Situācija ar naudu "prezidenta flīģelim" 184 tūkstošu eiro apmērā kļūst aizvien interesantāka!

© Publicitātes foto

Prezidenta kanceleja apgalvo, ka esot lūgusi valdībai šo naudu flīģelim nepiešķirt.

Taču šāds valdības priekšlikums Saeimas Budžeta un finanšu komisijas dokumentos nav atrodams. No Saeimas debatēs teiktā izriet, ka paredzētais finansējums tika novirzīts uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vai nav tā, ka šī ir kārtējā varas izspēle - pēc tam, kad opozīcija ir iesniegusi savus priekšlikumus, kā varētu jēgpilni Latvijas sabiedrības interesēs izmantot šo naudu (skat. - https://www.youtube.com/watch?v=b1Dx17uE59U), varas kliķe ir izdomājusi saspēli, kā tomēr šo naudu paturēt sev un izmantot saviem plāniem - piedāvājot to novirzīt “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”. (Jautājums gan paliek - kur ir šis priekšlikums?!) Un šāds neparedzēts gadījums var izrādīties arī “prezidenta flīģeļa” iegāde, teiksim, kāda nozīmīga pasākuma norisei...

Interesanti, ka “prezidenta flīģelis” nav vienīgā izdevumu pozīcija Valsts prezidenta kancelejas izdevumos, kas rada jautājumus. Vēl ir arī paredzēts vairāk nekā pusmiljons eiro “Trīs jūru samita rīkošanai”! Kādam nolūkam prezidenta kancelejai šāda nauda - ko tā ar to iesāks, ja šo samitu rīko Ārlietu ministrija? Varbūt prezidenta kancelejai šādu naudu pasākuma rīkošanai labāk nemaz nedot - ja nu atkal sajauc datumus?... Bet sakarā ar “prezidenta flīģeli” deputāti vēršas ar vēstuli pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa:

“Šī gada 16. novembrī tika uzsākta likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” izskatīšana. Šajā likumprojektā tāpat kā likumprojektā “Par valsts budžetu 2022. gadam” ir paredzēts, ka tā saucamā “prezidenta flīģeļa” iegādei paredzētā nauda 183 921 eiro apmērā, saskaņā ar Ministru kabineta priekšlikumu, tiek novirzīta uz sadaļu - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Prezidenta kanceleja publiski apgalvo, ka 25. oktobrī ir iesniegusi valdībai šādu priekšlikumu. Diemžēl, iepazīstoties ar Saeimas Finanšu un Budžeta komisijas dokumentiem - iesniegtajiem priekšlikumiem 2022. gada valsts budžeta paketē, šādu Ministru kabineta priekšlikumu nav iespējams atrast. Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai un kad valdībai ir iesniegts šāds Prezidenta kancelejas priekšlikums? Lūdzam pievienot saņemtās vēstules kopiju un norādīt- laiku, datumu un reģistrācijas numuru, ar kuru tā ir reģistrēta saņemto dokumentu reģistrā.

2. Vai un kad Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai šo savu priekšlikumu par ”prezidenta flīģelim” paredzētā finansējuma novirzīšanu uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Lūdzam pievienot Saeimai nosūtītās vēstules kopiju, ar kuru tika nosūtīts šis priekšlikums, un norādīt- laiku, datumu un reģistrācijas numuru, ar kuru tā ir reģistrēta lietvedības nosūtīto dokumentu reģistrā.

3. Ministru kabinets ir apstiprinājis 2022. gada budžetā 568 000 eiro Prezidenta kancelejai Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanai. Kādiem konkrēti izdevumiem (pasākumiem) ir paredzēts šis finansējums? Lūdzam pievienot izdevumu tāmi un tos dokumentus, pamatojoties uz kuriem jūs apstiprinājāt šos izdevumus Valsts budžetā 568 000 eiro apmērā.

Aicinām iesniegt savlaicīgas un skaidras atbildes uz katru jautājumu Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.”

***

Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais