Kaut arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Viļānu un Rēzeknes novadā, kas pēc reformas apvienoti vienā Rēzeknes novadā, dominēja “Saskaņa”, septembrī gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās jaunizveidotajā novadā sevi par latviskajām nereti dēvējošās partijas jūtas drošāk.
2017. gada vēlēšanās Rēzeknes novadā “Saskaņa” ieguva 32,34% balsu jeb sešus no 17 mandātiem, bet Viļānu novadā - 45,86% jeb septiņus no 16 mandātiem. Savukārt tajās pašās vēlēšanās Rēzeknē “Saskaņa” ieguva 59,03% jeb deviņus no 13 mandātiem.
Reaģējot uz nepārprotamu “Saskaņas” pārspēku Rēzeknē, nu jau aizvadītajās vēlēšanās lielākā daļa latvisko partiju, kas bija izvirzījušas ambīcijas cīnīties par varu Rēzeknē, izveidoja vienu kopīgu sarakstu. Tajā savus kandidātus iekļāva Nacionālā apvienība, Latvijas Zaļā partija, “Jaunā Vienotība” un tās sadarbības partnere “Latgales partija”, kā arī Latvijas Reģionu apvienība. Taču arī ar to nepietika. “Saskaņa” ieguva vēl lielāku vēlētāju atbalstu - 63,19% jeb 8 no 13 mandātiem.
Taču 11. septembrī paredzētajām ārkārtas vēlēšanām Rēzeknes novadā šāda spēku konsolidācija nav manāma. Spēkus apvienojušas vien ideoloģiski patiesi tuvas partijas. Piemēram, “Jaunā Vienotība” ar sabiedroto “Latgales partiju” un ideoloģiski tuvo “Attīstībai/Par!” un Rīgas domes vēlēšanās sadarbības modeli jau nostiprinājusī Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība.
Politiķi šādu spēku sadrumstalotību skaidro ar to, ka katra partija saskata pietiekami labas izredzes iegūt gana daudz mandātu, lai nopietni spētu ietekmēt saimnieciskos un politiskos procesus pēc vēlēšanām. Šādā situācijā esot lieki atšķaidīt vēlēšanu rezultātus ar plašiem apvienotajiem sarakstiem. Savukārt Rēzeknē situācija bijusi pietiekami skaidra, lai mestu malā personīgās ambīcijas un vienotos stratēģisku mērķu vārdā.
Rezultātā uz 19 deputātu mandātiem Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanās no astoņiem sarakstiem pretendē 162 deputātu kandidāti, jeb 8,5 deputāta amata kandidāti uz vienu vietu.
Šajā pulkā iekļāvušies 87 vīrieši un 75 sievietes. 29,5% deputātu kandidātu nav norādījuši savu izglītību, savukārt 47,5% ir augstākā izglītība, 22,2% - vidējā izglītība, pamatizglītība - 0,6%.
Ārkārtas vēlēšanas Rēzeknes Varakļānu novados notiek, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru tika noteikts, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. 1. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un Varakļānu novada un Rēzeknes novada vēlēšanu likumā, nodalot abus novadus un paredzot, ka vēlēšanas šajos novados tiks rīkotas 11. septembrī.
Varakļānu novadā uz 15 deputātu mandātiem Varakļānu novada pašvaldības vēlēšanās pretendē 64 deputātu kandidāti, tajā skaitā 40 vīrieši un 24 sievietes. 56,3% deputātu kandidātu nav norādījuši savu izglītību, savukārt 23,4% ir augstākā izglītība, 20,3% - vidējā izglītība.
Šādu statistiku veido četri, savus sarakstus iesniegušie politiskie spēki: politiskā partija “Apvienība iedzīvotāji” , Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts un Nacionālā apvienība.
