Politika

Politiskajos kuluāros pēdējā laikā tiek kurinātas runas par to, ka valdošā koalīcija kaļ plānus par pašlaik jūnija sākumā plānoto pašvaldību vēlēšanu atlikšanu. Temperatūrai ceļoties, tēmu labprāt izmanto opozīcija, taču politiskie spēki, kuru kompetencē būtu šāds lēmums, kategoriski noraida šādas runas. Politiskā ikdiena rit, gaidot 5. jūniju – vēlēšanu dienu.

Šo rakstu sākšu ar dažām vispārzināmām lietām. Salīdzinot dažādu valstu ekonomiskās attīstības (labklājības) līmeni, zinātnieki ir ievērojuši ļoti vienkāršu korelāciju – jo sabiedrībā ir augstāka savstarpējā uzticēšanās, jo augstāks labklājības līmenis. Var strīdēties, kas šajā sasaistē cēlonis, kas sekas; kas vista, kas ola, bet fakts paliek fakts – augstākā sociālā uzticēšanās ir Šveicē, Skandināvijas valstīs, Kanādā, Jaunzēlandē un citās līdzīga labklājības līmeņa valstīs. Ja Latvijā baidāmies dot cilvēkiem naudu, jo viņi taču to tāpat nodzers, tad nav ko brīnīties, ka esam starp trūcīgākajām ES valstīm un uz Šveices līmeni varam tikai skaudīgi noskatīties.

Atbildīgā Saeimas komisija lēmusi tālāk nevirzīt vairāk nekā 12 tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu, kas aicina atcelt liegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus. Komisija gan apņēmās aicināt valdību pārskatīt spēkā esošo kārtību, kad epidemioloģiskā situācija būs uzlabojusies.

Liberālāk domājošās Saeimā pārstāvētās partijas, kuru pretstāves dēļ pirmajā raundā netika ievēlēts jaunais Satversmes tiesas tiesnesis, spējušas vienoties par kopēju kandidātu šim amatam. Tiesa, ne bez dažu ego upurēšanas. Nākamajā vēlēšanu raundā par ietekmi konstitucionālajā tiesā cīņa starp liberālajiem un konservatīvajiem varētu arī izpalikt.

Saruna ar Saeimas deputātu, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Nemainīgi nestabili stabilā valdošā koalīcija jau atkal sašķēlusies vairākās daļās. Šoreiz strīdoties par to, kas būtu labākais kandidāts tiesībsarga amatam. Pašlaik lielākās izredzes ir esošajam ombudam – Jurim Jansonam. Tas izteicienos tradicionāli neizvēlīgākā koalīcijas partnera – Jaunās konservatīvās partijas – pārstāvim savus koalīcijas biedrus mudinājis nodēvēt par oligarhu un korumpantu interešu aizstāvjiem.

Līdz ar iekšlietu ministra ierosinājumu pievienot Iekšējās drošības biroju (IDB) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, aktualizējusies ideja par dažādu tiesībsargājošo iestāžu reorganizāciju. Premjers sava ministra ideju gan neatbalsta, taču arī Valsts kontrole sola pievērsties šim jautājumam, bet bijušais iekšlietu ministrs, Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) uzskata, ka IDB sevi ir kompromitējis.

Par spīti konservatīvā spārna politiķu izteicieniem, kuros pēc Satversmes tiesas sprieduma par viendzimuma pāru tiesībām tika apšaubīta gan tās kompetence, gan pamats pastāvēšanai, tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova ir pārliecināta, ka visi tiesas spriedumi tiek un tiks iekļauti likumos.

Šodien valdība grasās iedzīvināt otrdien konceptuāli pieņemtās izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos, kas dažiem veikaliem pavērs iespēju tirdzniecībā laist visu to sortimentu, bet citiem attālinās brīdi, kad tie atkal varēs atsākt tirdzniecību. Opozīcijā šāds valdošās koalīcijas lēmums tiek uztverts kā solis pareizajā virzienā, taču nepietiekams un pat vārtus korupcijai paverošs.

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu.

Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle tviterī: Lūk! Prezidentei (kura jebkurā savā amatā atradusi vainīgo savām neizdarībām (skat. “Spiegel”)) šodien izdevies atrast arī grēkāzi ES mēroga vakcīnu fiasko – viņas labā roka – Valdis Dombrovskis. Komentāri lieki.

Gada sākumā sabiedrību pāršalca sašutuma un izsmiekla vilnis, kuru izraisīja neizpratne par kādā Covid krīzes risinājumu meklējumiem veltītā, desmitiem tūkstošu eiro vērtā pētījumā iekļauto shēmu, kas vēstīja, ka salātu pagatavošanai gurķus nepieciešams sagriezt. Tagad pat Saeimas opozīcija ir pārliecināta, ka šīs emocijas raisījusi no konteksta izrauta informācija un Latvijas zinātnieki veic cienījamu darbu. Tiesa, krietni vairāk varot vēlēties no izpildvaras, kas mācīto vīru un sievu atziņas nesteidzot ieviest realitātē.

Kopš neatkarības atgūšanas aizvadītajās desmitgadēs būtiski attīstījusies tiesu varas izpratne par vārda brīvību un valsts amatpersonu tiesībām paust savu viedokli par tiesas lēmumiem. Ja aizvadītā gadsimta nogalē ministra viedokļa dēļ par tiesas lēmumu tika ierosināta krimināllieta, tagad tiesu vara vien aicina atturēties no pāragriem secinājumiem. Uzrunātais ministrs gan sola, ka kritiku tiesu varai, ja tā, viņaprāt, būs pelnīta, netaupīs arī turpmāk.

Politiskajā dienaskārtībā aktuāla ir diskusija par ģimenes jēdziena kā vīrieša un sievietes savienības nostiprināšanu Satversmē un Stambulas konvencijas atbilstību valsts pamatlikumam. Abos jautājumos ievērojama vai pat lielākā sabiedrības daļa sliecas aizstāvēt konservatīvo redzējumu, kas atbalsta Satversmes grozījumus un iebilst Stambulas konvencijas ratificēšanai Saeimā, taču “Attīstībai/Par!” uzskata, ka cilvēcīga progresa un tiesiskas demokrātijas vārdā vairākuma viedoklis ne vienmēr ir vērā ņemams.

Šo rakstu gribētu iesākt ar nelielu skaidrojumu. Dažkārt pie rakstiem, kas veltīti notikumiem Krievijā, lasītāji atstāj komentārus, kuros izteikta neapmierinātība – ko jūs par to Krieviju rakstāt, vai mums pašiem savu problēmu trūkst. Laikam ar Krievijas tēmu gribat novērst sabiedrības uzmanību no pašmāju neizdarībām.

Ievadam neliela epizode no manas personiskās pieredzes. Lai varētu labāk attālināti strādāt, man steidzami bija nepieciešamas jaunas, kvalitatīvākas datora austiņas. Aizgāju uz veikalu, kur uzreiz vērsos pie pārdevēja. Izklāstīju savas vēlmes, un viņš man piedāvāja dažādus variantus. Izvēlējos vienu un teicu – ņemšu šīs. Taču pirms tās saņemt, man bija jāpiedalās kaut kādā padumjā spēlītē.

Par spīti nepilnībām pirmstiesas izmeklēšanā, kuru rezultātā apsūdzība divkārt tika pārkvalificēta, citiem šaubas raisošiem apstākļiem un dažu bezkompromisa tiesiskai pārliecībai, ka Artusu Kaimiņu krimināli sodāmā nodarījumā apsūdz politisku motīvu dēļ, atbildīgās Saeimas komisijas pārliecinošs vairākums tomēr atbalstīja Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai.

LTV raidījumā “Šodienas jautājums” finanšu ministrs Jānis Reirs izteica frāzi, kas daudziem lika izbrīnā saraukt pieres. Reirs teica: “.. es atšķirībā no Vilka kunga pārstāvu citu politisko virzienu.” Runa bija par bijušo finanšu ministru Valda Dombrovska valdībā, pašreizējo Latvijas Bankas (LB) padomes locekli Andri Vilku, ar kuru Reirs bija ne tikai vienā partijā – “Vienotībā”, bet arī jau pieminētajā Dombrovska valdībā. Taču tagad izrādās, Reirs pārstāvot citu politisko virzienu. Vai tiešām tas tā ir?

Pēdējā laikā piecu partiju veidojošajā koalīcijā savstarpējie konflikti kļūst teju vai taustāmi. Vieni bez vispārēja atbalsta virza grozījumus Satversmē, citiem – KPV LV pārziņā esošajai Labklājības ministrijai – pārmetot bezdarbību Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai pansionātos, draud ar ministres Ramonas Petravičas demisijas pieprasīšanu. Ministre un pašlaik iekšēju domstarpību plosītās partijas Saeimā un Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā pārstāvētā daļa pārmetumus noraida.

Iekšēji bīstami nestabilās partijas KPV LV un koalīcijas partneru savstarpējie ķīviņi, kas mēdz izrauties ārpus slēgtajām koalīcijas sēdēm, valdības stabilitāti Covid krīzes apstākļos neietekmēšot. Tā no piecām Krišjāņa Kariņa valdību veidojošām partijām sola četru partiju pārstāvji. Savukārt Jaunā konservatīvā partija, uzsverot, ka tās galvenā prioritāte ir cilvēku dzīvības, patur tiesības uz izņēmumiem.

Jaunā konservatīvā partija pagājušajā nedēļā paziņoja – ja tuvāko divu nedēļu laikā nebūs vērojami jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, partija apsvērs iespēju lūgt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.