Reaģējot uz jauno Covid-19 paveidu, kas sācis strauji izplatīties arī Latvijā, koalīcija vienojusies ārkārtējo situāciju, kurai bija jābeidzas 11. janvārī, līdzi nesot dažādus atvieglojumus līdzšinējos epidemioloģiskajos ierobežojumos, pagarināt līdz pat februāra beigām. Valdošās partijas sola, ka būtiskas izmaiņas ierobežojumos netiks ieviestas, vien stingrākas prasības publiskajās vietās valkājamajām maskām. Nu vairs nevarēs pārvietoties ar auduma maskām vai parastajām zilajām medicīniskajām. Tagad būs nepieciešamas FFP-2 maskas.
Daļa sabiedrības šķendējas, ka šī prasība nāk par vēlu un ierobežojumiem vajadzētu būt vēl spēcīgākiem. Otru, jau tā neapmierinātās sabiedrības daļu satrauc, ka masku iepirkumos slēpjas valdībai tuvo finanšu intereses un visa šī ieilgusī ārkārtējā situācija liecina, ka vakcinācija pret kovidu būs mūžīga un vēršanās pret nevakcinētajiem kļūs demokrātiskai sabiedrībai aizvien nepieņemamāka.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošais Raimonds Bergmanis, kas pārstāv opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, pieļauj, ka ar laiku vakcinācija pret kovidu būs tikpat pašsaprotama kā vakcinācija pret difteriju, bet, runājot par valsts atbalstu jaunā standarta masku iepirkšanā, viņš pieļauj, ka arī šoreiz neiztiks bez skandāliem.
Daudzos ārkārtējās situācijas pagarināšana vien jau raisa dusmas un vairo vilšanos valdības darbā. Kāpēc tā, jūsuprāt, ir, un vai šī pagarināšana vispār bija nepieciešama?
Man ir grūti spriest, jo argumentus tikai komisijā dzirdēšu. Kad es tos dzirdēšu, tad droši vien arī varēšu lemt, kā rīkoties.
Nevaru gan salīdzināt ar visām valstīm, bet no publiskajā telpā pieejamās informācijas liela daļa valstu ierobežojumus jau noņēmusi. Kad tos liek atpakaļ, cilvēki saprot, ka kaut kāds saasinājums ir. Līdzīgi ir arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā - kad situācija kritiskāka, uzliek lielākus ierobežojumus, kad nav - elastīgi pieiet šim jautājumam.
Mums visu laiku ir ierobežojumi, cilvēkiem esam teikuši, ka, sasniedzot noteiktu vakcinācijas aptveres procentu, viss mainīsies, bet viss notiek savādāk. Visu laiku ir kaut kāda komunikācija, visu laiku mainās argumenti. Ja tie būtu vienādi, sabiedrība uztvertu savādāk. Tādēļ ir tagad šāda sabiedrības uztvere.
Iztrūkst argumentu, paskaidrojumu, un nekas nav izprotams. Dzirdam dažādu informāciju no epidemiologu stāstītā, dzirdam politiķus… Saprotu, ka komunikācija nevar būt pilnīgi vienota, bet argumentu trūkums, konkrēts plāns, ar kuru sabiedrība var rēķināties, tas ir sarežģītākais.
Valsts atkal iecerējusi sagādāt jaunā standarta (FFP-2) maskas. Vai jums ir ticība, ka atkal nebūs kaut kādas nebūšanas ar to iepirkumu, un kas būtu jādara, lai nerastos šaubas par tā likumību un pamatotību?
Ar šīm maskām būs līdzīgi. Sabiedrība ir dzirdējusi, kā tas noticis, ir jau izskanējis publiski, ka tie iepirkumi nav veikti īsti godprātīgi.
Domāju, kāda varētu būt reakcija - kāpēc tieši šajā brīdī? Sabiedrībai šo būs grūti izskaidrot, bet nav nekāda skaidrojuma.
Tagad droši vien būs arguments, ka Vācijā un Austrijā ir tāda prasība. Nezinu, cik liels valsts atbalsts masku iegādei tur ir, bet tur tas ir likums un obligāta prasība. Rudenī, braucot uz Austriju, ar grūtībām Latvijā atradu FFP maskas, un tās maksāja 2,3 eiro gabalā. Austrijā, izejot no viesnīcas, aizeju uz veikalu, nopirku par eiro. Sajutos tā dīvaini. Es nejaucos biznesa jautājumos, ja cilvēki pērk, tad pērk, bet jautājumi rodas.
Kā jūs vērtējat to, ka nu ar sākotnējo vakcīnu nepietiek - nepieciešama arī balstvakcīna, un nav zināms, vai nebūs nepieciešama arī ceturtā un piektā vakcīna, cilvēkiem jāseko rekomendācijām, vai nu jau ir gana vakcinēties?
Pret vakcināciju kā tādu katram ir sava attieksme. Bet mēs paši izvēlamies vakcīnas, un pats esmu viens no tiem, kas saprot, ka ir obligātās vakcīnas bērniem un pieaugušajiem, kuras mēs nekad neapspriežam - ir vai nav tās jāvakcinē. Piemēram, pret difteriju un tuberkulozi.
Iespējams, arī kovida vakcīna ar laiku nonāks šajā sarakstā un tad arī vakcinēsimies. Bet tagad ir tik daudz nezināmo par šo vakcīnu. Kā tas izvērtīsies, neviens pasaulē nevar atbildēt.
Bet ir jādomā par sabiedrības attieksmi pret vakcinācijas procesu kā tādu. Tā ir katra izvēle, bet ir lietas, kas ir pašsaprotamas un kuras neviens nemēģina apstrīdēt.
