Saeima valsts nākamā gada budžeta pieņemšanai veltījusi piecas darba dienas - galvenokārt opozīcijas vēlmes pie katra priekšlikuma izvērst diskusiju dēļ.
Opozīcija skaidro, ka, izvēršot debates, tā tikai vēlas iegūt atbildes par neskaidriem jautājumiem no koalīcijas, kas debatēs principiāli neiesaistās.
Šādas opozīcijas un koalīcijas attiecības budžeta veidošanas laikā jau kļūst par tradīciju, taču Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis uzskata, ka šoreiz koalīcija un tās veidotā valdība, veidojot budžetu, pieļāvusi tik daudz kļūdu, ka neieklausīšanās opozīcijā sabiedrības dzīvi pandēmijas un cenu sadārdzināšanās dēļ padarīs teju nepanesamu.
Opozīcija ļoti kritizē budžetā sadalītos līdzekļus reģionālajām slimnīcām. Kur slēpjas iemesls, ka opozīcijai koalīcijas pieeja slimnīcu finansēšanā šķiet nepieņemama?
Mēs - ZZS - analizējām struktūrfondu investīcijas, un rezultāti ir diezgan šokējoši. Ja skatās, kā nauda sadalīta starp Rīgu, Pierīgu un pārējo Latviju, tad proporcija ir šāda - 84% Rīgā un 16% reģionos. Bet pacientu skaits ir aptuveni puse uz pusi - Rīgā un reģionos.
Tāpēc nācām ar priekšlikumu nodrošināt lielākas budžeta investīcijas reģioniem, jo pašlaik mērķtiecīgi tiek darīts viss iespējamais, lai samazinātu pakalpojumu kvalitātes līmeni, lai nākotnē reģionālās slimnīcas varētu taisīt ciet. Un tas ir koalīcijas sapnis. Ne velti esam dzirdējuši, ka premjerministrs un veselības ministrs runā par to, ka tiek turpināta slimnīcu reorganizācija, kas ietver arī slimnīcu slēgšanu. Budžeta ciparos tas ļoti skaidri atspoguļojas.
Viņi arī noraidīja Daugavpils - vienīgās onkoloģiskās slimnīcas Latgalē un Vidzemē - finansējumu iekārtu detaļu nomaiņai, bet atbalstīja stāvlaukuma izveidi pie kapiem. Tas parāda koalīcijas uztveri par veselības aprūpi.
Disproporcija ir šokējoša. Savulaik, kad ZZS bija valdībā, ļoti nopietni piegājām šim jautājumam, kā plānot investīcijas reģionālajās slimnīcās. Un tajā laikā kaut kas arī tur notika. Tagad ir milzīga pauze, redzam, ka domā tikai par centrālajām slimnīcām. Tās neapšaubāmi ir svarīgas, bet reģioni tiek atstāti novārtā un vēl pastāvīgi draud tiem, ka var aizvērt.
Vai patiešām visas par deputātu kvotām dēvētās budžeta pozīcijas par tādām uzskatāmas, piemēram, tā pati Lestene, kuru Saeima balstījusi neatkarīgi no koalīciju veidojošo partiju sastāva?
Ja deputāti izvēlas risināt jautājumus ar deputātu kvotu palīdzību, zūd uzmanība nopietniem jautājumiem un debates notiek par kvotām. Un tas ir šis ļaunums, kas noticis ar šo budžetu. Arī mēs esam atbalstījuši daudzas, bet tas nozīmē, ka valdība nav padarījusi savu darbu, jo visas šīs kvotas bija jāiekļauj pamatbudžetā.
Bija jāveido programmas, caur kurām šos projektus varētu caurskatāmā veidā attīstīt. ZZS tā izdarīja, un tad ikvienam bija daudz saprotamāk - ir konkrēta programma, kritēriji, var pieteikties. Turklāt politiskās prioritātes atspoguļojas jau pašas valdības darbā. Piemēram, kad Bergmanis bija aizsardzības ministrs, daudz kas bija iekļauts budžetā, tagad tā nav. Vai Pabrika kungam zemessargi vairs nav svarīgi?
Rit budžeta izskatīšanas jau piektā diena. Kad šis process beigsies un kā tam vajadzētu beigties, lai opozīcija kaut nedaudz būtu apmierināta?
Domāju, ka šis parāda to, ka koalīcija, izvairoties no debatēm, arī pati vainojama, ka debates ir tik garas, jo viss, ko vēlamies saprast no koalīcijas, ir pamatojumi vienai vai otrai politiskajai pozīcijai. Diemžēl koalīcija to ignorē. Turklāt tas notiek attālināti un process kļūst vēl necaurskatāmāks.
Strādājot attālināti, koalīcija iešāvusi sev kājā, jo, slāpējot opozīciju, lielā mērā padarījusi savu darbu sliktāku. Klātienē koalīcija, iespējams, ieklausītos opozīcijā un liktu valdībai pārstrādāt budžetu.
Šis budžets būs tikpat slikts kā kovida pārvaldība. Ar kovidu mēs izgāzāmies un ar budžetu arī izgāzīsimies, jo netiek respektēti tie jautājumi, kas ir cilvēku dienas kārtībā, piemēram, energoresursu sadārdzināšanās. Tie ir galvenie izaicinājumi, kas absolūti nav ietverti šajā budžetā.
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”.
