļ aģentūra to pasūtītājiem vēl nav pārskaitījusi ES finansējumu. Ņemot vērā, ka karteļa lietā būvniekiem vēl ir laiks pārsūdzēt KP lēmumu un tiesas spriedums nav zināms, pasūtītājiem, neraugoties uz to finanšu stāvokli, neesot likumīgas iespējas pārtraukt maksāt darbu veicējiem, pat ja tie ir karteļa dalībnieki.
Tāda paša situācija ir ar projektiem, kuros nule kāds no karteļa dalībniekiem uzvarējis. Pasūtītājam pagaidām nav likumīgu tiesību atteikties no konkursa uzvarētāja.
Kopumā, pēc aplēsēm, finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.
Taču šī summa var kļūt nozīmīgi lielāka. Aģentūras vadītāja uzsver, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā. Šīs informācijas noskaidrošanai pieprasīta papildu informāciju. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt.
Saskaņā ar ES “nulle tolerance pret karteļiem” politiku, ja tiek konstatēts, ka karteļa vienošanās iekļāvusi arī pasūtītāja dalību, tad ES nauda šādam projektam tiek liegta pilnībā. Desmit procentu korekcija ES finansējumam tiek piemērota, ja konkursā uzvarējis gan kartelī iesaistīts būvnieks, gan no tā neatkarīgs, bet 25%, ja pasūtījums pilnībā ticis karteļa būvniekiem.
Pagaidām A. Krūmiņas vadītajai iestādei liegta iespēja piedziņas kārtā atgūt arī pabeigtajiem objektiem jau izmaksātās summas - 10,6 miljonu apmērā. Arī šim procesam nepieciešams sagaidīt iesaistīto būvnieku reakciju, KP lēmuma pārsūdzēšanu un tiesas lēmumu.
Starp projektiem, kuriem varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA “Re&Re” īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA “Velve” īstenotais VEF kultūras pils projekts.
Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA “Arčers” īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka “Rere būve 1” īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA “Velve” īstenotajam Zolitūdes skolas projektam, kā arī citiem.
Atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils “Ziemeļblāzma” un Okupācijas muzeja iepirkums.
