Māris Možvillo: Ja ļoti vajag parādīt, ka esi nacionāļu līdzskrējējs, Georga lentītes var saskatīt

© Ieva Ābele/Saeima

Valdošās koalīcijas pēdējie lēmumi, kas vērsti uz vakcinēšanās aptveres palielināšanu, opozīcijā, kas jau tā nenogurusi kritizē ikkatru valdības un koalīcijas lēmumu, radījusi vēl lielāku neapmierinātību. Aizliegums nevakcinētiem un kovidu nepārslimojušajiem deputātiem piedalīties arī attālinātās Saeimas sēdēs Saeimas deputātu frakcijas “Neatkarīgie” pārstāvi Māri Možvillo mudinājis domāt, ka Saeimas vairākums pārkāpj parlamentam dotās pilnvaras.

Savukārt nesenais nacionāli noskaņoto iedzīvotāju sašutums par Rīgas domes apsveikuma plakātiem patriotu nedēļā viņam liekas smieklīgs. Politiķis uzskata, ka tas ir kārtējais Nacionālās apvienības mēģinājums audzēt savu popularitāti uz saukļa “krievi nāk” rēķina.

Turpmāk ne tikai atklātajās, bet arī attālinātajās Saeimas sēdēs drīkstēs piedalīties tikai vakcinētie vai Covid-19 pārslimojušie Saeimas deputāti. Vai, jūsuprāt, šis aizliegums ir samērīgs, un uz kāda mērķa sasniegšanu tas ir orientēts?

Aizsardzības komisijā es līdz ar Saeimas Juridisko biroju biju viens no kaislīgākajiem šī likumprojekta pretiniekiem.

Es neesmu pret vakcināciju, to esmu teicis jau vairākkārt. Saeimas sastāvs jau tā pati sabiedrība vien ir. Ja kādam ir doma nevakcinēties - tāda ir mūsu sabiedrība. Mēs nevarēsim visus novakcinēt. Šie deputāti pauž viņu viedokli. Kādas tiesības cita viedokļa paudējam, izmantojot varu, nelaist pie darba citus cilvēkus?

Rancāns var apelēt pie slimniekiem, mirstošajiem cilvēkiem, bet - noreducējot uz konkrētu deputātu skaitu - ar ko deputāts var iespaidot cilvēka izvēli potēties vai nepotēties. Te problēma nav deputātos, bet valdības darbā, kas no paša sākuma sačakarēja vakcinācijas procesu. Tagad vainot deputātus ir kārtējais stils, kā valdošās partijas grib pierādīt savu varu.

Kā vērtējat jaunākos ierobežojumus, kas vērsti pret nevakcinētajiem?

Man liekas, ka ierēdņi vienkārši vairs nezina, kā izpildīties, jo tie Ministru kabineta noteikumi ar katru nākamo versiju kļūst trakāki. Nezinu, kurš tur ir tas ģēnijs, kas tos izdomā, bet paliek aizvien nesaprotamāk.

Ir lietas, kas vispār neiet kopā. Piemēram, pirmsskolas audzinātājai, ja tā bijusi kontaktpersona, nav jādistancējas. Viņa var turpināt strādāt, bet citu profesiju pārstāvjiem ir jāsēž mājās. Tur ir tik daudz muļķību, ka nolaižas rokas. Savukārt juristi berzē rokas, jo viņiem darba netrūks.

Kā vērtējat Georga lentīšu aizliegšanu publiskos izklaides un svētku pasākumos un publisko strīdus par Rīgas domes patriotu nedēļas apsveikuma plakātiem, kuros daži saskatīja tās pašas Georga lentītes?

Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Šis aizliegums atkal ir nacionāļu mēģinājums uz svētkiem pašiem sev uzdāvināt kaut kādu ordeni, ar kuru varēs pavazāties apkārt. Vai tas kaut kā salaboja valsti, vai palīdzēja krīzē? Nē, bet nacionāļi uz 11. novembri un 18. novembri varēs visur skandināt, cik varonīgi cīnījušies un aizlieguši Georga lentītes.

Ja par tiem plakātiem - ja ļoti vajag parādīt, ka esi nacionāļu līdzskrējējs, tad tajos var saskatīt Georga lentītes. Es nesaskatu. Drīzāk piekristu, ka tie ir neveiksmīgs mākslas darbs, kas nekādi nesaistās ar svētku sajūtu. Man izskatījās, ka mākslinieks vienkārši savilcis kaut kādas strīpas, domājis, ko gleznot, staigājis no viena studijas stūra uz otru, pakritis un apgāzis to darbu. Tad pacēlis no zemes, nosaucis par mākslas darbu.

Es tos zīmējumus nevaru saprast bez paskaidrojumiem un uzskatu, ka arī lielai daļai sabiedrības tie nav saprotami. Manā skatījumā tur nekā svinīga nav.

Politika

Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.