Nu jau daudzus mēnešus sabiedrības uzmanības centrā piespiedu kārtā ir Covid-19 pandēmija, tās izraisītie sarežģījumi un apgrūtinājumi ikdienā. Opozīcija skandina trauksmes zvanu par to, ka valdības iecere dažiem noteikt obligāto vakcināciju ir pretrunā cilvēktiesībām, pat mudina grozīt Satversmi.
Uz šī fona sarosījušies jaunu partiju dibinātāji - Ainārs Šlesers, Aldis Gobzems un Vjačeslavs Dombrovskis. Pirmie sola visu sagraut un celt jaunu, ikviena sirdij un prātam tīkamu kārtību, pēdējais - apņēmies meklēt kopējo divkopienu sabiedrībā. Bet uz visa šī fona Valsts prezidents Egils Levits ilglaicīgi nespēj izrauties no negatīva reitinga valgiem.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ņemtne ap vakcinēšanos vēlētāja izvēlē paliekošas pēdas neatstās, bet jaunajām partijām, pateicoties pašreizējās koalīcijas nepopularitātei, ir ievērojamas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā un vismaz censties piekļūt pie valsts stūres rata.
Ap obligāto vakcinēšanos noteiktam cilvēku lokam ir sacelts liels troksnis, tiek runāts pat par referendumu un Satversmes grozīšanu. Cik lielā mērā šis process varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus?
Atklāti sakot, domāju, ka obligātā vakcinēšanās neatsauksies tik stipri. Nopietnāks faktors būs, cik lieli ierobežojumi tiks ieviesti ziemā un rudenī, jo tā obligātā vakcinēšanās pārvēršas par individuālu problēmu. Tā ir interesanta cilvēkiem, kas ir svārstīgajā kategorijā - viņi vakcinēsies, un šis jautājums pazudīs no viņu dienaskārtības. Šeit var vilkt paralēles ar latviešu valodas jautājumu krievu vēlētāju vidē - kad viņi iemācās valodu, tas vairs nav aktuāli. Un iemācīties valodu ir sarežģītāk. Tāpēc domāju, tas nebūs tik ietekmīgs faktors kā gadījumā, ja aiztaisīs ekonomiku ciet un mēs visi atkal sēdēsim mājās. Ja tā notiks, tad tas, protams, būs briesmīgs sitiens pa valdošo koalīciju un valdošajām partijām.
Kā tu šobrīd vērtētu trīs pašlaik zināmo jauno partiju izredzes nākamajās vēlēšanās?
Domāju, ka tām jaunajām populistiskajām partijām ir liels potenciāls, jo pa lielam, ja skatāmies valdošās koalīcijas darbu un to, kā tas viss tiek realizēts dzīvē, visa darbošanās atstāj ļoti nopietni negatīvu iespaidu uz sabiedrību. Tādēļ pieaug gatavība mainīt politiskās izvēles un personas.
Ja cilvēks iepriekšējās trīs vai četras vēlēšanas balsojis par vienu partiju, pašreizējā situācija ļoti nopietni ietekmē viņa gatavību mainīt savu izvēli. Ja šāda izvēle tiek izdarīta, viņš ir atvērts meklējumiem un tad skatās, par ko varētu balsot. Tas ir psiholoģisks process.
Tad ir tie otrie, kas katrās vēlēšanās balso par jaunu partiju. Ar šiem jau ir vienkāršāk. Par tiem būs konkurence Gobzemam un Šleseram.
Viņiem gan ir viena nianse - viņi sevi pozicionē kā jaunu spēku, bet viņi ne tuvu tādi nav. Abi jau ir redzēti politikā, un tas viņiem ir mīnuss. Domāju to viņiem atgādinās visi citi politiskie konkurenti.
Kāpēc Valsts prezidentam ir tik slikti reitingi?
Domāju, ka tā problēma ir tajā, ka viņš ļoti identificējas ar valdību un premjerministru Kariņu. Valdībai ir zemi reitingi - draugi, nav labi ar to. Levita gadījumā identificēšanās ar valdību viņu kauj nost. Tas ir prezidenta izaicinājums nostādīt sevi nedaudz ārpus politiskā procesa, kad tas izdodas, tad viņš iegūst iespēju dabūt normālu reitingu, bet Levits šobrīd lielā mērā ir tajā kopējā valdības “šļurā”.
