Laikā, kad Satversmes tiesa sākusi izsvērt vietvaru iebildumus par administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotajām pašvaldībām, Centrālā vēlēšanu komisija izsludinājusi pašvaldību vēlēšanas. Tām jānotiek 5. jūnijā. Pirmajam Satversmes tiesas spriedumam par reformas rezultātā apvienotajām pašvaldībām, kas potenciāli var ietekmēt vēlēšanu norisi, vajadzētu būt gatavam, vēl pirms jauno novadu iedzīvotāji dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.
Kamēr Latvijas iedzīvotāju ikdienu bendē Covid sērga un tās uzspiestā mājsēde, Krišjāņa Kariņa valdību, kurai ar visu šo nebūšanu jātiek galā, drebina pašēde. Atšķirīgu motīvu vadītas, divas no valdību veidojošajām partijām aicina sodīt partnerus koalīcijā vai vismaz izvērtēt šādu nepieciešamību. Premjers gan uzskata – pamatoti – ka viņa vadītā valdība joprojām ir tik pat (ne-)stabila kā tās izveidošanas dienā.
Izdodot kriminālvajāšanai pie frakcijām nepiederošo, bet Jaunajai konservatīvajai partijai simpatizējošo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņam varētu tikt dots atspēriens nākamā popularitātes viļņa sasniegšanai, kas, ņemot vērā lēnīgo tiesu sistēmu, augstāko punktu varētu sasniegt tieši uz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
No Rīgas mēra amata atstādinātajam Nilam Ušakovam, kurš šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu apstrīdējis tiesā, pavīdējusi neliela cerība, ka ministrijas lēmums tiks atcelts. Tiesa pievērsusi uzmanību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumam izbeigt kriminālprocesu, kura ietvaros tika vērtēts pirmās instances tiesas par teju būtiskāko pamatojumu N. Ušakova atstādināšanai minētais nodarījums.
Valsts kontroliera amatam “Attīstībai/Par!” izvirzītā, ar “Jauno Vienotību” saistītā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Rolanda Irkļa ievēlēšana atbildīgajā amatā daļā Saeimā pārstāvēto politisko spēku radījusi neizpratni un rosinājusi attīstīt dažādas sazvērestības teorijas. Viena no tām – panākta vienošanās par jauno Satversmes tiesas tiesnesi.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rīt paredzējusi izlemt, vai izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, kurš šobrīd tiek turēts aizdomās par grāmatvedības dokumentu viltošanu.
Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās ceturtdien nodeva Nacionālās apvienības iesniegtos grozījumus valsts pamatlikumā, kas paredz konstitucionāli nostiprināt sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.
Bieži mēdz teikt: ja tas un tas nebūtu noticis, tad to vajadzētu izdomāt. Ar domu – attiecīgā parādība vai notikums tikai šķietami kaut kam traucē. Drīzāk palīdz.
Šodien vēlētāju ideoloģiskās simpātijas un ideālus iemiesojošā Saeima balsos par Nacionālās apvienības ierosinājuma grozīt valsts pamatlikumu, lai konstitucionāli nostiprinātu sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu, nodošanu komisijām. To, vai priekšlikumam lemts nonākt atbildīgajās komisijās, var izšķirt pat viena deputāta balss, jo iniciatīvas atbalstītāji un neatbalstītāji parlamentu sadalījuši teju divās vienādās daļās.
Rīt Saeima vēlēs nodokļu maksātāju naudas tiesiskas un lietderīgas izmantošanas uzrauga – Valsts kontroles vadītāju. Pašreizējai iestādes vadītājai Elitai Krūmiņai, šķiet, jau ir skaidrs, kuram būtu jāuztic šis amats. Savukārt šīs koalīcijas partijas tām raksturīgajā manierē tā arī nav spējušas vienoties par visiem tīkamu kandidātu. Saeimas deputātiem balsojumā būs jāizvēlas no trim kandidātiem.
Saeimas opozīcijas partijas nevada savas labākās dienas – var teikt, ka opozīcija pašlaik ir dezorientēta, dēmonizēta un demoralizēta. Valdību veidojošā koalīcija visus tās priekšlikumus ielidina papīrgrozā. Tā tas bija pie budžeta sastādīšanas, tāpat arī, kad uz priekšu tika stumta Latvijas pašvaldību kartes pārzīmēšana jeb novadu reforma.
