Valdības lēmums uz gada izskaņas svētku laiku samazināt atsevišķus epidemioloģiskos ierobežojumus, paverot plašākas pulcēšanās iespējas veikalos, izklaides iestādēs un baznīcās, Valsts prezidentā Egilā Levitā raisījis neizpratni un mudinājis viņu kritizēt valdošās koalīcijas lēmumu. Saeimas vairākums, kurš valdības lēmumu trešdien pārapstiprināja, ir pretējās domās.
Otrdienas vakarā valdība lēma, ka Latvijā Jaungada naktī netiks piemēroti ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darba laika ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un pasākumu organizēšanu.
Arī veikali tirdzniecības centros atkal varēs strādāt brīvdienās un svētku dienās. Grozījumi faktiski stāsies spēkā no piektdienas, 24. decembra, kas ir pirmā svētku diena pēc valdības sēdes. Izmaiņas bāru, restorānu un citu kultūras un izklaides vietu regulējumā Jaungada naktī - laikposmā no plkst. 23 līdz plkst. 6 - veiktas, ņemot vērā jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas. Šis atvieglojums gan būs spēkā tikai vienu nakti, un arī tad būs jāievēro visi drošības noteikumi - noteiktie kvadrātmetri uz apmeklētāju un vakcināciju apliecinoša sertifikāta uzrādīšana.
Līdz šim pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās bija aizliegta, atskaitot pirmās nepieciešamības preču veikalus. Šāds ierobežojums bija noteikts, ņemot vērā iedzīvotāju paradumus, kas svētku laikā var radīt papildu drūzmēšanos.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” Valsts prezidents Egils Levits par šādām izmaiņām pauda neapmierinātību. Viņaprāt, līdz ar Covid-19 omikrona paveida izplatīšanos sabiedrībai ir jābūt daudz piesardzīgākai un jāatturas no plašas pulcēšanās Ziemassvētkos un Jaungadā. Tādēļ valdībai vajadzējis noteikt ierobežojumus. Ņemot vērā, ka tas nav izdarīts, prezidents valdības lēmumu neatbalsta.
Prezidenta kritikai nepiekrīt veselības ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsver, ka arī atvieglojumu laikā spēkā ir visi epidemioloģiskās drošības noteikumi un tie, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, esot visai skarbi. Turklāt, sekojot Veselības ministrijas aicinājumam, valdība nav apstiprinājusi tos atvieglojumus, kurus, neprognozējot kovida omikrona paveidu, tika plānots ieviest 11. janvārī.
Ministrs gan atzīst, ka sākotnēji šai valdības vairākuma atbalstītajai iecerei nav vēlējies piekrist, bet tad, lūkojoties nākotnē, tai piekritis.
Es līdz pēdējam turējos šim pretī, bet arī es beigās piekritu, ka sabiedrība ir pelnījusi kaut nelielu atelpu (..) Atelpu vajag, jo janvārī, visticamāk, mūs gaida jauns vilnis, jauni ierobežojumi un, ļoti iespējams, jauna mājsēde, lai paglābtos no omikrona superviļņa,”
saka veselības ministrs.
Viņam piekrīt arī bijusī veselības ministre, “Jaunās Vienotības” pārstāve Anda Čakša. Viņa gan akcentē, ka daudz pareizāk būtu brīvdienas pavadīt, piemēram, slēpojot, bet, ja nu kādam tomēr nepieciešama lielveikala vizīte starp svētkiem, tad to nevajadzētu liegt.
“Par tirdzniecības vietām runājot, man liekas, ka tas ir labs atvieglojums, jo tas izklīdinās cilvēkus starpsvētku posmā. Ir labāk, ja uz lielveikalu var aiziet visās dienās, nevis ļauj veidoties pūļiem, ierobežojot tā darba dienas. Ja par Jaungada nakti - ir jāapzinās, ka ir riski, bet labāk ļaut, nevis lai cilvēki slēpjas un tāpat pulcējas. Šī ir tā reize, kad cilvēkiem pašiem jādomā par savu drošību. Turklāt mums patīk bieži sevi salīdzināt ar Igauniju, un viņiem ir tāds pats risinājums,” saka A. Čakša.
Norādot, ka Jaunās konservatīvās partijas frakcija atbalstījusi valdības lēmumu, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šo politisko spēku pārstāvošais Normunds Žunna skaidroja, ka ierobežojumi ir domāti, lai cilvēks, kas svārstās starp dažādām izvēlēm, varētu pieņemt pareizu lēmumu. Bet, ja uz veikalu tomēr nepieciešams aiziet, tad, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, riski tiek samazināti līdz minimumam.
Balsojumā par valdības lēmuma pārapstiprināšanu savu pozīciju “Saskaņa” pauda atturoties, kas pēc būtības ir balsojums pret.
Ivans Klementjevs, kas politisko organizāciju pārstāv par epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, skaidro, ka šāds balsojums veikts, jo partija valdības lēmumos, kas skar pandēmiju, nespēj saskatīt sistēmu.
Mēs balsojumā atturējāmies, jo nepiekrītam visai tai sistēmai, mēs neredzam, kas sekos šiem lēmumiem. Tiek ierobežota viena lieta, otra, bet nav nekādas koncepcijas, kur varētu redzēt, kāds ir kopējais plāns. Valdībai nav stratēģiskās domāšanas,”
saka I. Klementjevs.
