Nav šaubu, ka Saeimas valdošā koalīcija dažu opozicionāru pieprasīto iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju neuztvēra nopietni un politiķes amats apdraudēts netika. Taču arī šajā situācijā ministres pārstāvētais politiskais spēks nodemonstrēja Saeimā reti sastopamu politisko kultūru.
Balsojums par M. Golubevas demisiju kārtējo reizi apliecināja, ka, par spīti iekšējiem konfliktiem, koalīcija situācijās, kad no ārpuses var tikt apdraudēta valdības stabilitāte, spēj mobilizēties un uz mirkli aizmirst visas domstarpības. Ministres demisijas pieprasījumu atbalstīja vien saujiņa opozīcijas deputātu, kas pret 52 koalīcijas pārstāvjiem bija bezspēcīgi sava mērķa panākšanā.
Tas, protams, nebija pārsteigums, bet simpātijas raisošs bija fakts, ka savu amatu ar īsu uzrunu aizstāvēja pati iekšlietu ministre un viņas partijas biedrs, “Attīstībai/”Par!”” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Pārsvarā opozīcijas parakstītos demisijas pieprasījumus ministri nepagodina ar dalību debatēs.
Tiesa, ne viena, ne otra uzruna neliecināja, ka demisijas pieprasījums uztverts nopietni. M. Golubeva vien īsi norādīja, ka visi pārmetumi par Alda Gobzema it kā nelikumīgo aizturēšanu viņa politiskās kampaņas “Rododendrs” laikā tiks pārbaudīti un ar pārbaudes rezultātiem viņa iepazīsies personiski.
Atlikušo uzrunas laiku viņa veltīja pateicības vārdiem dienestiem, kas cīnās ar pandēmijas radītajām problēmām un saasināto situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.
Ministre arī iezīmēja virzienus, kuros viņa turpinās strādāt, esot iekšlietu ministra amatā. Joprojām uzmanības centrā viņai būs naida runas noziegumi un iekšlietu dienestu darba apstākļu uzlabošana.
J. Pūce savā uzrunā pauda pārliecību, ka opozīcijas parakstītais demisijas pieprasījums ir “acīmredzami pašmērķīgs” un nav nekādu šaubu, ka deputātam jāpilda likums (šajā gadījumā epidemioloģiskās situācijas dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi), neraugoties uz to, ko viņš par šo likumu domā.
Jau vēstīts, ka A. Gobzemu pagājušajā nedēļā, pirmdien, policija aizturēja Tukumā, kur viņš ar savu kampaņas autobusu bija ieradies, lai sāktu reklamēto protesta akciju.
Deputātu vēlāk atbrīvoja no policijas iecirkņa, un pret viņu sākotnēji tika sākti divi administratīvo pārkāpumu procesi. Viens process sākts par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām un otrs - pēc likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpumiem.
Arī Ventspilī viņu tajā pašā dienā aizturēja, bet vēlu vakarā viņš tika īslaicīgi aizturēts arī Liepājā, kur notikusi kārtējā deputāta oficiāli nesaskaņotā protesta akcija.
Kā situāciju skaidroja VP priekšnieks Armands Ruks, Latvijā nav nevienas likuma normas, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu un pieļautu visatļautību. “Nav normu, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu, proti, šajā gadījumā - ignorēt policijas likumīgās prasības pārtraukt administratīvo pārkāpumu,” uzsvēra VP priekšnieks. Šim viedoklim nepiekrīt daļa opozīcijas, kas uzskata, ka deputāta aizturēšana bez Saeimas atļaujas ir pieļaujama tikai tad, ja viņš veic krimināli sodāmu nodarījumu.
