"Vienotībai" būtu laiks saprast, ka Latvijā ne visi domā tā, kā jums labpatiktos

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").

Šajā izteikumā ir dažas lietas, kuras prasa rūpīgāku iedziļināšanos. Faktiski tiek atzīts, ka cīņa pret pandēmiju ir kļuvusi par politisku jautājumu. Diez vai kāds deputāts būtu gatavs nopietni riskēt ar veselību kaut kādu politisku mērķu dēļ. Tātad šie deputāti nevakcinēšanos neuztver kā veselības apdraudējumu. Tātad tā ir parasta politiska cīņa, kurā notiekošie procesi (vakcinēšanās aktivizācija, dažādu ierobežojumu pastiprināšana vai atslābināšana) darbojas atbilstoši politiskās cīņas loģikai. Kurš kuru nolauzīs? Vai nosacītie “kovidhistēriķi”, vai nosacītie “kovidskeptiķi”?

Galīgās “uzvaras” cena kļūst otršķirīga, jo galvenais ir panākt savu. Sociālais dialogs ir gandrīz apstājies, un “Vienotības” vadītā koalīcija nolēmusi ar “buldozera” neatlaidību piespiest visus “mīlēt Raini”, virzot Saeimā grozījumus “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”. Galvenā cena, kuru maksāsim, ja “uzvarēs” piespiedu vakcinācijas piekritēji, būs demokrātisko principu atmešana “sabiedriskā labuma” vārdā.

Tas, ka cīņas pret pandēmiju aizsegā notiek stabila virzība (ļoti plašā frontē) totalitārisma virzienā, ir acīmredzami. Jānorāda, ka šī virzība notiek bez īpašas pretestības, kas tikai apliecina to, ka cilvēki patiesībā nemaz tik ļoti neiestājas par izslavēto demokrātiju. Viņiem patīk tāda “demokrātija”, kura nodrošina viņu izpratnē “pareizo kārtību”, iepretim patiesi brīvam demokrātijas “haosam”, kad pie varas var nonākt arī tādi “nepareizie” politiķi kā Tramps, Orbans vai kāds cits no “nepareizo” nometnes. Lai tādi brīnumi nenotiktu, “vispārības labā” demokrātija drusku jāiegrožo. Drusku, protams, tikai sākumā. Jo tālāk, jo stiprāk.

Sākumā minētajā Lībiņas-Egneres izteikumā var saskatīt arī citu totalitārisma iezīmi - politiski mērķi tiek uzskatīti kā kaut kas slikts, nevēlams. Pareizāk sakot, politiski mērķi var būt tikai mums, kas jau ir pie varas, bet visi pārējie ar savām pretenzijām uz varu tikai duļķo ūdeni un bremzē pareizo attīstību. Valstīs, kur demokrātijas ierobežošanā ir aizgājuši tālāk par mums, piemēram, Krievijā vai Baltkrievijā, politiski mērķi, tas ir varas iegūšana, tiek uztverta kā klaji nelikumīga, pretvalstiska darbība, kura visiem iespējamiem veidiem izskaužama kā suga jau iedīglī.

Eiropā šo pieredzi pārņem ar apbrīnojamu degsmi. Šajā nedēļas nogalē daudzās Eiropas pilsētās notika demonstrācijas pret demokrātijas sašaurināšanu. Berlīnē policija demonstrēja īpašu brutalitāti, izdzenājot, kā tika uzsvērts, “nesankcionēto” demonstrāciju. 600 cilvēku tika aizturēti. Līdz šim vārdu salikumu “nesankcionēta demonstrācija” visbiežāk dzirdējām saistībā ar dažādām ielu aktivitātēm Krievijā un Baltkrievijā. Nu, arī Eiropa nostājusies uz šī ceļa. Skumji. Un vēl skumjāk, ka šo ceļu atbalsta daudzi sabiedrībā cienījami viedokļu līderi.

Jau tagad var prognozēt, ka rudenī, sākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā paaugstināsies spriedze un dažādi konflikti saistībā ar minētā likuma grozījumos iekļauto piespiedu vakcināciju. Jautājums, uz kuru nevar atbildēt ne Pavļuts, ne Lībiņa-Egnere, ne pats Kariņš: kā vārdā? Kāpēc lieki šķelt un savā starpā rīdīt sabiedrību? Pavļuts gan translē savas nometnes centrālo tēzi: “Ikvienam ir jāapzinās, ka atteikšanās no vakcinēšanās liek šķēršļus tam, lai mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves,” taču šī tēze ir acīmredzami melīga, kā daudz kas no Pavļuta teiktā. Tāpēc jau viņam daudzi netic. Tieši šo melīgo, aiz matiem pievilkto argumentu dēļ.

Tātad, kuras valstis ir atgriezušās pie ierastās dzīves? Izraēla ar saviem pāri par 80% vakcinēto? Lielbritānija? ASV? Bet varbūt Zviedrija, kur “ierastā dzīve” ne mirkli netika pārtraukta. Precizēsim, Zviedrijā visi ierobežojumi tika noteikti ar rekomendējošu raksturu, bez liekas histērijas un piespiešanas. Šobrīd Zviedrijā mirstība no kovid ir nulles līmenī. Savukārt Izraēlas pieredze liecina, ka pārslimots kovid aizsargā pret saslimšanu 40 reizes labāk nekā vakcīna. 40% no visiem saslimušajiem ir bijuši iepriekš vakcinēti, kamēr tikai 1% no saslimušajiem ir iepriekš kovid pārslimojuši. Šī proporcija uzskatāmi parāda, kāpēc Zviedrijas modelis attaisnojies pilnībā: skolas atvērtas, restorāni strādā, nav masku, nav piespiedu vakcinācijas, bet ir rūpīgs darbs, lai pasargātu riska grupas. Bet galvenais, ka netiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, netiek šķelta sabiedrība un cilvēki netiek rīdīti viens pret otru.

Kā ziņo izdevums “Daily Mirror”, traģiskā negadījumā gājusi bojā 62 gadus vecā Anglijas mazpilsētas Veimutas iedzīvotāja Sāra Lūisa. Viņa deviņus mēnešus neizgāja no mājas, stingri ievērojot karantīnas prasības. Kad viņa pirmo reizi pēc deviņu mēnešu ilgās brīvprātīgās izolācijas izgāja uz ielas, viņa aizgriezās, lai no somas izņemtu tā dēvēto aizsargmasku, un tieši tajā brīdī viņu notrieca garāmbraucošs smagais auto.

Var tikai izteikt visdziļāko līdzjūtību šīs sievietes tuviniekiem, bet viņas nāve ir kā savdabīga metafora, ka

nevajag koncentrēties uz kaut ko vienu, un pakārtot visu dzīvi šim vienam apdraudējumam.

“Vienotības” & Co mēģinājumi sasniegt savus politiskos mērķus, koncentrējoties uz kovid, nemitīgi uzturot baiļu atmosfēru un mākslīgi šķeļot sabiedrību, nav laba ideja, un tā var dažādi atspēlēties. Diemžēl atspēlēties ne tikai “Vienotībai” un tās fanu pulkam, bet atspēlēties visiem. Visai Latvijas valstij. Tāpēc Latvija tikai iegūtu, ja Kariņa/Pavļuta “asfalta rullis” apstātos un izbeigtu uzspiest visiem to, ko ne visi ir gatavi pieņemt.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.