Sociālās vietnes “twitter” lēmums uz visiem laikiem liegt šīs platformas izmantošanu Donaldam Trampam ir rosinājis plašu diskusiju par vārda brīvības robežām un tās jēgu mūsdienu pasaulē. Kamēr vieni šausminās par to, ka “mute tiek aizbāzta” ASV prezidentam, citi šo soli apsveic kā “sen jau bija laiks”.
Mārtiņa Staķa vadītās Rīgas domes koalīcija savās pirmajās simt dienās jau piedzīvojusi viena koalīciju veidojošā politiskā spēka sadalīšanos, taču koalīcijas komandā saglabājies labs mikroklimats un iecerētie darbi virzoties uz priekšu, lai rīdzinieku dzīvi padarītu vienkāršāku. Tā uzsākts darbs pie e-talonu sistēmas likvidēšanas un jaunas, elastīgākas ieviešanas, kā arī dots starts pilsētas izpilddirekciju likvidēšanai, to vietā veidojot vienas pieturas aģentūras.
Tikai retais politisko procesu vērotājs pamanīja, ka starp veselības ministriem Ilzi Viņķeli un Danielu Pavļutu veselības ministra krēslā aptuveni piecas stundas pabija aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Veselības ministrijas ierēdņi mēģināja panākt, lai viņš paraksta vietējos aptiekārus diskriminējošos Ministru kabineta noteikumus.
Vērtējot laiku, kad Tramps vispirms parādījās un vēlāk arī gluži negaidīti kļuva par ASV prezidentu, acīs krīt nedaudz kaitinošā komplektācija – izcilas lietas iet kopā ar nekam nederīgām; apbrīnojama pārliecība, enerģija un gatavība panākt iecerēto iet kopā ar neiedomājamu bezkaunību, narcisismu un muļķību. Vai tiešām Tramps nevarēja darīt savus labos darbus bez šiem nevajadzīgajiem uzbrukumiem medijiem, apvainojošajiem izteikumiem, no gaisa pagrābtajiem faktiem un visa pārējā, kura dēļ viņu neieredz puspasaule?
Latvijā politiskās varas pārstāvju reitingiem tradicionāli tendence ir kristies. It īpaši, ja gadās kāda visu sabiedrību skaroša ķibele, kā, piemēram, Covid-19 radītie izaicinājumi un to pārvarēšanai ieviestie, daudzus kaitinošie ierobežojumi. Tādēļ varētu sagaidīt, ka lēmumu pieņēmēju un izpildvaras pārstāvju tīkamība sabiedrības acīs strauji kritīs, taču šajos krīzes apstākļos likumdevēja – Saeimas vadītājas Ināras Mūrnieces – un izpildvaras – Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa – atbalstītāju skaits sarucis minimāli. Varētu pat teikt, statistiskās kļūdas ietvaros.
Saeimas deputāte Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) vadījusi Veselības ministriju, bet pašlaik ar veselības politikas jautājumiem strādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Intervijā Neatkarīgajai bijusī veselības ministre un politiķi vērtē situāciju veselības jomā, paužot atbalstu premjerministram Krišjānim Kariņam lēmumā pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju.
Ieilgusī ASV prezidenta Donalda Trampa pretstāve Vašingtonas varas kolosam, kurš viņam it kā nozadzis vēlēšanas, pēkšņi un negaidīti aprāvās ar ārkārtīgi raibas publikas gluži vai komisku Kapitolija ēkas sagrābšanu.
Ilgi gaidītais, bet tāpēc ne mazāk pēkšņais premjera Krišjāņa Kariņa neuzticības izteikums veselības ministrei Ilzei Viņķelei sadalīja to politiski aktīvo sabiedrības daļu, kura kopumā atbalsta esošo koalīciju, Viņķeles un Kariņa atbalstītājos.
“Attīstībai/Par!” veselības ministra amatam virzītais organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts ātri guvis visu koalīciju veidojošo partiju atbalstu un jau ceturtdienas vakarā Saeimā tika stiprināts atbildīgajā amatā. Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas D. Pavļutu ieveda lielajā politikā, uzskata, ka topošais ministrs ar vakcinēšanas radītajiem izaicinājumiem galā tiks godam, lielāks pārbaudījums būs komunikācija ar mediķiem.
