Neraugoties uz Saeimas opozīcijas izmisīgajiem centieniem pārliecināt kolēģus koalīcijā, ka valsts augstākajām amatpersonām jau tā ir pietiekami lielas algas, lai nebūtu nepieciešamības kompensēt reprezentācijas izdevumus, kompensācijas tiks izmaksātas arī turpmāk. Tiesa – mazākas. Saeimas Juridiskais birojs gan izķēra likumprojektā ieviesušos kļūdu, kas ļautu par saņemto kompensāciju nemaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Līdz ar algu paaugstināšanu ierēdņiem un politiķiem, strādājot pie grozījumiem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas galīgajā lasījumā tiks apstiprināts šonedēļ, deputāti ieviesa arī izmaiņas kārtībā, kādā amatpersonām tiek atlīdzināti reprezentācijas izdevumi.
Atbildīgās komisijas apstiprinātajā likumprojekta galīgajā redakcijā noteikts, ka Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un ministri reprezentācijas izdevumu kompensācijā saņems 20% no mēnešalgas.
Līdz šim šīs kompensācijas bija piesaistītas Valsts prezidentam atvēlētajiem reprezentācijas izdevumiem. Proti, Saeimas priekšsēdētājs un premjerministrs kompensāciju par reprezentācijas izdevumiem varēja saņemt ne lielāku kā 95% no valsts budžetā noteiktajiem Valsts prezidenta ikmēneša reprezentācijas izdevumiem. Savukārt ministri - 90%.
Šogad prezidents ik mēnesi reprezentācijas izdevumiem drīkst tērēt 1192 eiro, kas nozīmē, ka, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumu kompensācijā var saņemt 1132,4 eiro. Nosakot 20% robežu, kompensācijas tiek ievērojami samazinātas. Piemēram, ja šī robeža būtu spēkā jau septembrī, tad Saeimas priekšsēdētāja kompensācijā varētu saņemt nevis 1132,4 eiro, bet tikai aptuveni sešus simtus. Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumu kompensācijas šīs izmaiņas negatīvi neietekmēs, jo reprezentācijai atvēlētie algas 20% atbilst pašlaik likumā noteiktās kompensācijas apmēram.
Saeimas opozīcijā strādājošais Vjačeslavs Dombrovskis, kas iepriekš divkārt bijis ministrs, atbalsta šādu kompensāciju nepieciešamību valsts augstākajām amatpersonām - Valsts prezidentam, premjerministram un Saeimas priekšsēdētājai. Kompensācijas nepieciešamība nesaprotama viņam ir, ja runā par ministriem.
“Manos laikos tādu reprezentatīvo izdevumu nebija. Un vismaz man tas netraucēja pildīt ministra amata pienākumus. Kas pa šo laiku mainījies, man nav skaidrs,”
pauda politiķis. Viņš arī atgādināja, ka pandēmijas laikā opozīcija aicinājusi atteikties no šīm kompensācijām, jo dažādu ierobežojumu dēļ ministru iespējas pārvietoties un organizēt pasākumus, uz kuriem būtu attiecināmi reprezentatīvi izdevumi, bija ļoti ierobežotas. Priekšlikumu koalīcija noraidīja.
Kaut arī Vj. Dombrovskis uzskata, ka augstākajām amatpersonām kompensācijas nepieciešamas, viņš domā, ka būtu lietderīgi pārskatīt summas, kas šim mērķim atvēlētas.
“Ja skatāmies plašāk, tad mūsu valsts prezidenta uzturēšana maksā krietni dārgāk nekā Igaunijas prezidenta uzturēšana. Mēs te runājam par diviem miljoniem eiro, un tas, neskatoties uz to, ka Igaunijas budžets ir par kādu miljardu lielāks nekā Latvijai,” uz pārdomām par līdzekļu lietderīgu izmantošanu vedina opozicionārs.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Benhena-Bēkena uzsver, ka viens no reprezentācijas izdevumu mērķiem ir nodrošināt citu valstu amatpersonu un to delegāciju uzņemšanu atbilstoši pieņemtajiem standartiem.
“Jebkuras atkāpes no etiķetes vai pieklājības normām var tikt interpretētas kā necieņa pret viesiem. Tas savukārt var tiešā veidā atsaukties uz mūsu valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem konkrētajā valstī. Līdz ar to mūsu amatpersonas ir spiestas ievērot vispārpieņemtos standartus un paredzēt papildu līdzekļus no budžeta. Mēs, protams, varam izolēties no ārpasaules, taču ilgtermiņā tas nozīmētu zaudēt sabiedrotos un iespēju sadarbībai starptautiskā līmenī,” šādu tēriņu nepieciešamību pamato politiķe.
Samazinot kompensācijas, likumdevējs gan bija radījis normu, kas tās nepakļautu iedzīvotāju ienākumu nodoklim, taču šo kļūdu fiksēja un novērsa Saeimas Juridiskais birojs.
Proti, spēkā esošajā regulējumā reprezentācijas izdevumu kompensācijas bija amatpersonu mēnešalgas sastāvdaļa, bet topošajās likuma izmaiņās likumdevējs tās bija iekļāvis likuma nodaļā par izdevumiem. Juridiskais birojs norādīja - tas neatbilst likuma sistēmai, jo tajā ietvertais regulējums par izdevumiem paredz, ka tiek segti vai kompensēti faktiskie izdevumi. Turpretim likumā paredzētie “reprezentācijas izdevumi” tiek kompensēti neatkarīgi no tā, vai faktiski amatpersonai izmaksātā summa tiek izlietota šim nolūkam.
“Tādējādi reprezentācijas izdevumi neiekļaujas šajā likumā noteiktajā izdevumu un kompensāciju sistēmā. Turklāt vēršam komisijas uzmanību uz apstākli, ka šim regulējumam var būt sekas arī attiecībā uz nodokļu maksāšanas pienākumu. Proti, līdz šim “reprezentācijas izdevumi” kā mēnešalgas daļa tika aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Turpretim, mainot šīs summas kvalifikāciju no mēnešalgas daļas uz “izdevumu” kompensāciju, saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (..) šāds ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tādēļ, ievērojot apstākli, ka faktiska reālu izdevumu kontrole nenotiek, ierosinām apsvērt, vai šāds regulējums ir vienlīdzīgs un taisnīgs arī attiecībā pret pārējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem,” norādīja Juridiskais birojs, kura iebildumus deputāti ņēma vērā un kļūdu laboja. Arī turpmāk par reprezentācijas izdevumu kompensācijām būs jāmaksā nodoklis.
