Politika

Aizvadītajā nedēļā “Attīstībai/Par!” līdera Daniela Pavļuta vadītā Veselības ministrija aicināja pazemināt kritēriju slieksni, kuru pārkāpjot jālemj par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu. Valdības kolēģi šo ierosinājumu pieņēma vien zināšanai, bet ministriju un tās vadītāju nostrostēja par to, ka līdz ar jaunu kritēriju izstrādāšanu nav piedāvāts, kā tieši reaģēt uz jaunajiem apstākļiem.

Kopš februāra nogales Valsts policija izmeklē krimināllietu, kuras ietvaros par piemiņas zīmes – lielgabala – nesankcionētu demontāžu Jēkabpilī vainīgo personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat diviem gadiem. Savukārt Nacionālā apvienība cer panākt, lai nākotnē sodītu nevis par šādu pieminekļu demontāžu, bet par to izstādīšanu un uzturēšanu. Parlamentā partijai ir arī domubiedri

Par aktuālāko Eiropas Savienībā.

„Esmu nikns par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas mums ir tik degradēts parlaments un politiskā sistēma. Situācija valstī šobrīd nav tik briesmīga, ka neviens nekādi nevarētu ar to tikt galā: patiesībā kovids tikai parāda to zemā līmeņa menedžmentu, kāds valsts pārvaldē ir valdījis pēdējos 15 – 20 gadus, bet kovids to parāda koncentrēti,” uzskata Didzis Šmits, ārpus frakcijām esošs Saeimas deputāts, kuru ir rosināts izslēgt no parlamenta. Šodien saruna ar Didzi Šmitu.

Kopš neatkarības atgūšanas no Saeimas sastāva ir izslēgts tikai viens deputāts – Joahims Zīgerists. Viņa aizsāktajam sarakstam nu var pievienoties pie Saeimas frakcijām nepiederošais Didzis Šmits. Izslēgšanas gadījumā viņš gan ir gatavs ar parlamentu tiesāties.

Tuvojoties svētkiem, kuros atceramies 1990. gada 4. maija Latvijas PSR Augstākās padomes balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Saeimas deputāti reizēm nāk klajā ar iniciatīvām, kas tā vai citādi godina tos Augstākās padomes deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu. Šādos apstākļos pieņemts likums par šiem deputātiem pienākošos speciālo valsts pensiju un piedāvāts mūžībā aizgājušos deputātus izvadīt ar militāru godu. Tagad Saeima steidz izlabot likumdevēja kļūdu, kas neatkarību atjaunojušo deputātu tuviniekiem pensiju jautājumā liedz tiesības, kuras bauda pārējie valsts iedzīvotāji.

Pēc tam, kad vairāk nekā desmit tūkstoši ar Vakcinācijas projekta biroja darbu neapmierināto Latvijas pilsoņu parakstījās par tā likvidēšanu, veselības ministrs paziņojis, ka birojs ir pārāk nepieciešams, lai to likvidētu, tādēļ tas tiks reorganizēts un daļai darbinieku samazinātas algas. Opozīcija uzskata, ka ministram būtu jāuzņemas atbildība par līdzšinējām neveiksmēm, bet koalīcijas partneri ir vienaldzīgi par biroja piederību kādai struktūrai, tie gaida rezultātus.

Par spīti koalīcijas partneru runām, Krišjānis Kariņš nav ne noguris, ne samulsis un “Jaunā Vienotība” joprojām ir teju vienīgais politiskais spēks, kas spēj izvest valsti no krīzes. Ar šādu moto organizācija oficiāli ieskandināja priekšvēlēšanu laiku un iepazīstināja ar dažiem jaunpienācējiem.

Ceturtdien Kariņš uzmundrināja savus fanus. Valdības attālinātajā sēdē viņš pacēla balsi, neslēpa svētā sašutuma dusmas un, kratīdams dūri, teica: “Mums ir sistēma, un mēs te zīmējam visādas... Es atvainojos, es kļūstu arī dusmīgs. Mēs baigās reklāmas naudas izdodam, bet nevaram 10 000 vakcīnu izvadāt.”

13. martā notika ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības kongress, kurā par Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju atkārtoti un pārliecinoši ievēlēja pašreizējo partijas vadītāju, Saeimas deputātu Armandu Krauzi.

“Mēs negribam, lai būtu čarterreisi, bet diemžēl tie notiek. Mēs pat esam pieņēmuši lēmumu kas aizliedz nebūtiskus ceļojumus ,” piektdienas valdības sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs, diskutējot par kārtību, kāda būtu jāievēro Latvijas iedzīvotājiem, atgriežoties no trešajām valstīm. Šādu kārtību bija nepieciešams pieņemt, jo valdība ar 17. martu ir atļāvusi lidojumus uz un no trešajām valstīm.

