Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies

© Ieva Ābele/Saeima

Aizvadītajā piektdienā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, nosakot, ka nevakcinētiem vai Covid-19 nepārslimojušiem Saeimas deputātiem no 15. novembra ir liegts piedalīties Saeimas, tās komisiju un citu parlamenta institūciju sēdēs. Pirmdien oficiāli tika nosaukti četri deputāti, uz kuriem šis ierobežojums attiecas.

Protams, ne sertifikātu uzrādīt, ne pierādīt, ka ir pārslimojis Covid-19, nespēja aizdomās par spiegošanu apcietinātais deputāts Jānis Ādamsons. Iespējams, veselības, reliģisku vai kādu citu apsvērumu dēļ potēties pret Covid-19 nav vēlējies arī “Saskaņu” pārstāvošais Vladimirs Nikonovs. Savukārt pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko nav vakcinējusies pārliecības dēļ.

Piedalīties Saeimas sēdēs nedrīkst arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Romāns Naudiņš, taču Neatkarīgajai viņš apliecināja, ka krietni pirms šī likuma ierosināšanas ir vakcinējies. Vakcīnu, ar kuru viņš vakcinēts, pagaidām gan Latvijā neatzīst, tādēļ deputāts jau tuvākajā laikā uzsāks procedūru, lai likumiskā kārtībā tiktu atzīta arī viņa vakcīna un viņam tiktu piešķirts sadarbspējīgs sertifikāts, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu deputāta darbu.

Līdz ar to kopš pirmdienas līdz ar daudziem citiem valsts pārvaldes darbiniekiem šie Saeimas deputāti nevarēs pildīt savus darba pienākumus un saņemt atalgojumu.

Par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi, brīdinājuši ne tikai Saeimas opozīcijas pārstāvji, bet arī Saeimas Juridiskais birojs, taču parlamentārajam vairākumam šādas bažas nelikās pietiekami pamatotas, lai tajās ieklausītos.

J. Stepaņenko par spīti tam, ka viņas darbs parlamentā nu ir ievērojami ierobežots, deputāta mandātu nolikt negrasās un vakcinēties, lai varētu strādāt pilnvērtīgi, arī ne. Viņa arī ir pārliecināta, ka pienāks laiks, kad šis likums tiks atzīts par antikonstitucionālu.

Ņemot vērā, ka neesat vakcinējusies, jums liegts turpināt darbu Saeimas sēdēs un saņemt par to atalgojumu. Šāds pavērsiens nemudina jūs pārdomāt par vakcinēšanos?

Jūs esat trešais žurnālists, kas katrā notikuma attīstības stadijā uzdevis šo jautājumu. Nezinu, vai tā ir spīdzināšana vai ziņkārība.

Tā ir ziņkāre, jo zinu cilvēkus, kas vakcinējušies, lai nezaudētu darbu.

Ja cilvēki ir bezizejas situācijā, viņi to izdara, jo nav citas izvēlēs. Tā ir ekonomiskā spīdzināšana. Vai morālā, sauciet to, kā vēlaties, bet tas tā ir.

Es savu viedokli nemainīšu. Manos datos ir tikai testēšanās sertifikāti, kurus esmu ieguvusi, lai līdz šim varētu piedalīties Saeimas darbā. Arī uz šo dienu esmu šādu sertifikātu ieguvusi, lai varētu juridiski pierādīt, ka neapdraudu kolēģus, strādājot attālināti.

Es iesniedzu priekšlikumus par samērīgiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību deputāti varētu saglabāt savas tiesības. Ja prezidijam nepieciešams pārliecināties par manu drošumu, biju apņēmusies par saviem līdzekļiem testēties katru pusotru stundu, bet deputāti parādīja savu izvēli, noraidot manus priekšlikumus.

Piedodiet, bet, ņemot to vērā, varbūt ir vērts padomāt par mandāta nolikšanu? Strādāt nevarat, algu nesaņemsiet, līdz vēlēšanām arī nav tālu… Varbūt lai strādā kāds cits deputāts?

Mani nekas vairs nespēj izbrīnīt vai sadusmot. Šajā laikā viss jāuztver ar humoru. Cik sapratu no deputātiem, kas pieņēma šo lēmumu, un Juridiskā biroja, man joprojām ir tiesības parakstīt priekšlikumus, lēmumprojektus, likumprojektus un deputātu jautājumus. Līdz ar to manas funkcijas, salīdzinot ar citiem deputātiem, kas var klusēt visu Saeimas sasaukumu, īpaši neatšķiras. Manas funkcijas, cerams, paliek uz pusi nogrieztas - nevarēšu debatēt, nevarēšu balsot. Esmu gandarīta, ka vismaz pagaidām man ir tiesības deputāta statusā turpināt savu darbu, un es to darīšu. Par mandāta nolikšanu nevar būt ne runas, un man ir konkrēts plāns, kā es varu turpināt palīdzēt saviem vēlētājiem, arī būdama šādā situācijā.

Daļa opozīcijas un arī Saeimas Juridiskais birojs pieļauj, ka šī kārtība varētu būt pretrunā Satversmei. Vai un kā grasāties aizstāvēt savas tiesības?

Par stratēģiju runāt nebūtu pareizi šobrīd, bet, protams, par savām un to cilvēku tiesībām, kuri šodien tāpat kā es tiek atstādināti no darba pienākumu pildīšanas, esmu gatava cīnīties. Es to daru un darīšu.

Vai jautājumā par vakcināciju jūsu pozīcija saskan ar ģimenes biedru attieksmi pret to?

Mani atbalsta tuvinieki, draugi, kolēģi. Neatkarīgi no pašu statusa un pārliecības. Man ir gana daudz morālo un prāta resursu, lai turpinātu savu cīņu. Gribētu novēlēt visiem, kuriem šī ir tā melnā diena, lai nekrīt izmisumā, lai apvienojas. Es zinu, ka cīņa nebūs viegla, bet esmu pārliecināta, ka mēs noteikti uzvarēsim tad, kad tam būs pienācis laiks.

Politika

Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.

Svarīgākais