Mūžībā devies Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks

Georgija Miezaiņa dzīve bija saistīta ar dejas mākslu, profesionālu darbu un cilvēkiem, ar kuriem viņu vienoja balets. Pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas 1962. gadā viņš pievienojās Latvijas Nacionālās operas baleta trupai, kur strādāja līdz 1971. gadam. Mācoties pie tādiem pedagogiem kā J. Čanga, P. Ziediņas, A. Ēķis, V. Bļinovs un V. Cukanovs, Georgijs ieguva profesionālo pamatu, ko apliecināja savā skatuves darbībā.

Viņa radošajā mūžā bija daudzveidīgas lomas dažādu žanru un stilistikas iestudējumos. Skatītājiem viņš bija sastopams gan Mihaila Čulaki baletā Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu, gan Dmitrija Šostakoviča Jaunkundze un huligāns, Leo Delība Kopēlijā, Arvīda Žilinska Sprīdītī un citos baleta un operas uzvedumos. Georgijs savu profesionālo pieredzi nodeva arī citiem, strādājot par pedagogu-repetitoru tautas deju ansamblī Gatve un par treneri sporta klubā Lokomotīve.

Taču kolēģu atmiņās Georgijs paliks ne tikai kā zinošs un savā profesijā pieredzējis mākslinieks. Viņu raksturoja sirsnība, atsaucība un patiesa cilvēcība. Viņš prata uzklausīt, palīdzēt un būt līdzās, un šīs īpašības veidoja īpašo siltumu, ko viņš ienesa attiecībās ar apkārtējiem.

Aiziet cilvēks, kura dzīves ceļš bijis saistīts ar Latvijas baleta vēsturi, taču paliek viņa paveiktais, kopā piedzīvotais un siltās atmiņas to cilvēku sirdīs, kuriem bija laime viņu pazīt un strādāt kopā.

Latvijas Profesionālā baleta asociācija izsaka visdziļāko līdzjūtību Georgija meitai Viktorijai, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Lai gaišs un mierīgs mūžības ceļš!

Atvadīšanās no Georgija Miezaiņa notika 2026. gada 24. oktobrī plkst. 11.00 Ivana kapos, Kalna ielā 21.