Jau šis gads vēsturē tiks iezīmēts ar politiķu nespēju atbildīgos brīžos pieņemt nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus. Nākamais, saglabājoties kovidkrīzei un strauji sadārdzinoties energoresursiem, solās būt vēl haotiskāks. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka nākamgad plānoto Saeimas vēlēšanu dēļ vajadzīgus, kaut arī nepopulārus lēmumus redzēsim vēl mazāk – pār tiem dominēs koalīcijas partiju savstarpējie ķīviņi.
Jautāts, vai valdība, uz gaidāmo Saeimas vēlēšanu fona reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem, spēs pieņemt adekvātus lēmumus, F. Rajevskis pauda neticību, jo, viņaprāt, esošajai valdībai priekšvēlēšanu laikā trūkst pienācīgas opozīcijas, kas mudinātu to saliedēties.
“Domāju, ka nespēs, jo nav ārējā spiediena no opozīcijas. Tas saspiež kopā. Kad bija divu partiju koalīcija, tā efektīvi strādāja, spēja savā starpā vienoties, nekašķējās. Tagad ārējā spiediena trūkuma dēļ viņi sastrīdēsies savā starpā, jo katram sevi vajadzēs parādīt uz partnera fona. Tādās situācijās parādās iekšējie kritiķi, alternatīvā viedokļa paudēji, un šādā situācijā pieņemt lēmumus ir neiespējami,” saka eksperts.
To, ka tuvojošās vēlēšanas sarežģīs brīžiem jau tā ne tās vienkāršākās koalīcijas partneru attiecības, prognozē arī viens no Saeimas pieredzējušākajiem politiķiem - opozīcijā strādājošās “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs.
Viņš jau tagad saskatījis nākamo koalīciju iespējamos kodolus, kuru savstarpējā spēle arī noteiks šīs valdības pilnvaru pēdējā gada ritmu.
“Jau ir sākusies grupēšanās, veidojot tā saucamos nākošās varas kodolus. Neatkarīgi no dažādām mīlestības izpausmēm jau ir parādījies, ka tie varētu būt Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība, bet otrs tas liberālais gals - “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/”Par!!””,” saka J. Urbanovičs.
Saskaņā ar viņa prognozi, atkarībā no tā, kuros politiskajos spēkos šie potenciālie kodoli saskatīs sadarbības partnerus, arī ritēs koalīcijas pēdējās darba dienas.
“Izejot no tā, arī būs šīs valdības kopīgās vai atšķirīgās refleksijas par visu notiekošo, bet, tā kā pandēmija atsedza trūkumus veselības aprūpes un sociālās drošības sistēmās, energoresursu krīze atsegs trūkumus enerģētikas un ekonomijas politikās,” saka J. Urbanovičs.
Nākamā gada pirmās dzirksteles starp koalīcijas partneriem var izšķilt Veselības ministrijas rekomendācija valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt vismaz par trim vai četrām nedēļām. Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans spēju vēlēšanu gadā saglabāt adekvātu darba stilu uzskata par vienu no lielākajiem izaicinājumiem.
“Protams, ka vēlēšanu gadā lielākais izaicinājums ir turpināt pragmatisku politisko darbu valdībā un Saeimā. Un te man droši būs jāsaka, ka jaunais gads sāksies ar nepieciešamību diskutēt par kovida krīzes jautājumiem - pagarināt ārkārtas situāciju vai nepagarināt. Varētu būt jāpieņem vēl kādi nepopulāri lēmumi, un tas viss - apzinoties, ka tuvojas vēlēšanas,” saka K. Feldmans, kurš uzskata, ka politiskie konkurenti un partneri jebkuru jautājumu centīsies skatīt vēlēšanu kontekstā.
Savukārt Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava problēmas vēlēšanu tuvuma radītajā spriedzē nesaskata. Viņaprāt, galvenais politisko partiju izaicinājums nākamajā gadā būs pandēmijas sašķeltās sabiedrības atkalapvienošana.
“Domāju, ka visām partijām kopumā jārīkojas pietiekami valstiski un jādomā par to, kā apvienot, solidarizēt mūsu sabiedrību. Tas, kā pēdējā pusotrā gadā tās lietas attīstījušās... Domāju, ka mēs kā tauta, kā sabiedrība esam kļuvuši daudz ievainojamāki. Tā nav laba lieta (..) Ja skatāmies kopumā, mūsu jau tā jau nelielo tautu sadalīt pēc kādām pazīmēm - vakcinējies, nevakcinējies - manuprāt, tas nav pareizi,” saka J. Dombrava.