Lai gan Ministru kabinets nolēma, ka no nākamās otrdienas stājas spēkā prasība par attālinātu darbu, izņemot ražošanas nozari, ministriem nebūs obligāti jāstrādā no mājām. Viņi nepieciešamības gadījumā drīkstēs doties uz darba vietu, protams, ievērojot epidemioloģiskās prasības.

Ziņojot Saeimas deputātiem par valdības paveikto aizvadītajā gadā un iecerēto nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš tautas priekšstāvjus iepazīstināja ar plānu veidot eksportspējīgu ekonomiku, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Tomēr šo, šķiet, ambiciozo un iepriekšējo valdību ne vienreiz vien piesaukto nepieciešamību pārliecinoši aizēnoja parlamentāriešu atgādinājumi par valdības pieļautajām kļūdām pandēmijas laikā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša izteikumos par Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) krimināllietu un Ekonomisko lietu tiesas (ELT) izveides gaitu saskata apdraudējumu tiesu varas autoritātei, tāpēc šis jautājums tiks pārrunāts Tieslietu padomes sēdē 12. martā, kurā ministrs piedāvā pieņemt rezolūciju un nosodīt Strupiša izteikumus.

Šodien valdība turpinās lemt par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas pasākumiem, kas valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem cita starpā paredz arī obligātu darbu attālināti. Likumdevējam izsludinātās ārkārtējās situācijas kontekstā nav daudz instrumentu, kā grozīt valdības lēmumus, un deputāti to arī nevēlas darīt. Tomēr netrūkst arī neskaidrību, kas bažas raisa pat koalīcijas deputātos. Piemēram, lēmums atjaunot aviopārvadājumus uz un no trešajām valstīm.

„Ja mēs ne vienmēr piekrītam tam, ko premjers saka, tas nenozīmē, ka mēs gribētu viņu gāzt. Mēs taču neesam Kariņa kloni, mums nav jāreproducē viss viņa teiktais. Katram ir savs viedoklis. Bet, ja mums jāatkārto tikai tas, ko pauž premjers vai veselības ministrs, tad mums tur nav jāsēž: lai viņi divatā izlemj, uzņemas atbildību, un lieta darīta,” valdības nestabilitāti un juceklīgumu skaidro aizsardzības ministrs Artis Pabriks („Attīstībai/Par”). Šodien – saruna ar viņu.

Latvijā nav bijušas valdības, par kuru krišanu ar lielāku vai mazāku intensitāti nerunātu pat koalīcijas partneri. Krīzes apstākļos šādas runas tikai pieņemas spēkā, taču radikālu esošās kārtības maiņu neviens koalīcijas partneris bez gatava plāna B nevēlas detonēt arī situācijā, kad neapmierinātību ar Krišjāņa Kariņa vadības stilu neslēpj vien retais partneris. Vēl saasinātākas attiecības starp koalīcijas partneriem varētu izveidoties, ja valdības vairākums pieņem mazākumam nepieņemamus kovida ierobežojumus, par kuriem diskusiju Ministru kabinets aizsāka otrdien.

Nesamērīgs ierobežojums un drauds bezalkoholisko dzērienu ražotājiem – šādi politiķi raksturo KPV LV Saeimas frakcijas pārstāvošā Kaspara Ģirģena priekšlikumu līdz nulles promilēm samazināt pieļaujamo alkohola normu transportlīdzekļu vadīšanai. Lielāks uzsvars jāliek uz autovadītāju izglītošanu.

Saruna ar Saeimas deputātu Gundaru Daudzi (ZZS).

Lai gan Valsts prezidentam Egilam Levitam ir padomā vairākas personas, kuras varētu ieņemt ministru amatus, viņš uzskata, ka pašreizējā brīdī nebūtu pareizi mainīt valdību. Pēc viņa teiktā, nav zināms, vai tas situāciju uzlabos. “Saka, ka upes vidū zirgus nemaina,” savu nostāju LTV1 raidījumā “Šodienas jautājums” pamatoja E. Levits.

Ārkārtas situācijas diktētie ierobežojumi pagaidām gan neļauj politiskajām partijām aģitēt par sevi klātienē, taču tas netraucē tām sākt gatavoties gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Partijas jau saslēgušas reklāmu līgumus par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro un dažas jau paziņojušas par saviem sarakstu līderiem atslēgas pašvaldībās.

„Dažkārt nolaižas rokas, kad ieraugām kārtējos valdības pieņemtos lēmumus, kas ne vienmēr ir pamatoti, lai apturētu vīrusu. Tā, piemēram, neredzu loģiku pieņēmumā, ka viens cilvēks mazā veikalā rada lielākus epidemioloģiskos riskus nekā 100 cilvēki sabiedriskajā transportā,” teic Jānis Dombrava. Par jucekli un neloģismiem valdībā, par „pieminekļiem” un kovidu, par sabiedrisko mediju „gatavināšanu” un NA klusuma periodu – saruna ar Saeimas deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).