Kopš neatkarības atgūšanas šādā vai tādā veidā ikviens Valsts prezidents izrādījis interesi par Latvijas galvaspilsētas attīstību, taču Valsts prezidents Egils Levits, kuram nenoliedzami patīk uzstāties ar runām, šo latiņu pacēlis daudz augstāk. Saskaņā ar iepriekšējo prezidentu kanceleju pārstāvju pausto, E. Levits ir pirmais, kas ar runu uzstājies Rīgas domes sēdē.
Ar Covid-19 inficēto un hospitalizēto pacientu skaitam kļūstot arvien lielākam, veselības aprūpes sistēmas pārstāvji gan aizvien skaļāk kritizē lēmumus, kas pieņemti, reformējot sistēmu, gan aizvien uzstājīgāk pieprasa ārkārtas situācijas izsludināšanu. Reformu veidojusī ministre kritikai piekrist nevēlas.
“Situācija ir ļoti nopietna visai valstij un visai sabiedrībai, un šādā situācijā vilcināties ar nepieciešamo lēmumu pieņemšanu nav pieņemami,” otrdienas LTV raidījumā “Dienas jautājums”, vērtējot valdības rīcību Covid-19 krīzē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Pēc Levita domām, saslimstība ar kovidu aug ģeometriskā progresijā un katra diena nozīmē aizvien jaunus saslimušos.
Gatavojoties varas pārņemšanai pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kas plānotas nākamā gada rudenī, Zaļo un zemnieku savienību veidojošās partijas jau domā par savu kandidātu Ministru prezidenta amatam. Latvijas Zemnieku savienība savu jau izraudzījusies – trīs Saeimas sasaukumu laikā trīs politiskos spēkus mainījušo Viktoru Valaini. Viņam gan būs vēl jākonkurē ar Latvijas Zaļās partijas izraudzīto kandidātu.
Laikā, kad veselības ministrs un epidemiologi, reaģējot uz epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, skandina trauksmes zvanus un aicina ieviest nopietnākus ierobežojumus, valdošajā koalīcijā vienprātības šajā jautājumā joprojām nav.
Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, tradicionāli labākos rezultātus tajās gūstošā “Saskaņa” identificējusi valsts problēmu cēloni – tā nekad nav tikusi pie varas. Šo sistēmisko kļūdu organizācija apņēmusies labot, uzsākot plašu diskusiju ar sabiedrību, bet diskusiju vadīšanai vairs netiks pieaicināti ārpus organizācijas savu atpazīstamību veidojuši cilvēki.
Ar pārliecinošu vairākumu likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai, Saeima ceturtdien ne tikai nodeva izskatīšanai komisijām, bet arī apstiprināja pirmajā lasījumā. Nacionālās apvienības, kas ir vienīgais šo likumprojektu neatbalstošais politiskais spēks, mierinājumam vien tika ievērojami pagarināts priekšlikumu iesniegšanai paredzētais laiks.
Kaut arī par obligātās vakcinācijas likumu dēvētais normatīvais akts Saeimā tika apturēts, valdība ir pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus, kas, par spīti koalīcijas partneru Saeimā iebildumiem, obligāto vakcināciju noteiktu profesiju pārstāvjiem tomēr noteiks.
Par spīti Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas iebildumiem un opozīcijas draudiem vērsties Satversmes tiesā, ja tiks pieņemts regulējums, ka dažu profesiju pārstāvjiem vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, valdība šo normu apstiprinājusi. Šā lēmuma grozīšanā Saeimai nekādas teikšanas vairs nebūs.
Ministru Kabinets šodien ārkārtas sēdē lems par grozījumiem "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kas amatpersonām paredz augstāku atalgojumu nekā pašreiz.
Uzklausot Ārlietu ministrijas ziņojumu par Krievijas parlamenta Valsts domes vēlēšanām, Saeimas Ārlietu komisijas vairākums nolēma izstrādāt Saeimas paziņojumu, kurā nosodīs vēlēšanās pieļautos pārkāpumus. Taču nopietnāks izaicinājums par šo formālo soli būs nepieļaut, iespējams, nelikumīgi ievēlēto Krievijas tautas priekšstāvju darba uzsākšanu starptautiskajās organizācijās.
