Kopš saasinājušās Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības, Lietuva sadūrusies ar ievērojamu nelegālo imigrantu plūsmu, kas, iespējams, izmantojot Baltkrievijas robežsardzes bezdarbību nelegāli šķērso Lietuvas–Baltkrievijas robežu, lai turpinātu savu ceļu dziļāk Eiropas Savienībā.
Tiek ziņots, ka svētdien Lietuvā no Baltkrievijas iekļuvuši 287 nelegālie imigranti, bet pirmdienas pirmajās stundās 109. Vairums aizturēto migrantu apgalvoja, ka ir Irākas pilsoņi.
Kā ziņots, nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieaug. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 3500.
Vairākums šogad aizturēto ārvalstnieku - 2555 - ir Irākas pilsoņi vai par tādiem uzdodas, aizturēts arī 191 migrants no Kongo, 129 - no Kamerūnas, 124 no Sīrijas, 91 no Irānas, 80 no Krievijas, pārējie ieradušies vēl no citām valstīm. Lielākā daļa nelegālo migrantu vēlas caur Lietuvu nokļūt Rietumeiropas valstīs.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai. Migrācijas krīzes dēļ kaimiņvalstī izsludināta ārkārtējā situācija.
Reaģējot uz šo situāciju un prognozējot, ka arī Latvija var sadurties ar līdzīgu problēmu, Nacionālā apvienība šodien uz tikšanos uzaicinājusi iekšlietu ministri Mariju Golubevu.
Politiskās organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava saka, ka no ministres sagaida skaidru plānu, kā Latvija gatavosies ļaunākajam scenārijam.
Šodien Nacionālās apvienības frakcijas tiekas ar iekšlietu ministri, ko jūs no viņas sagaidāt?
Mēs sagaidām konkrētu rīcību, kā ļoti ātri - aptuveni nedēļas laikā - varētu nostiprināt robežu fiziskā līmenī. Tur teorētiski ir tehniskās iespējas, kā mēs šo varētu risināt, lai apturētu nelegālu robežas šķērsošanu. Tāpat vēlamies runāt ne tikai par šo personu aizturēšanu, bet arī to, ka mēs dodam skaidras pilnvaras robežsardzei apturēt jebkuru nelikumīgu ieceļošanu mūsu valstī. Savukārt, par tiem, kas būs ieceļojuši, par viņu atpakaļ atgriešanu uz mītnes valsti.
Mums jāsaprot, ka šie bēgļi no Baltkrievijas ir cilvēki, kas samaksājuši milzīgas naudas summas kontrabandistiem.
Ko jūs domājat ar “skaidrām pilnvarām apturēt jebkuru nelikumīgu ieceļošanu”, ieroču izmantošanu?
Protams, arī ieroču lietošana ir pilnībā saprotama. Ja no mums ne pārāk draudzīgas valsts ieceļo liels skaits nezināmas izcelsmes personas, robežsardzes pienākums nav mēģināt analizēt, vai tie ir teroristi vai kaut kādu valstu specdienestu pārstāvji, vai ekonomiskie migranti. Robežsardzes uzdevums ir sargāt mūsu robežas. Jāpatur arī prātā, ka augustā notiks Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības un tas uzdod papildu pienākumus novērst jebkuru zaļo cilvēciņu scenārijus.
Kā Latvijai būtu jāgatavojas iespējamajai bēgļu plūsmai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas?
Pirmkārt, tie nav bēgļi. Attiecīgi, ja valstī cenšas ieceļot migranti no citiem pasaules reģioniem, no vienas puses, jāparedz ļoti liela kriminālatbildība visiem, kas iesaistījušies šajā kontrabandā - gan tiem, kas fiziski palīdz pārvest pāri robežai, gan organizatoriem. Tāpat jāparedz soda sankcijas migrantiem. Tai skaitā visas mantas konfiskācija un tamlīdzīgi. Tur var plaši un detalizēti tālāk runāt. Mums nav jāmēģina atkārtot tās kļūdas, kuras pieļāva daudzas Eiropas valstis iepriekšējā bēgļu migrācijas vilnī uz Eiropu.
Kas liek domāt, ka migranti varētu mainīt savu maršrutu un Lietuvas robežas vietā sāktu izmantot mūsu?
Saprotu, ka aizvadītajās dienās jau pieaudzis tādu personu skaits, kas nelikumīgi šķērsojušas Latvijas valsts robežas. Salīdzinot ar Lietuvu, tas skaits ir mazāks, bet ar augošu tendenci. Tādēļ, protams, jāpatur prātā, ka šis maršruts var mainīties.
