Septembrī no Latvijas Televīzijas 7. kanāla pazudīs ziņas krievu valodā – tās tiks iekļautas sabiedriskā medija interneta platformā, bet likums, kas televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējiem uzliek par pienākumu pārraidīt sabiedrisko mediju saturu negrozītā veidā, pašlaik nav attiecināms uz interneta vidē izplatīto saturu.
Opozīcijā strādājošās “Saskaņas” deputāti par šo situāciju ir norūpējušies un aicina grozīt likumu. Politiķi brīdina, ka pretējā gadījumā Latvijā pieaugs Krievijas propagandas televīziju popularitāte.
Lai novērstu šāda scenārija realizēšanos, opozīcijas deputāti aicina likumā noteikt, ka sabiedriskā medija interneta platformas raidījumi krievu valodā jāretranslē kabeļtīklos.
Grozījumi paredz likuma modernizēšanu un “must carry” principa interpretācijas precizēšanu, skaidro parlamentārieši. “Must carry” principa būtība ir visu platformu pakalpojumu sniedzēju pienākums bez papildmaksas iekļaut visās piedāvātajās paketēs sabiedriskās televīzijas programmas, lai nodrošinātu to satura pieejamību.
“Likuma grozījumi veicinās kvalitatīvas informācijas un ziņu plašāku pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā krievu valodā, naidīgas propagandas un viltus ziņu ietekmes samazināšanu, pateicoties alternatīvas informācijas pieejamības uzlabošanai,” skaidro politiķi.
Savukārt viena no likumprojektu parakstījušajiem deputātiem - Regīna Ločmele ir neizpratnē, kāpēc šim jautājumam nepievēršas koalīcija un pieļauj, ka kāds vienkārši nolēmis atstāt vecāka gadagājuma krievvalodīgos skatītājus bez ziņām par notikumiem Latvijā viņiem saprotamā valodā.
Vai attiecīgajā auditorijā ir vēlme šos raidījumus vispār skatīties?
Protams, tāda vēlme ir! Absolūti viennozīmīgi! Un šeit runa ir tieši par vecākas paaudzes cilvēkiem, kuri gadu desmitiem pieraduši skatītos šo kanālu, neskatoties uz visām grūtībām, kad nemitīgi mainīti raidīšanas laiki. Tie raidījumi visu laiku tiek izvietoti starp sporta un citiem ne visai populāriem raidījumiem latviešu valodā. Viņi tomēr meklēja šos raidījumus un patērēja ziņas.
Ir ļoti svarīgi ņemt vērā arī to, ka reitingi, ar kuriem operē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, diezgan viltīgi noklusē faktu, ka šie reitingi saskaita tikai tos, kas skatās lineāro televīziju lineārajā laikā. Tajos netiek iekļauti cilvēki, kas skatās caur Smart TV ar novēlošanos, viņiem ērtākā laikā. Nemaz nerunājot par to, ka nesaskaita auditoriju, kuri patērē ziņas caur internetu.
Argumentācija, ka caur internetu tiks sasniegta lielāka auditorija, neiztur kritiku, jo ar tādu pašu argumentāciju varētu vērtēt LTV 1 auditorijas kritumu, salīdzinot ar komerctelevīzijām. Padome varētu piedāvāt pārnest LTV 1 visus raidījumus uz interneta platformu.
Vienīgais šķērslis, kas pašlaik stāv priekšā šo raidījumu ceļam uz kabeļtelevīzijām, ir tikai likumdošanas normas trūkums, un tas ir viss. Kad Saeimas apakškomisijā skatījām šo jautājumu, atlika piezvanīt tehniskajiem speciālistiem un pajautāt, vai ir iespējams kabeļtelevīzijā tiešraidē pārraidīt ziņas no interneta. Protams, tas ir iespējams.
Man nav izskaidrojuma, kāpēc koalīcija nevēlas risināt šo jautājumu. Tas izskatās pēc idejas, kas sēž kādam galvā un kuru vēlas īstenot par jebkādu cenu.
Kas liek domāt, ka patiešām samazināsies skatījumi, ņemot vērā, ka reti kuram nav vismaz viedtālrunis?
To arī varētu pierādīt ar pētījumiem. Eksperimentālā ceļā varētu aizbraukt uz Sēliju un pamēģināt uztvert kādu no Latvijas raidstacijām. Mums gadiem ilgi nevar atrasināt problēmu, ka pierobežā nav pieejami Latvijas Televīzijas kanāli.
Bet pats galvenais ir tas, ka joprojām ir cilvēki, kuriem nav pieejams internets - tehnisku iemeslu dēļ.
Tā tas ir gan Latgalē, gan Sēlijā un vietām Ziemeļvidzemē. To var apliecināt jebkurš mobilo sakaru operators. Savienojumi ir tik nestabili, ka pat navigatori nevar izmantot, par televīzijas skatīšanos, nemaz nerunājot. Un, ņemot vērā pensionāru ienākumu līmeni, daudziem nav iespējas maksāt gan par televīziju, gan par internetu. Cilvēkiem būs jāizvēlas, un viņi izvēlēsies televīziju. Viņi skatīsies kanālus, kas joprojām būs pieejami, bet bez LTV 7 un bez ziņām krievu valodā, un viss, ko būsim panākuši - televīzijā ziņas krievu valodā šai auditorijai vairs nebūs.
Un vēl atcerēsimies, ka līdz ar attālināto mācību ieviešanu, Izglītības un zinātnes ministrija, pateicoties opozīcijas spiedienam, bija spiesta atzīt, ka bija tūkstošiem Latvijas skolnieku, kuriem nebija nodrošināta iespēja mācīties attālināti ne ar mobilo telefonu, ne planšeti, ne datoru. Tas arī ir rādītājs, ka ne viss ir tik rožaini un saulaini, kā to pasniedz.
Pašlaik tiek kontrolēts, vai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzēji pilda prasību izplatīt sabiedrisko mediju saturu?
Protams, tas tiek kontrolēts. Cik es zinu no sarunām ar saviem vēlētājiem, pēc tam, kad tika aizliegti vairāki Krievijas televīziju kanāli, bija pāris operatori, kas dažs dienas turpināja tos translēt, bet tas tika pārtraukts. Sākumā bija prieciņš, ka mums jau neko neatslēdz, bet tad tomēr atslēdza.
