Šodien Saeima kriminālvajāšanai izdos pie frakcijām nepiederošo deputātu Jāni Ādamsonu, kurš tiks tiesāts par spiegošanu. Pretēji līdz šim praksē paustajai uzticībai tiesu varai, šoreiz “Saskaņa”, no kuras saraksta J. Ādamsons tika ievēlēts šajā Saeimā, viņa izdošanu balsojumā neatbalstīs.
Jautāts, kāpēc “Saskaņa”, kas līdz šim vairākkārt paudusi viedokli, ka nevēlas uzņemties tiesas funkcijas, tāpēc atbalsta kolēģu izdošanu kriminālvajāšanai, tagad rīkojas pretēji, partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs skaidro, ka partija zaudējusi uzticību tiesībsargājošajām iestādēm.
“Kad tiesībsargājošās iestādes nāca ar šādu lūgumu, mēs mēģinājām iztēloties, ka katram jau var gadīties. Tagad mēs par to šaubāmies vairāk. Tas viss ir tik slepeni un lieta tik ilgi nav nonākusi tiesā, arī pats Jānis, cik mēs zinām, joprojām nav iepazīstināts ar apsūdzību. Tas mūs dara bažīgus. Mums jāizvēlas, kam uzticēties, loģiski, ka uzticēsimies kolēģim,” saka J. Urbanovičs.
Politiķis arī atgādināja, ka bija Saeimas “Saskaņas” frakcijas pārstāvji, kas uzskatīja, ka iestāžu lūgums atļaut kratīšanu J. Ādamsona dzīves un darbavietā ir atbalstāms. Kopš tā laika arī šiem deputātiem pārliecība par drošības iestāžu motivāciju esot sagrīļojusies.
Ļoti līdzīgus argumentus pauž Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule. Taču viņa tos izmanto, lai skaidrotu, kāpēc nepieciešama deputāta izdošana kriminālvajāšanai.
“Epizodes, kas tiek pieminētas, ir daudz, un tas liek patiešām ļoti nopietni pārdomāt lietu, bet pats galvenais, ko varu teikt no savas puses - ja cilvēks ir nevainīgs, tad vēl jo vairāk un ātrāk jāpiekrīt deputāta saukšanai pie kriminālatbildības, lai nepaliek ne aizdomu ēna. Mēs komisijā neesam ne tiesa, ne pareģi, lai pateiktu par katru no tām epizodēm - ir vainīgs vai nav,”
saka Nacionālo apvienību pārstāvošā deputāte. Viņas vadītās komisijas vairākums trešdien atbalstīja J. Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai, par ko Saeimai būs jābalso šodien.
J. Ādamsonu paredzēts izdot kriminālvajāšanai pēc apsūdzībām par Krimināllikuma 85. panta 1. daļā, 180. panta 1. daļā un 233. panta 2. daļā minētājiem nodarījumiem.
85. panta 1. daļā paredzēts sods par spiegošanu - par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.
Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa paredz sodu par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, un par to paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Krimināllikuma 233. panta 2. daļa paredz sodu par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas.
Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, noteikts Krimināllikumā.
Tiesa J. Ādamsonu nolēma apcietināt jūnija sākumā, un kopš tā laika drošības līdzekļa maiņa Ādamsonam bijusi nesekmīga.
Saeimas vairākums 10. jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darbavietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
