Rīt Saeima sāks valsts budžeta nākamajam gadam apstiprināšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Opozīcijai šajā procesā atlicināta vien skaļa, reizēm komiska kritiķa loma.
Koalīcija skaidro, ka tāda ir lietu kārtība, jo tai ir savs redzējums par valsts budžeta tēriņiem, kuru opozīcijas priekšlikumi destabilizētu un netiktu panākts sākotnēji iecerētais mērķis.
Savukārt opozīcija pārmet, ka tā dēvētajās deputātu kvotās iztērēti līdzekļi, kas sabiedrībai daudz lielāku labumu nestu, ja tos novirzītu, piemēram, kompensācijām par migrēnas medikamentiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādājošais Uldis Augulis (ZZS), kas savulaik pabijis divos ministru amatos, atgādina, ka vēl nesen budžeta veidošanā sava teikšana tika dota arī opozīcijai un “deputātu kvotas” tika izskaustas. Koalīcijas pašlaik īstenoto kārtību politiķis skaidro ar politisko greizsirdību.
Koalīcija tradicionāli ļoti nelabprāt atbalsta opozīcijas priekšlikumus budžetam. Īpašas atšķirības nebija arī tad, kad ZZS vadīja valdību. Kāpēc ieviesusies šāda prakse?
Grūti pateikt, kāpēc ir tā. Normāli būtu, ja tiktu atbalstīti arī opozīcijas priekšlikumi. Turklāt bija laiks, kad arī opozīcijai tika dota iespēja piedalīties budžeta veidošanā.
Bet politiskā greizsirdība, protams, dara savu. Visdrīzāk, ņemot vērā, ka mums kopš 13. Saeimas sākuma ir jauna politika - ir nepieņemami, ja, nedod dievs, kāds no Jaunās konservatīvās partijas atbalstītu ZZS priekšlikumus, kaut arī mēs jau neiesniedzām kaut kādus pilnīgi nesaprotamus vai muļķīgus priekšlikumus.
Turklāt Māra Kučinska valdības laikā mēs no deputātu kvotām centāmies aiziet prom, visu centāmies plānot budžetā, nevis starp pirmo un otro lasījumu mēģināt kaut ko iztamborēt
Kuras ir tās aizmirstās vai atliktās izdevumu pozīcijas, kuras koalīcija, jūsuprāt, nu nekādi nedrīkstēja atlikt vai aizmirst?
Svarīgākā pozīcija, protams, ir visi solījumi - veselības aprūpe, izglītība, algu palielināšana. Ņemot vērā visus sadārdzinājumus, kas gaidāmi energoresursu dēļ, tas ir svarīgi. Nedrīkstēja aizmirst arī pašvaldības, uz kuru pleciem uzgulsies energoresursu sadārdzināšanās seku izlīdzināšana. It sevišķi, ja ņem vērā, ka pašvaldībām iedzīvotāju ienākumu nodoklī ieņēmumi pieaugs tikai par trim procentiem.
Nedrīkst aizmirst arī OIK, kuru pirms vēlēšanām solīja atcelt jau nākamajā dienā.
Kur nevajadzēja tērēt nemaz, neskaitot opozīcijai tik mīļo “prezidenta flīģeļa” pozīciju?
Šajā kontekstā noteikti vērtējams būtu jau pieminēto Saeimas deputātu kvotu jautājums, cik tas bija nepieciešami. Protams, katrai organizācijai vai pašvaldībai, kas kaut ko saņems, tas ir svarīgi, bet vai tas ir jādara šajā brīdī.
Paskatījos tos priekšlikumus. Visur tās lietas jau vajadzīgas, bet vai tajā brīdī, kad mēs cīnāmies ar kovidu, kad trūkst veselībai, kad ir apsolījumi pedagogiem. Nezinu, varbūt tos divus miljonus varēja labāk un savādāk izmantot.
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”.
