Vjačeslavs Dombrovskis savu partiju dibina klusītēm

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Politiskās karjeras laikā trīs partiju Saeimas frakcijās pabijušais Vjačeslavs Dombrovskis šonedēļ sāks dibināt savu partiju – “Republika”. Unikāla šī dibināšana nebūs ne ar pirotehniskām izdarībām, ne plaši pazīstamu personāžu iesaisti.

Jautāts, kāpēc šāda izvēle pats V. Dombrovskis skaidro, ka negrib organizēt publisku pasākumu, jo tad būtu jādala cilvēki vakcinētajos un nevakcinētajos, bet to darīt viņš nevēlas.

Ir arī cits iemesls. Vēl tikai radīšanas mokas pārdzīvojošais politiskais spēks šādi var ietaupīt arī līdzekļus. “Domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka “Republika” nebūs oligarhu partija. Tāpēc šajā ziņā tā būs taisnība, ka mums nav tik daudz līdzekļu. Partiju finansēsim no biedru, mazā un vidējā biznesa ziedojumiem,” saka V. Dombrovskis.

Publisks pasākums neesot nepieciešams arī tādēļ, ka pretēji citiem politiskajiem spēkiem Vjačeslava Dombrovska lolotā politiskā partija “Republika” nekad nav vēlējusies jau dibināšanas pasākumā nosaukt savu premjerministra un ministru amatu kandidātus.

V. Dombrovskis skaidro, ka,

šādi rīkojoties, viņš potenciālajiem partijas biedriem grib dot skaidru mājienu, ka ikvienam, ieguldot organizācijā laiku un enerģiju, ir iespēja kļūt par ministru vai premjeru. Pārējās partijas, jau ilgi pirms vēlēšanām nosaucot savus kandidātus pārējiem partijas biedriem liekot saprast, ka tie ir tikai fons lokomotīvēm.

Partijas dibināšanai nepieciešamo 200 parakstu vākšana sākšoties šonedēļ, bet cik ilgā laikā tie, dibinātājiem notariāli apstiprinot savu parakstu, tiks savākti, V. Dombrovskis neņēmās precīzi prognozēt.

Vjačeslavs Dombrovskis partiju dibinās uz paša dibinātās biedrības “Republika 2030” bāzes. Informācija biedrības mājaslapā liecina, ka “Republika 2030” valdē ir bijusī “Saskaņas” deputāte un bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule, atvaļināts pulkvedis Raimonds Rublovskis, juriste un bijusī Latvijas Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Daugavpils “Ditton” pievadķēžu rūpnīcas valdes loceklis, kādreizējais SIA “Rēzeknes satiksme” vadītājs Jevgēnijs Koršenkovs, bijusī Valsts datu inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa, ekonomists Sergejs Gubins, kādreizējais Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbinieks Artūrs Grigorjevs, konsultants, mūziķis un kādreizējais laikraksta “Diena” galvenais redaktors Sergejs Ancupovs, bijušais Saeimas deputāts un satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kā arī starptautiskais ekonomikas attīstības un kādreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kādreizējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Antonovs.

Vairāki no biedrības valdes locekļiem jau iepriekš darbojušies kopā ar Dombrovski. Piemēram, E. Papule darbu 13. Saeimā sāka kā “Saskaņas” frakcijas deputāte, taču, nebūdama partijas biedre, frakciju pameta. 13. Saeimas vēlēšanās no “Saskaņas” saraksta bija startējis arī A. Matīss, kurš parlamentā netika. Viņš savulaik darbojies arī partijā “Vienotība”. Vēlēšanās no “Saskaņas” saraksta iepriekš startēja, bet mandātu neieguva arī R. Rublovskis un S. Gubins.

Zināma politiskā pieredze ir arī S. Ancupovam, kurš bijis kādreizējās Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošās veselības ministres Andas Čakšas padomnieks.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais