Ralfs Nemiro: Jāmaina valdības vadītājs, tas varētu radīt jaunu uzrāvienu

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Stājoties spēkā valdības noteiktajiem tirdzniecības regulējumiem, no 15. novembra tirdzniecības telpās, kuras pārsniedz 1500 kvadrātmetru platību, drīkstēs apkalpot tikai pret Covid-19 vakcinētus klientus. Tas jau kārtējo reizi izraisījis neapmierinātību tirgotāju vidū.

Tieši šāds tirdzniecības telpas platības slieksnis dažiem licis aizdomāties par to, vai šādi valdība un Veselības ministrija nav nākusi pretim kādam mazumtirdzniecības tīklam, kuru veikalu arhitektūra ir standartizēta un tikai nedaudz atpaliek no noteiktajiem 1500 kvadrātmetriem.

Bijušais ekonomikas ministrs, Saeimas opozīcijā strādājošais Ralfs Nemiro šādu sazvērestības teoriju neuzskata par ticamu, jo konkurence šajā sektorā ir pietiekami asa, lai šāda “pretimnākšana” apdalītos tirgus spēlētājus saniknotu pietiekami, lai pret šāda lēmuma pieņēmējiem vērstos visās iespējamajās instancēs.

R. Nemiro uzskata, ka kaut kāds kritērijs veikalu platībām bija jānosaka, bet ar veselības ministra darbu neapmierinātajiem viņš saka, ka tā nomaiņa neko nemainītu - jāmaina, kaut vai esošās koalīcijas ietvaros, valdības vadītājs.

Vai esat lietas kursā, kāpēc nedrošais režīms atļauts tirdzniecības vietās, kuru platība nepārsniedz tieši 1500 kvadrātmetru?

Ja atskatāmies retrospektīvi uz iepriekšējo periodu, kad tika pieņemti ierobežojumi, ļoti daudzas un dažādas neloģiskas lietas bija pieņemtas. Bet kaut kādam kritērijam ir jābūt - 1500 vai 2000 kvadrātmetru, bet vienā brīdī jāpieņem lēmums, kur ir robeža.

No otras puses, epidemiologi un eksperti, kas pārstāja sadarboties ar valdību, norādīja vienu būtisku lietu. Valdība bieži ieciklējas uz fizikāliem terminiem, bet nerunā par epidemioloģiskajiem kritērijiem.

Šajā gadījumā lēmums par lokdauna pagarināšanu nav saistāms ar 15. datumu, bet ar cipariem, ko esam sasnieguši. Tieši tas pats ir par platībām, kas jāskatās kontekstā ar to, kā veicas ar infekcijas izplatību. Ja veicas, ir jāpaplašina, ja neveicas - jāsamazina.

Vai noteiktas platības veikalu apmeklējuma atļaušana tikai vakcinētajiem varētu motivēt līdz šim nevakcinētos un paplašināt vakcinācijas aptveri?

Manuprāt, veselības ministrs pareizi reiz teicis, ka pirmos 50 procentus vakcinēto ir viegli sasniegt, bet katriem nākamajiem desmit procentiem vajag divas reizes vairāk resursu nekā iepriekš.

Mēs līdz 100 procentiem nenonāksim nekad. Tas ir objektīvi. Līdz ar to šobrīd galvenais ir vakcinēt tos, kas ir visvairāk apdraudēti - cukura diabētiķi, seniori, bet mēs liekam uzsvaru uz to, ka vakcinējam visus pēc kārtas. Resursus metam iekšā šajā aktivitātē nešķirojot. Daži vakcinētie jau iet pēc trešās potes, kad citi vispār vēl nav vakcinēti. Manuprāt, nepareizi akcenti šobrīd uzlikti.

Par spīti dažu koalīcijas partneru kritikai, opozīcijas deputātu centieni atlaist no veselības ministra amata Danielu Pavļutu palika bez panākumiem. Vai, jūsuprāt, viņa atlaišana kaut ko mainītu un būtu bijis situācijai atbilstošs solis?

Šis ir mans personīgais viedoklis. Es balsojumā par Pavļuta demisiju nepiedalījos, jo krīzi vada un uzņemas līderību, atbildību par rezultātiem, par sabiedrības pasargāšanu kuģa kapteinis, kas šajā gadījumā ir Ministru prezidents.

Ministru prezidents jau atlaida veselības ministri par to, ka nebija izstrādāts vakcinācijas plāns, nevis par to, ka vakcinācijas rezultāti bija slikti.

Šobrīd mēs runājam par to, ka atsevišķās pozīcijās vakcinācijas rezultāti nav apmierinoši. Mēs runājam par to, ka ir rekordliels skaits saslimušo. Ir jāatlaiž nevis veselības ministrs, kas ir tikai viens no 14 atbildīgajiem Ministru kabinetā, bet ir jādomā par Ministru prezidenta atbildību.

Arī pats Ministru prezidents ir tiesīgs izvērtēt pats savu darbu. Pat nemainot koalīcijas sastāvu, var atrast stingrākas rokas premjeru, kas varētu uzņemties atbildību par lēmumiem un paskaidrot tos sabiedrībai.

Piemēram, kāpēc lokdaunā bija jādodas arī vakcinētajiem cilvēkiem? Kāpēc tad viņi vakcinējās? To viņi nevar izskaidrot, bet tāds lēmums ir pieņemts, un tas nav drosmīgs lēmums.

Manuprāt, mainīt veselības ministru, kas šobrīd ir tāds kā krīzes ministrs, nav īsti pamata, jo eksperti ir neapmierināti ne tik daudz ar veselības ministru, cik ar valdības darbu kopumā. Tādā gadījumā attiecīgi jāmaina valdības vadītājs, tas varētu radīt jaunu uzrāvienu, jauns veselības ministrs tādu nedotu.

Svarīgākais