Par aktuālo notikumu attīstību Eiropā
ZĀLES PRET DEZINFORMĀCIJU
SANDRA KALNIETE,
Eiropas Parlamenta deputāte, viena no 100 ietekmīgākajiem deputātiem “VoteWatchEurope” reitingā
Novembra sākumā EP bija divi svarīgi notikumi. Tika sveikti Pilsoņu balvas 2020. un 2021. gada laureāti no Latvijas - līdzdalības platforma “ManaBalss.lv”, biedrības “Viegli palīdzēt” aktivitāte Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam #FreeBelarus un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. “Priecājos un apbrīnoju šos cilvēkus par viņu uzņēmību, prasmēm, neatlaidību un to ieguldījumu, ko viņi katrs savā veidā sniedz Latvijai,” sacīja EP deputāte Sandra Kalniete.
Savukārt EP īpašajā komitejā, kas analizē ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, tajā skaitā plaši izmantojot dezinformāciju, tika prezentēts S. Kalnietes ziņojums ar priekšlikumiem ES dalībvalstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus un cīnītos pret trešo valstu īstenotām informācijas kampaņām, kuru mērķis ir šķelt Eiropas Savienību.
“Strādājot roku rokā ar ekspertiem un žurnālistiem, secinājām, ka dezinformācija ir tikai aisberga redzamā daļa. Satraucoši, ka ne eiropieši caurmērā, ne arī lēmumu pieņēmēji un politikas veidotāji neapzinās draudus, ko rada digitālā pasaule. Viens no draudiem ir sabiedrības musināšana, kas ļoti viegli īstenojama caur sociālo tīklu platformām. Nesenas izmeklēšanas parāda, ka gan “Facebook”, gan citās platformās nauda tiek pelnīta galvenokārt ar negatīvu informāciju un “klikšķiem”. Sociālo mediju platformu turētāji pēc būtības nav ieinteresēti, lai sabiedrībā valdītu saskanīgs noskaņojums. Tieši pretēji - viņi ir ieinteresēti, lai būtu nemitīga pretstāve, jo uz tā rēķina var pelnīt,” secina S. Kalniete.
Lai ES veidotu drošu informatīvo telpu, ir priekšlikumi digitālo pakalpojumu un digitālā tirgus regulējumam, tomēr daudzas no rekomendācijām, kas iekļautas S. Kalnietes veidotajā ziņojumā, prasīs esošās likumdošanas labojumus vai jaunu likumu radīšanu.
“Ziņojumam ir divas daļas: vienā mēs “nosakām diagnozi” jeb konstatējam situāciju, bet otrajā - “izrakstām zāles” jeb apkopojam ieteikumus rīcībai. Tuvākajā laikā noteikti jāpanāk, ka sociālo tīklu platformas uzņemas atbildību par saturu, kas tajās tiek publicēts, tāpat mehānismiem, ar kuriem notiek informācijas tālāka izplatīšana, jātop atklātiem un jābūt caurskatāmībai par to, kā platformas ievāc, uzglabā, apmaina, pārdod datus par simtiem miljonu ES pilsoņu,” norāda deputāte.
S. Kalniete arī stingri aizstāv pozīciju, ka tradicionālajiem medijiem ir jāsaņem no Eiropas Savienības pastāvīgs finansiāls atbalsts. “Bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrībai samazinās pieeja patiesībai, bet, lai veidotos izpratne, lai cilvēki prastu atpazīt dezinformāciju, ārkārtīgi svarīga loma ir tradicionālajiem medijiem,” uzsver deputāte.
Prof. Dr. oec. INESE VAIDERE,
Eiropas Parlamentārās asociācijas un ĀKK-ES delegācijas viceprezidente, Eiropas Enerģētikas foruma finanšu direktore
2021. gada Eiropas Pilsoņu balvu Briselē nesen saņēmusi Bērnu slimnīcas fonda (BSF) un Pusaudžu resursu centra (PRC) vadītāja Liene Dambiņa. “Liels prieks, ka šogad Eiropas atzinību ieguvusi Liene, jo viņa ir uzlabojusi dzīves kvalitāti tūkstošiem Latvijas bērnu un jauniešu, kā arī viņu ģimenēm. Ar Lieni lepojamies Latvijā, un ir patiess gandarījums, ka viņas labie darbi izskan arī Eiropas mērogā un tagad pelnīti novērtēti,” uzsver prof. Inese Vaidere, kura L. Dambiņu balvai nominēja.
