Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai jau pavisam drīz būs jāķeras klāt valsts nākamā gada budžetam un to pavadošajā likumprojektu paketē esošajam likumprojektam, kas paredz ierēdņu un valsts amatpersonu, tajā skaitā deputātu un ministru, algu palielināšanu.
Covid-19 nogurdinātajā sabiedrībā šī ziņa jau izraisījusi neapmierinātu burkšķēšanu, taču atbildīgās komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Benhena-Bēkena ir pārliecināta, ka izmaiņas atalgojuma sistēmā ir vajadzīgas. Turklāt šī Saeimas sasaukuma deputātus un ministrus tās neskars.
Spriežot pēc likumprojekta aprakstā sniegtās informācijas, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas pielikumu.
Apmēram par trešdaļu algu plānots palielināt ministriem, kuru mēneša atalgojums varētu sasniegt 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.
Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šīs izmaiņas skaidro ar nepieciešamību palielināt konkurenci un arī konkurētspēju valsts pārvaldē.
“Mēs visi vēlamies kompetentu un spējīgu valsts pārvaldi, jo mēs esam faktiski no tās atkarīgi, bet valsts pārvalde ilgstoši sūdzas un pamatoti sūdzas, ka ir ļoti grūti pieņemt cilvēkus darbā, jo atalgojums nav konkurētspējīgs. Tātad šis likumprojekts to arī mainītu,” saka Ministru prezidents.
Saeimas deputāti, cenšoties demonstrēt solidaritāti ar vēlētājiem, valstij grūtos brīžos nereti atsakās no likumā noteiktās ikgadējās savu algu indeksācijas. Tagad, kad daudziem jācīnās ar Covid-19 radītajām grūtībām, deputātiem būs jālemj par vispārēju algu palielināšanu gan sev, gan citām valsts amatpersonām. Jūs atbalstāt šo likumprojektu?
Šis likumprojekts attieksies jau uz 14. Saeimas sasaukuma deputātiem un citām valsts varas amatpersonām no 2023. gada 1. janvāra, bet ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī pašvaldību iestādēs strādājošajiem no 2022. gada 1. janvāra, esošā finansējuma ietvaros, nepalielinot kopējo izdevumu daļu iestāžu budžetos. Mērķis iesniegtajam likumprojektam ir veicināt efektīvu darbu valsts, tāpēc paralēli atalgojuma izmaiņām tiek paredzēts arī pārskatīt darba pienākumus un to apjomu, lai atalgojums atbilstu ieguldītajam darbam.
Kāpēc to darīt nepieciešams tieši tagad? It īpaši, ja ņem vērā, ka Covid-19 radīto seku kompensācijai valsts jau tā tērē ievērojamas naudas summas, kuras ar laiku būs jāatdod.
Kompensācijas tika izmaksātas, lai ļautu pārdzīvot šo krīzi uzņēmumiem, ar mērķi, ka tie pēc iespējas ātrāk, stabilizējoties situācijai, atsāk ekonomisko darbību pirmskrīzes līmenī, kļūstot atkal pašpietiekami. Tāpat jāmin, ka tie uzņēmumi, kuri ir spējuši integrēt digitālos instrumentus savā darbībā, ir spējuši iztikt bez atbalsta un iekšējā tirgus konkurencē ir soli priekšā tiem, kuri ir paļāvušies tikai uz valsts atbalstu, neizmantojot mūsdienu digitālos risinājumus.
Līdz ar to esmu pārliecināta, ka izdosies vidējā termiņā jeb tuvāko trīs četru gadu laikā atgriezt valsts ārējā parāda īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta pirmskrīzes laikā bez nodokļu likmju pieauguma vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.
Viens no piesauktajiem pamatojumiem šīs reformas nepieciešamībai ir tas, ka relatīvi zemās algas nemotivē valsts pārvaldē iesaistīties tos gudrākos prātus. Ja tā, vai jūs piekrītat, ka tieši ne pārāk gudro ministru un Saeimas deputātu - nu to, kuriem pietiek ar šo “zemo” atalgojumu - dēļ cīņa ar kovidu brīžam ir tik haotiska un sabiedrībai nesaprotama, nepieņemama?
Šis jautājums ir ļoti mulsinošs, jo būtībā stāsts ir par katra indivīda motivāciju darbam, gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Piekrītu, ka atalgojums ir būtiska sastāvdaļa, lai izvēlētos sev piemērotāko darbu, taču tas nav un nedrīkst būt vienīgais iemesls. Darbs valsts pārvaldē nekad nebūs tik konkurētspējīgs kā privātajā sektorā, kur ir daudz plašākas iespējas ikvienam runāt par savu individuālo pienesumu, kuru ir daudz vieglāk saskaitīt. Valsts pārvaldē darba apjoms ir regulēts ar amata aprakstu, kurā darbojas ikviens pārvaldes ierēdnis. Lielākā atšķirība starp privāto un publisko sektoru slēpjas drošības aspektā, ka atalgojums būs neatkarīgi no faktiskā darba apjoma.
No iepriekšminētā izriet, ka atalgojums ir viena daļa, otra daļa ir valsts iestāžu vadītāju uzdevums pārskatīt un izvērtēt amata aprakstus, lai nodrošinātu efektīvu savu darbinieku vadīšanu mērķu sasniegšanai, it sevišķi mūsdienās, kad ir pieejami tehnoloģiskie risinājumi, ļaujot automatizēt vienkāršākos darbus.
