Bez ceremonijām no koalīcijas izmestā KPV LV sola nebūt ērts opozicionārs un, deldējot koalīcijas laikā audzēto distanci ar vēlētājiem, pakāpeniski atklāt taisnību par valdošajām partijām. Savukārt atlikušās koalīcijas partijas, tikušas vaļā no grūti prognozējamā partnera un pārdalījušas amatus, apņēmušās kopā strādāt līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Nākamā gada budžeta apstiprināšanu, kura veidošanu jau tā apgrūtinās pandēmijas pieprasītie izdevumi ekonomikas uzturēšanai, vēl sarežģītāku var padarīt KPV LV izslēgšana no koalīcijas. Ja jaunās valdības veidotāji patiešām lems par šādu soli, saruks kompromisu veidošanai nepieciešamā telpa, bet dominējošā partnera loma tiks Jaunajai konservatīvajai partijai, kura uz šo nomināciju tiekusies ilgstoši.
Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija pēc pārrunām ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mainījušas savas pozīcijas jautājumā par Varakļānu piederību Latgalei vai Vidzemei. Prezidenta retorika vedināja domāt, ka, izsaucot partiju pārstāvjus uz tikšanos, viņš tos brīdinājis par iespējamību atlaist Saeimu, ja koalīcijas partneri pretosies Satversmes tiesas spriedumam.
Atbildīgās ministrijas apskaužamā operativitāte, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, kas Varakļānu atgriešanu tiem vēsturiski piederīgajai Latgalei atzina par nelikumīgu, opozīcijā radījusi bažas, ka tiesa bijusi nepieņemami pretimnākoša valdošajai koalīcijai un par savu lēmumu to informējusi iepriekš. Koalīcija šādus pārmetumus noraida – tāpat kā aicinājumu jau šonedēļ paredzētajās pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot saskaņā ar spēkā esošo likumu.
Negribot samierināties, ka sākotnējā KPV LV ideja – lai kāda tā arī būtu – nogrimtu aizmirstībā, partijas bijušie valdes locekļi ar domubiedriem nodibinājuši biedrību, kura paredz evolucionēt par jaunu partiju. Tās platformu biedrības dibinātāji dēvē par konservatīvi sociāldemokrātisku.
Jau ilgstoši nevienu politisko norišu vērotāju nepārsteidz, ka valdošo koalīciju veidojošajām partijām par daudziem jautājumiem ir diametrāli pretējs viedoklis. Šoreiz koalīcijas partiju atšķirīgās vērtības sadūrās jautājumā par alkoholu – ja precīzāk, par tā iepakojuma marķējumu. Pārredzamā nākotnē tā lietotājiem būs jāsamierinās, ka tie bez padziļinātas izpētes nezinās, cik kaloriju ir glāzē vīna vai liķiera.
Pēc tam, kad, reaģējot uz svētdien Baltkrievijā notikušo lidsabiedrības “Ryanair” lidmašīnas sagrābšanu un tam sekojošo divu tās pasažieru, opozīcijas žurnālista un viņa draudzenes aizturēšanu, pirmdien Rīgā, pie viesnīcas “Radisson Blu Hotel Latvija” kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko baltsarkanbalto karogu. Akcijā piedalījās gan galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, rezultātā no Baltkrievijas tika izraidīti Latvijas diplomāti. Latvija reaģēja simetriski.
Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas Ministru kabinetam dotais uzdevums nekavējoties rast iespēju noteiktai personu grupai pasaules hokeja čempionātu vērot klātienē joprojām nav izpildīts. Risinājums joprojām tiek meklēts, bet iniciatīvas autori Saeimā samiernieciski vēro, kā lēmējvaras rīkojums tiek izpildīts vien nomināli, bet pēc būtības – novilcināts.
Lai panāktu, ka valdībai par pienākumu tiek uzlikts kārtības, kādā pasaules čempionātu hokejā drīkst vērot klātienē, izstrādāšana Jaunajai konservatīvajai partijai bija nepieciešams tās par lielāko ļaunumu valsts politikā dēvētās Zaļo un zemnieku savienības atbalsts. Tomēr šī sadarbība iecerētos augļus nav nesusi – bez skatītājiem notikušas jau divas Latvijas valstsvienības spēles.
Vēlu ceturtdienas vakarā Saeima tomēr nobalsoja par lēmumu, ka valdībai nekavējoties jālemj par iespējamo skatītāju klātbūtni pasaules čempionāta hokejā spēlēs. Par šo Saeimas lēmumu balsoja Jaunā konservatīvā partija (JKP), ZZS, “Saskaņa” un lielākā daļa KPV LV deputātu. Pret balsoja (paredzami) “Jaunā Vienotība” (JV) un “Attīstībai/Par!” (AP). Nacionālā apvienība (NA) disciplinēti balsoja kopā ar koalīcijas partneriem.
