Kaut arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izskatīšanai nodota sabiedrības iniciatīva, kas mudina noteikt, ka “neattaisnoti nevakcinētajiem” jāmaksā par medicīnisko palīdzību, likuma formu šī iniciatīva nepiedzīvos.
Vēl pirms balsojuma par iniciatīvas nodošanu komisijām tika pieļauts, ka tā konfliktē ar valsts pamatlikumu, bet eksperti brīdināja, ka šādas kārtības ieviešana neveicinātu vīrusa izplatības ierobežošanu. Savukārt Valsts prezidents Egils Levits mudināja to kārtīgi izdiskutēt Saeimā.
Prezidenta mudināts vai baidoties vēl vairāk sadusmot piktos vakcinētos, parlamenta vairākums iniciatīvas nodošanu komisijām atbalstīja.
Savukārt Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais, atbildīgajā komisijā strādājošais Normunds Žunna norādīja uz citu iemeslu, kāpēc plašāka diskusija par šo strīdīgo iniciatīvu būtu lietderīga.
“Visticamāk tas nebūs tā, ka viņiem būs jāmaksā, bet kā signāls tas ir pareizs. Lai tas signāls uzturas publiskajā telpā, lai cilvēki saprot, lai viņi dzird un pievērš uzmanību, lai saprot, ka vakcinācija ir labākais pieejamais līdzeklis, kā mazināt vīrusa izplatību,” saka deputāts, kurš pievienojas tiem, kas iniciatīvā saskata satversmības problēmas.
Arī komisijā strādājošā Anda Čakša, kas pārstāv “Jauno Vienotību”, ir pārliecināta, ka šai iniciatīvai nevajadzētu iegūt likuma formu. “Uzskatu, ka šī iniciatīva nav tālāk izskatāma. Ja skatāmies, kā būvēta mūsu veselības aprūpe, tas absolūti nav pieņemami,” saka A. Čakša un piebilst, ka “tā iniciatīva pati par sevi ir dusmu izpausme par to, ka daļa sabiedrības neievēro solidaritātes principu, un dusmas ir saprotamas, bet likumdevējam ir jābūt uzmanīgam šajā jautājumā”.
Savukārt “Saskaņu” pārstāvošais Andrejs Klementjevs uzskata, ka iniciatīvai nevajadzēja nonākt pat līdz komisijai. “Ar cieņu pret visiem, kas parakstīja un iesniedza šo iniciatīvu, bet - nedrīkst aiziet līdz absurdam. Nav pareizi šķirot - ir tiesības uz palīdzību vai nav. Tas tikai pasliktinātu mūsu komunikāciju ar sabiedrību, un mēs jau tā nespējam sasniegt cilvēkus, kas domā savādāk. Šis būtu ļoti ļoti antihumāns pasākums,” pauž A. Klementjevs.
Parakstus par iniciatīvu “Neattaisnoti nevakcinētajiem ārstēšanās izdevumi ir jāsedz pašiem” sāka vākt septembrī, un salīdzinoši īsā laikā nepieciešamie 10 tūkstoši tika savākti.
Iniciatīvas autors Sandis Kravalis uzskata, ka Saeimai likumiski jānostiprina, ka pandēmiju gadījumos pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas (šajā gadījumā ar Covid-19), ir jābūt atbildīgām par savu izvēli nevakcinēties un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām. Pilngadīgās personas, izmantojot valsts nodrošinātās bezmaksas vakcīnas, lielā mērā var palīdzēt valstij izvairīties no šīm izmaksām un pasargāt sevi no smagas slimības gaitas un nāves.
“Nevakcinētie atsakās no valsts palīdzības, bet tad pieprasa to simtiem reižu lielākā apmērā un uz citu sabiedrības locekļu rēķina,” akcentē S. Kravalis.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs gan uzsver, ka no epidemioloģiskā viedokļa nevar atbalstīt šo iniciatīvu, jo tādā veidā tiktu pieļauti finansiāli šķēršļi, lai pacienti vērstos pēc palīdzības.
Ja slimnieks nevērsīsies pēc medicīniskas palīdzības, viņš var turpināt izplatīt šo infekciozo slimību, pauda eksperts. Iniciatīvai iebilst arī Veselības ministrijas juristi.
