Vērojot tendences energoresursu tirgū, Saeimas opozīcija jau kopš septembra aicinājusi valdību gāzei un elektrībai uz noteiktu laiku piemērot samazinātu PVN likmi – no 21% uz 5%. Koalīcija opozīcijas rosinājumus līdz šim noraidījusi, bet, ziņām par resursu sadārdzināšanos kļūstot aizvien skaļākām, arī tā beidzot reaģējusi.
Aizvadītajā piektdienā tika paziņots, ka “Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022. gada 1. janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar PVN un akcīzes nodokli 2022. gada pirmajam pusgadam pieaugs par 54,2% - no 0,71472 eiro par kubikmetru līdz 1,10209 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 66,9% - no 0,57912 eiro par kubikmetru līdz 0,96649 eiro par kubikmetru.
Mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 93% - no 0,41668 eiro kubikmetrā līdz 0,80405 eiro kubikmetrā.
Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa pirmajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.
Nedaudz vēlāk Ekonomikas ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka šīsdienas koalīciju veidojošo partiju sanāksmē tā rosinās uz noteiktu laiku samazināt PVN likmi gāzei. Ziņas par to, ka tā uzsākusi sarunas ar koalīcijas partneriem par elektroenerģijai piemērojamā PVN samazināšanu, bija izskanējušas jau iepriekš.
Savukārt opozīcijā strādājošais, pie frakcijām nepiederošais Vjačeslavs Dombrovskis atgādina, ka viņš jau kopš septembra aicinājis sagatavoties enerģētiskajai krīzei laikus. Līdz šim velti.
Jūs piedāvājat uz laiku samazināt PVN elektrībai un gāzei. Vai, jūsuprāt, valsts to var atļauties, un kā tai kompensēt negūtos ieņēmumus?
Valsts var to atļauties. Pirmkārt, valdība vispār nav ierēķinājusi nodokļu ieņēmumu pieaugumu no augstākām energoresursu cenām nākama gada budžetā. Nav ierēķinājusi arī lielāku “Latvenergo” peļņu no tās. Līdz ar to, pēc maniem aprēķiniem, 5% PVN piemērošana mājsaimniecību elektrības rēķiniem sešu meniešu laikā (līdz 1. jūnijam) valsts budžetam izmaksās vien 9 miljonus eiro. Savukārt tikai šogad “Latvenergo” peļņa augstāku elektrības cenu dēļ būs par apmērām 28 miljoniem eiro lielāka. Noteikti daudz lielāka peļņa būs arī nākamgad. Otrkārt, mājsaimniecību pieprasījums pēc elektrības un gāzes ir ļoti neelastīgs. Līdz ar to mājsaimniecības iztērēs ietaupījumu citām precēm un pakalpojumiem. Un liela daļa no it kā nodokļos neieņemtās naudas atgriezīsies valsts budžetā.
Arī koalīcija apsver tādu pašu domu. Vai šis likumprojekts nav tikai sava veida priekšvēlēšanu kampaņa vai opozīcijas mēģinājums pakaitināt valdošo koalīciju?
Tas ir mūsu ceturtais mēģinājums panākt PVN samazinājumu elektrībai un dabasgāzei! Pirmais likumprojekts tika iesniegts 30. septembrī. Vēl septembrī mums bija skaidrs, kas notiek, kas notiks un kādi ir optimālie risinājumi. Lai to saprastu koalīcijai, bija nepieciešami vairāk nekā divi mēneši.
Kā jūs skaidrotu straujo energoresursu cenu kāpumu?
Vairāki iemesli. Es iedalītu trīs grupās. Pirmā - nelabvēlīgie laika apstākļi, kas negatīvi ietekmēja daudzus zaļās enerģijas avotus. Otrā - teju visu Eiropas valstu atteikšanās no ilgtermiņa līgumiem par gāzes piegādi ar Krieviju. Bija redzams, ka Krievija nepalaidīs garām iespēju likt par to maksāt (ļoti burtiski), atsakoties nodrošināt gāzes piegādes virs līgumiski nostiprinātajām. Treškārt, pārāk liels slīpums zaļās enerģijas virzienā, nenodrošināt pietiekamas rezerves enerģijas ražošanas jaudas. Zaļajai enerģijai ir lieli plusi, bet tā arī mēdz būt ļoti sezonāla un untumaina.
Šonedēļ sasaucu ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdi, lai kopā ar Ekonomikas ministriju un “Latvenergo” runātu par elektrības ražošanas vajadzībām un perspektīvām Baltijas reģionā.