"Ryanair" reisā FR4978 Atēnas-Viļņa, kas piespiedu kārtā tika nosēdināts Minskā, atrodas divi Latvijas valstspiederīgie. Ārlietu ministrija turpina precizēt informāciju.
Latvijas valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kozlovskim neatbalstot opozīcijas pieprasījumu veselības ministram par vakcīnu iepirkumu, opozīcijā radītas bažas, ka komisijas vadītājs izmeklēšanu cenšas sabotēt. Pēdējais šādas apsūdzības noraida.
Atšķirībā no bāru un restorānu īpašniekiem, kurus parlaments iepriecināja, balsojot pretēji valdības un tās ekspertu rekomendācijām, un
atļāva apkalpot viesus terasēs, līdzīgu situāciju, kuru Valsts prezidents nodēvējis par “parlamentāro negadījumu”, Latvijas veselības un fitnesa asociācija nesagaidīja.
Jaunās Ministru kabineta aprises tālāk zīmētas tiks vien pēc pašvaldību vēlēšanām. Koalīcijas lielie brāļi – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par!” – ar šādu vienošanos ir apmierināti. Ar aizdomām uz to lūkojas KPV LV, kura, visticamāk, zaudēs vismaz vienu ministra portfeli. Partijas Saeimas frakcijas vadītājs un valdes loceklis Māris Možvillo gan ir apņēmības pilns 13. Saeimas vēlēšanās iegūtās pozīcijas neatdot bez cīņas.
“Jaunās Vienotības” līderis, premjerministrs Krišjānis Kariņš, stiķējot savu “jauno” valdību, izvēlējies stratēģiju, kas savulaik viņa pārstāvētajai partijai laupīja premjerministra amatu – nogaidīt. Premjers ierosinājis iesaldēt esošo situāciju līdz pašvaldību vēlēšanām un sarunas par Ministru kabineta aprisēm turpināt pēc tām.
Uz izjukšanas sliekšņa balansējošajai KPV LV Saeimas frakcijai un Jaunajai konservatīvajai partijai šodien jāatklāj savas ambīcijas ministru amatu pārdalē. Tikai šie koalīcijas partneri līdz šim nav apliecinājuši gatavību piedalīties šajā procesā, kaut ir skaidrs, ka konservatīvie labprāt papildinātu savu ministru amatu portfeli, bet KPV LV ir ieinteresēta saglabāt pēc iespējas vairāk no tiem pēc vēlēšanām izdalītajiem trīs ministru amatiem.
Pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš pēc KPV LV piecu frakcijas deputātu pieprasījuma atbrīvoja no amata uz Nacionālo apvienību (NA) pārgājušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, izveidojās paradoksāla situācija: piecu deputātu frakcijai, no kuras tikai viens dažādos koalīcijas obligātajos balsojumos balsojis par atbalstu šai valdībai, pienākas trīs ministru vietas valdībā. Vēl vairāk. Bez šīs mikrofrakcijas mierīgi var iztikt. Vairākuma nodrošināšanai pietiek arī bez viņiem. Jāpiekrīt NA līderim Raivim Dzintaram, ka politiskā loģika nepieļauj šādas situācijas ilgstošu eksistenci.
Nu jau bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisijas pieprasīšana devusi starta signālu ministru amatu pārdalīšanai, kas nozīmē, ka de facto Krišjāņa Kariņa valdība ir kritusi un jau šodien sāksies partiju sarunas par jaunās valdības aprisēm. Izskatās, ka lielākā zaudētāja būs uz izjukšanas sliekšņa balansējošā KPV LV, bet pabērna loma pašlaik iecerēta “Attīstībai/Par!”.
Runājot par to, kam vajadzētu nodot Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, likumdevējs joprojām ir izvairīgs, taču procesā tiek iesaistīts Vācijas Bundestāgs. Atbildīgās komisijas vadītājs saka, ka tas vēl nenozīmē, ka dievnams tiks nodots Vācu Svētā Pētera draudzei – vācieši vien vēlas uzraudzīt procesu, jo dievnama atjaunošanai tie gatavi tērēt miljoniem eiro.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš pastarpināti, bet nepārprotami atzinis, ka kādreiz viens no lielākajiem koalīcijas balstiem – KPV LV, kas 13. Saeimā iekļuva ar 16 mandātiem, nu uzskatāms par mirušu politisko organizāciju.
