Situācijai uz Baltkrievijas – Polijas robežas nekļūstot mierīgākai, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot Baltkrievijas radīto migrantu krīzi uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām, paziņoja, ka situācija ir ārkārtīgi nopietna un esam viena soļa attālumā no NATO līguma 4. panta iedarbināšanas.
Nopietnais tonis varēja radīt priekšstatu, ka mēs jau gatavojamies karam, taču tā gluži nav. Saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
Pēc Pabrika vārdiem, visas trīs valstis saprot šī panta nopietnību, attiecīgi vēl nogaida, jo uzskata, ka ar situāciju vēl tiek galā, bet stāvoklis var strauji mainīties un šī panta iedarbināšanu izslēgt nevar. Polija, Lietuva un Latvija vienojušās - ja kāda no valstīm vēlēsies uzsākt konsultācijas pēc šī panta, tad pārējās pievienosies iniciatīvai un pieteikumu visas trīs valstis iesniegs kopīgi.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns uzskata, ka 4. panta iedarbināšana nav nepieciešama, jo šis temats noteikti tiks iztirzāts NATO dalībvalstu Ārlietu ministru samitā, kas drīzumā notiks Rīgā, bet satraukums par iespējamu militāru konfliktu ir mediju uzpūsta tēma.
Ko praktiski nozīmē NATO līguma 4. pantā atrunātās konsultācijas, kuras organizācijas dalībvalsts var pieprasīt pārējām dalībvalstīm? Tā būtu gatavošanas piektajam pantam?
Ja palasīsiet to līgumu, redzēsiet, ka dalībvalstis apspriedīsies vai konsultēsies, ja pēc kādas dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Bet nav korekti uzskatīt, ka šis būtu pirmais solis kara virzienā.
Tas praktiski nozīmē 30. novembri, kad Latvijā notiks NATO ārlietu ministru samits. Grūti iedomāties situāciju, ka šādā pasākumā netiks spriests par situāciju uz robežas. Tie jautājumi tiek skatīti regulāri.
Ja runājam par situāciju uz robežas, tad visas runas, ka būs militāra konfrontācija, ir stipri pārspīlētas. Dažu tūkstošu bēgļu dēļ nekas tāds nenotiks.
Šī krīze tiks atrisināta, rietumvalstīm vienojoties pat turpmākajiem soļiem. Te nav nekādas runas par militāru konfliktu. Tā medijos ir krietni uzpūsta tēma. Ir skaidrs, ka problēmas ir, bet tās tiks atrisinātas.
Vai šī panta iedarbināšanai nepieciešams Saeimas balsojums?
Nē, nav. Saskaņā ar nacionālās drošības likumu tā iedarbināšanu prasa premjers. Savukārt par piektā panta iedarbināšanu, kas paredz militāra atbalsta prasīšanu sabiedrotajiem, lemj Valsts prezidents.
Vai esam gatavi, ka arī pie mūsu robežām situācija saasinās?
Uz Latvijas robežas situācija ir gana mierīga. Latvijai ir konkrēti plāni, kā rīkoties, mēs esam gatavi reaģēt, un mēs būsim spējīgi nosargāt mūsu valsts robežu. Bet domāju, ka situācija atrisināsies krietni ātrāk un mierīgāk. Šī avantūra galu galā beigsies nelabvēlīgi Baltkrievijai. Tai tiks piemērotas sankcijas, kamēr tā neatteiksies no politikas, kuru tā šobrīd realizē.