L. Dambiņa apbalvota par ilgstoši nozīmīgu, nesavtīgu darbu sabiedrības labā. “Balvas pieteikuma formā pat nebija iespējams uzskaitīt visas labās iniciatīvas, ko Liene ir izveidojusi, vadījusi un brīvprātīgi atbalstījusi. Viņas devums sabiedrībai iedvesmo apkārtējos, veicina solidaritāti un vairo labo. Turklāt viņa to dara jau vairāk nekā 10 gadus, kamēr daudzas citu iniciatīvas ātri parādās, bet ātri arī apraujas. Tādēļ nav šaubu, ka Liene balvu godam nopelnījusi!” norāda I. Vaidere.
BSF, kuru vada L. Dambiņa, ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas rūpējas par bērnu veselību. Ar viņas atbalstu Bērnu slimnīca mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm nodrošina neatsverami vērtīgu palīdzību grūtajā dzīves posmā. Savukārt L. Dambiņas izveidotais PRC sniedzis profesionālu bezmaksas atbalstu jauniešiem smagajā pandēmijas laikā. Turklāt L. Dambiņa ir arī vairāku labdarības akciju, piemēram, “Eņģeļi pār Latviju”, iniciatore. 2020. gadā vien tās ietvaros izdevās savākt vairāk nekā 500 000 eiro bērnu ārstēšanai.
I. Vaidere bija gandarīta Briselē sveikt arī 2020. gada laureātus - digitālo demokrātijas platformu “ManaBalss.lv”. Šo iniciatīvu, kas jau daudzus gadus veicina sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, viņa atbalstīja žūrijas atlasē.
Eiropas Pilsoņu balvu ik gadu piešķir par izciliem sasniegumiem sabiedrības labā un darbību, kas apliecina ES Pamattiesību hartā paustās vērtības - cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti. Iepriekš I. Vaidere Eiropas Pilsoņu balvai nominējusi tās ieguvējus Latvijas Lauku sieviešu apvienības vadītāju Rasmu Freimani (2012), Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāju Birutu Eglīti (2013), labdarības fonda “Ziedot.lv” vadītāju Rūtu Dimantu (2015) un kustību “Iespējamā misija” (2018).
VALDIS DOMBROVSKIS,
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un ES tirdzniecības komisārs:
“Eiropas ekonomika pārliecinoši atgūstas no krīzes. Ekonomikas atbalsta pasākumi un plašā vakcinācijas kampaņa Eiropas Savienībā ir veicinājuši ekonomikas atveseļošanos, un šogad ES tiek prognozēta 5% izaugsme. Ekonomikas izaugsmi gan ES kopumā, gan Latvijā veicina apjomīgas investīcijas ekonomikas atveseļošanā.
Tomēr saistībā ar pandēmiju joprojām saglabājas liela nenoteiktība un pastāv virkne risku. Ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar problēmām piegādes ķēdēs un enerģijas cenu pieaugumu. Latvijā papildu riskus rada fakts, ka vakcinācijas aptvere joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējā rādītāja. Attiecīgi Latvijā pandēmijas ierobežošanai ir nepieciešams noteikt striktākus pasākumus nekā citās ES valstīs. Tāpēc gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomiskā viedokļa ir svarīgi turpināt vakcinēšanās kampaņu.
Vienlaikus jākoncentrējas uz Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros plānoto investīciju un reformu ieviešanu, lai veicinātu ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju, kā arī palielinātu ekonomikas potenciālu.”
MANFRĒDS VĒBERS,
Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā:
“Mēs atbalstām Eiropas fondu izmantošanu, lai finansētu fizisku robežas aizsardzību - vai tas būtu žogs vai siena. Eiropa nevar - ja tā var izteikties - izvēlēties finansēt tikai “skaistās lietas”: automašīnas robežsargiem vai video novērošanas kameras, bet, kad nonākam līdz žogam - tad to mēs nefinansējam! Tā ir “ķiršu nolasīšana no tortes”, un tas Eiropas Savienībā nav akceptējams.
Eiropas pilsoņi gaida no Eiropas un dalībvalstu politiķiem, ka mēs aizsargājam mūsu robežas. Mēs nevaram pieļaut, ka Lukašenko izlemj, kas ierodas Eiropā, nevis mūsu robežsargi.”
(No intervijas Latvijas Televīzijas “Panorāmai” 26. oktobrī.)
***
ETP grupas apmaksāta publikācija, eppgroup.eu
Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks.
