Politika

Cīņā ar savu sīvāko politisko pretinieku – tieslietu ministru Jāni Bordānu – Zaļo un zemnieku savienība cietusi vēl vienu prognozējamu sakāvi. Parlaments, pat neiesaistoties debatēs, noraidīja partijas pieprasījumu premjerministram Krišjānim Kariņam, kuru ZZS vēlējās piespiest izvērtēt ministra iespējamo mēģinājumu ietekmēt tiesu varu.

Laikā, kad Latvija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis cīnās ar nepietiekamā daudzumā piegādātajām Covid-19 vakcīnām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par Krievijas izstrādātās vakcīnas “Sputnik V” ielaišanu ES tirgū. Tā gan nav pat pieteikta reģistrācijai ES, taču jautājumā, vai Eiropai vajadzētu izmantot austrumu kaimiņa, pret kuru vērstas ekonomiskās sankcijas Krimas okupācijas dēļ, produktu, politiskas vienprātības nav.

„Ja valdība nespēs tikt galā ar Covid-19 un tā radītajām veselības, ekonomiskajām un citām blaknēm, tad amats būtu jāzaudē visiem valdības ministriem, ne tikai man vienam. Protams, ir jāredz kopaina, bet kurš tad cits aizstāvēs savas nozares, ja ne attiecīgie ministri? Kurš valdībā aizstāvēs uzņēmējus, ja ne es?” – vaicā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), netieši norādot, ka nereti juceklīgajās LR valdības darbībās ir vainojama visa komanda, nevis atsevišķi tās dalībnieki. Šodien intervija ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks šā gada 5. jūnijā, kuru laikā tiks ievēlēta vietvara 42 pašvaldībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Arturs Toms Plešs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda uzskatu, ka pandēmijas dēļ pašvaldības vēlēšanas nav jāpārceļ, jo ir vairāki veidi, kā droši organizēt vēlēšanas arī Covid-19 laikā, piemēram, pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku kā tas ticis darīts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, vai arī vēlēšanu iecirkņus iekārtot ārā, zem klajas debess.

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

Kaut arī premjerministrs Krišjānis Kariņš aicinājis koalīciju pārstāvošo partiju Saeimas frakcijām ieturēt valdībai līdzīgu retoriku, deputāti ne vienmēr seko šim aicinājumam. Vēl grūtāk to izdarīt, ja tiek aizskarta Covid un tā izraisīto ierobežojumu tēma, par kuru likumdevēja rindās daudziem ir ar valdības lēmumiem nesavietojams redzējums.

“Vienotība”, kura ir vadošais spēks sešu politisko partiju veidotajā partiju apvienībā “Jaunā Vienotība” gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās nevarēs rēķināties ar partnera atbalstu valsts otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī. Reģionā ietekmīgā Latgales partija tur startēs vienā sarakstā ar “Latvijas attīstībai”. Partiju pārstāvji gan neuzskata, ka šāds pavērsiens nozīmētu arī sadarbības pārtraukšanu Saeimas vēlēšanu līmenī.

Valsts prezidents Egils Levits brīdinājis, ja, mīkstinot tirdzniecības ierobežojumus, epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, premjerministram būs jāpieprasa atsevišķu ministru demisija. Taču iespēja zaudēt augsto amatu vienu no ierobežojumu mīkstināšanas idejas kvēlākajiem virzītājiem – ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu – nebiedē, bet viņa pārstāvētās partijas vadība gatava iet pretuzbrukumā premjeram un prezidentam.

Kad vasarā publicēju rakstu par saviem vērojumiem Āfrikā, kur cita starpā minēju, ka piecas reizes esmu bijis Āfrikā, saņēmu milzīgu kritikas gūzmu no “īstiem” Āfrikas ekspertiem (lasi: šīs tēmas grāntu slaucējiem) par to, ka neko nesaprotu, jo patiesa izpratne par Āfriku esot atkarīga nevis no melnā kontinenta apmeklējumu skaita, bet gan “zinātnisko” publikāciju daudzuma. Vārdus – zinātnisks – šajā gadījumā droši var likt pēdiņās, jo ir maz tēmu, kuras būtu vairāk ideoloģizētas nekā tās, kuras skar Āfriku, kolonizāciju un melnādaino cilvēku problēmjautājumus.

Greizsirdība vai tās tēlošana vismaz Latvijas politikā ir bieži vērojama parādība. Bieži no opozīcijas puses dzirdams, ka koalīcija tās priekšlikumus noraida tikai tāpēc, lai vēlāk kādu opozīcijas ideju uzdotu par savu un šādi audzētu savu politisko kapitālu. Līdzīga situācija izveidojusies ap ceturtdien koalīcijas noraidīto Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas paredzēja vienreizēja 200 eiro pabalsta izmaksāšanu senioriem un personām ar invaliditāti.

Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Laikā, kad tiek vērtēti kandidāti uz tiesībsarga amatu un līdzšinējais ombuds Juris Jansons turpina virzīt ideju par tiesībsarga institūcijas nostiprināšanu valsts pamatlikumā, atkal izskan doma par biroja likvidēšanu jeb apvienošanu ar citām institūcijām. Šī ideja gan varētu būt atsevišķa deputāta, nevis tā pārstāvētā politiskā spēka – Jaunās konservatīvās partijas – pārliecība.

Saprazdams, ka labticīgi iegūtais nekustamais īpašums viņam likumīgā kārtā var tikt atņemts, mākslinieks Aivars Vilipsons pēc palīdzības vērsās pie tieslietu ministra. Cerēto palīdzību viņš tā arī nesaņēma. Tiesa jau nolēmusi, ka dzīvoklis māksliniekam atņemams. Taču cerības uz taisnīgāku regulējumu ir personām, kas līdzīgā situācijā nonāks nākotnē. Darbu pie attiecīga normatīvā akta radīšanas sākusi Saeima.

Saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli par Finanšu ministrijas iesniegtajiem ārkārtīgi pieticīgajiem plāniem ES Atveseļošanas fonda apguvei un iespējām situāciju glābt.

Par aktuālāko Eiropas Savienībā.

Saeima jau tuvākajā laikā ķersies pie deputātiem paredzēto kompensāciju pārskatīšanas. Šādu iespēju pavēra pilsoņu iniciatīva, kas aicināja deputāta kompensācijas par personīgā transporta izdevumiem aizstāt ar sabiedriskā transporta biļešu kompensācijām. Iniciatīvu parakstījušo iecerētais rezultāts, visticamāk, netiks sasniegts, taču likumdevējs varētu likumā precizēt, kā tieši jāizmanto kompensācijas gan par transportu, gan dzīvesvietu.

Kaujas laukā nav lielākas nelaimes, kā armijai zaudēt vadāmību. Tad tā vienā mirklī no labi organizēta, saliedēta spēka pārvēršas haotiskā, bezpalīdzīgā masā. Tieši tas notika ar Staļina armiju 1941. gada vasarā. Taču līdzīga situācija var izveidoties ar valsts pārvaldi arī nosacīta miera laikā. Rakstu nosacīta miera laikā, jo pašreizējā cīņa ar Covid-19 pandēmiju rada zināmas analoģijas ar kara apstākļiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir neprofesionāls – partijai aizvien intensīvāk kritizējot premjeru, saka Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans. “Kurš nāks talkā, lai ziloni izdabūtu ārā no valdības istabas?” nemierā ar valdības paveikto pandēmijas seku mīkstināšanā un sērgas ierobežošanā, bezspēcīgās dusmās jautā opozīcijā esošās “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs. Par K. Kariņa profesionalitāti līdz ar Ministru kabineta sēžu atgriešanos atklātā režīmā sabiedrībai nu būs vieglāk spriest, bet atbilde uz J. Urbanoviča jautājumu ir – neviens. Vismaz pagaidām.

Pēdējā laikā sabiedrības aizvien vairāk šaustītajā Krišjāņa Kariņa valdībā notikušas straujas izmaiņas, kas vedina domāt, ka valdošajā koalīcijā spēkā pieņemas panika, bet iniciatīvu un spēka pozīcijas no “Attīstībai/Par!” pārņem koalīcijas konservatīvais spārns – Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija. Tiek gan cerēts, ka situācija atkal mainīsies, kad sabiedrība pati savām acīm varēs vērot konservatīvo un citu Ministru kabineta locekļu uzvedību un sniegumu atkal atklātās sēdēs strādājošajā valdībā.

Pēc neveiksmīgā pirmā balsošanas raunda Saeimā, koalīciju veidojošās partijas beidzot spējušas vienoties par kopīgu kandidātu vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam. Taču cīņā par “pareizās” ideoloģijas pārstāvniecību konstitucionālajā tiesā šis būs vien īss pamiers. Vasaras nogalē kļūs vakanta vēl viena tiesneša vieta un kandidāts uz to būs jāizvirza Ministru kabinetam, kurā cīniņš atsāksies ar jaunu sparu.

Saruna ar politiķi Vjačeslavu Dombrovski.

„Mans priekšlikums bija: neņemt ministru amatus, jo mums nav nekādas politiskās pieredzes, bet mēs varētu piedalīties valdībā – maksimums – parlamentāro sekretāru amatos. Tajā brīdī izdzirdēju Artusa Kaimiņa ārkārtīgi neglītus, apvainojošus lamuvārdus,” esošās valdības veidošanu atceras Māris Možvillo, Saeimas KPV LV frakcijas vadītājs. Taču viņš kļuva īpaši pazīstams pagājušonedēļ, izteikdamies par 500 eiro pabalstiem ģimenēm ar bērniem. Šodien – saruna ar Māri Možvillo.