Ziņas par to, ka Valsts prezidents Egils Levits it kā centies veicināt Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzītās Irēnas Kucinas kandidatūras apstiprināšanu Saeimas balsojumā, bažas par viņas reputācijas atbilstību augstajam amatam raisa tikai opozīcijā. Valdošās koalīcijas partijas no šī potenciāli ārkārtīgi lielā skandāla distancējas.
Ar cerību partnerus koalīcijā pārliecināt atsaukt tā dēvēto restitūcijas likumu, ar kuru Latvijas ebreju kopienai paredzēts izmaksāt 40 miljonus eiro, Nacionālā apvienība izmantojusi koalīcijas sadarbības līgumā atrunātās tiesības un panākusi, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā atlikta uz nedēļu. Tā to uztver likumprojekta iniciatori, bet Nacionālā apvienība cer, ka nedēļas laikā spēs panākt, ka likumprojekts no šīs Saeimas sasaukuma darba kārtības vispār tiek izņemts.
Valdībā sākta diskusija par reakciju, ja epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Viens no Veselības ministrijas priekšlikumiem paredz noteikt, ka visu veidu pakalpojumi iekštelpās būtu pieejami tikai vakcinētiem iedzīvotājiem. Izņēmums varētu būt mazie veikaliņi, kuros varētu iekļūt arī ar negatīvu Covid-19 testu.
Mēģinot sniegt palīdzīgu roku pandēmijas vissmagāk skartajām nozarēm, opozīcijā esošie deputāti rosina samazināt tām piemērojamo PVN likmi. Koalīcijas pārstāvji gan nav gatavi šo iniciatīvu atbalstīt, jo uzskata, ka daudz lielāku labumu šīm nozarēm nestu intensīvāka vakcinācija. Turklāt gaisā virmojot idejas par pretēja procesa nepieciešamību – PVN palielināšanu.
Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” kodolu veidojošā “Vienotība” savu līderi nemaina. Organizācijas priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts Arvils Ašeradens, kas līderību partijā sola pakāpeniski nodot jaunajai politiķu paaudzei. Savukārt vēstījums, ka priekšvēlēšanu laikā “Jaunā Vienotība” varētu vēlēties apvienoties ar kādu radniecīgu partiju, kļūst aizvien skaidrāks.
Reaģējot uz Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību realizēto sadarbību ar Krievijas Federāciju, rosināts veikt grozījumus likumā par pašvaldībām. Ar grozījumiem iecerēts novērst nepilnības, kas pavēra iespējas realizēt darbības, kas ir pretrunā ar valsts oficiālo ārpolitikas kursu.
Gatavojoties šodienas balsojumam par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu, vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku nav spējuši formulēt vienotu pozīciju. Deputāti brīvi varēs balsot saskaņā ar savām prioritātēm un vīziju par valsts attīstību – atbalstīt eksportspējīgu nozari vai aizvien lielāku uzmanību pasaulē gūstošās rūpes par dzīvniekiem.
Ar Covid-19 inficēto skaitam pakāpeniski augot, veselības ministrs Daniels Pavļuts valdošās koalīcijas līmenī vēlas atsākt diskusiju par iespēju ieviest vakcinācijas pienākumu – jeb obligāto vakcināciju noteiktu profesiju pārstāvjiem. Pagaidām izskatās, ka Saeimā šai idejai vairākuma atbalsta nav joprojām.
Augusta protestu karstumā partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers solīja šī gada 18. septembrī Daugavas krastmalā izvest smago tehniku tādā apjomā, ka to ne tikai policijai nebūs pa spēkam izgaiņāt, bet kura nonesīšot visu šo Kariņa/Pavļuta kliķi.
Trīs gadu laikā sešu partiju savienību apvienojot vienotā politiskajā organismā, Latvijas Reģionu apvienība ir gatava 13. Saeimas vēlēšanām. Partijas valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kas aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā organizācijas kongresā tika atkārtoti ievēlēts šajā amatā, uzskata, ka apvienība ir laba alternatīva pašlaik pie varas esošajām partijām.
