Ralfs Nemiro: Jāsoda bija pilnīgi visi, bet Gobzems bija vienīgais aizturētais

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Kaut arī vairāki tiesību eksperti, tajā skaitā arī Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumā Jānis Pleps, atzinuši, ka, par spīti Satversmes Saeimas deputātiem garantētajai imunitātei pret aizturēšanu, Alda Gobzema aizturēšana viņa “Rododendra” kampaņas laikā bija likumīga, desmit Saeimas opozicionāri ir pretējās domās.

Tādēļ viņi iesnieguši iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisijas pieprasījumu. Viens no iesniegumu parakstījušajiem - Ralfs Nemiro - norāda, ka J. Pleps ar savu ekspertīzi mēdz nepamatoti nostāties koalīcijas pusē, tādēļ viņa viedoklis ir apstrīdams.

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps paudis viedokli, ka Saeimas deputāta imunitāte politiķim nedod tiesības pabeigt likuma pārkāpuma veikšanu. Tādēļ A. Gobzems aizturēts likumīgi, jo pārkāpa epidemioloģiskos noteikumus. Arī jūs esat jurists, kāpēc jūs nepiekrītat atzīta eksperta redzējumam?

Plepa kungam nepiekrītu, jo viņš bieži vien pūš valdības stabulē. To redzējām arī tad, kad runājām par naudiskiem atbalstiem vakcīnu saņēmējiem. Kad pandēmija norimsies, tas jautājums atkal pacelsies un būs redzams, kuram bija taisnība, kuram tās nebija.

Atgriežoties pie Gobzema kunga jautājuma. Ar ko īpašs ir deputāts? Ar to, ka nodarbojas tikai un vienīgi ar politisko darbību. Jebkāda cita nodarbošanās viņam ir liegta. Līdz ar to viņš pauž savu pārliecību piketos un citos pasākumos vai Saeimā diskutējot par likumprojektiem.

Imunitāte ir paredzēta tam, lai cilvēks šo darbību varētu veikt un nebūtu ietekmēts.

Protesta forma ir ļoti normāla demokrātiska izpausme. Kad deputāts aicina sabiedrību paust savu viedokli un ir miermīlīgs, par nekādiem pārkāpumiem nevar būt ne runas.

Turklāt Gobzema kungs bija vienīgais aizturētais no simtiem cilvēku, kas tur pulcējās. Ja tas ir administratīvais pārkāpums, tad jāsoda bija pilnīgi visi, bet viņš aizturēts viens pats.

Visticamāk šis jautājums koalīcijas sanāksmē tika diskutēts un nonākts pie secinājuma, ka Gobzems jāaiztur. Noteikti tika izrunāti visi scenāriji.

Un nobeigumā, lai ko teiktu Plepa kungs - cik juristu, tik viedokļu, bet Satversme mums ir viena, un tajā uzrakstīts ļoti precīzi, ko var un ko nevar darīt.

Ja A. Gobzems nebūtu vairākkārt aizturēts, jūs parakstītu šo demisijas pieprasījumu, kāpēc?

Neparakstītu. Pēc valdības tā dēvētā restarta, kad Jaunā konservatīvā partija izmeta pati savu ministri, es balsojumā atbalstīju vairākus jaunos ministrus, bet Golubevu nē. Zināju, ka viņa ir laba minoritāšu tiesībās, bet par iekšlietām, kas ir ārkārtīgi specifiska nozare, viņas izteikumus nebiju dzirdējis. Taču par demisijas pieprasījumu nebūtu parakstījies. Bet šis jautājums bija katalizators.

Ir skaidrs, ka arī šis demisijas pieprasījums neizturēs Saeimas balsojumu. To zinot, kāpēc vispār ko tādu parakstīt un iesniegt Saeimas prezidijā?

Mēs nekad, līdz brīdim, kad tiek nospiestas pogas Saeimā, īsti balsojumus nezinām. Bet tas ir arī tiešs opozīcijas darbs - kritizēt valdības ministrus, valdību kopumā, saukt cilvēkus uz attiecīgām komisijām.

Opozīcijai un ikvienam deputātam ir pienākums kritizēt. Ar visiem iespējamajiem tiesiskajiem instrumentiem strādāt un savu taisnību censties pierādīt. Tas ir vienīgais veids, kā šo jautājumu demokrātiskā ceļā mēs varam risināt.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais