Edgars Tavars: Atkal piemānīt mediķus – tas ir nekrietnākais, ko varēja izdarīt

© Rūta Kalmuka/F64

Uz Neatkarīgās jautājumu par opozīcijas priekšlikumiem un idejām 2022. gada valsts budžetā atbild Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts (ZZS) Edgars Tavars

ZZS frakcija ir vērtējusi jauno budžetu. Kādi ir secinājumi?

Budžets ir izcili skaists priekšvēlēšanu budžets. Ir arī ietvertas kvotas koalīcijas deputātiem, lai gan bija solījumi, ka nekādu kvotu nebūs.

Kur ir mīnuss? Budžets varēja būt vēl sliktāks. Ir plusi - ir neapliekamais minimums, kas varēja būt sliktāk. Ir normālas lietas budžetā, kas ir atbalstāmas - PVN samazinājums grāmatām un tā. Bet mīnuss ir tas, ka aizvien nav izpildīts medicīnas darbiniekiem dotais solījums. Tā ir, manuprāt, cūciska rīcība. Jādara viss iespējamais, lai šo kļūdu labotu.

Virziens varētu būt uz to, lai valstī ģenerētu jaunus ieņēmumus, to varēja darīt arī Latvijas valsts budžetā. Taču tāda akcenta tur nav.

Izrādās, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nav piedalījusies budžeta veidošanā. Ne arī kāda cita nopietna nozares organizācija. LTRK, Latvijas lielākā uzņēmumu organizācija, kas nodarbina lielāko tiesu darba ņēmēju un darba devēju, nav bijusi pieaicināta un uzklausīta! Organizācija, kas nodarbina lauvas tiesu sabiedrības, nav bijusi pat pieaicināta pie budžeta apspriešanas!

Nav bijušas pieaicinātas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības - ko tās domā?

Vēl nav ņemts vērā tas, ka būtiski pieaugs valsts ārējais parāds. Tie ir 4,5% no IKP jeb 1,6 miljardi eiro. Tā ir nauda, kas būs jāatdod. Bez redzējuma, kā to atdot - nerunājot ar lielākajām organizācijām, kā to atdot? Kā to varēs atdot?

Tad vienīgais veids, kā to atdot, būs celt nodokļus, lai izspiestu pēdējo, ko var izspiest no sabiedrības, vai arī pārdot pēdējo, ko var pārdot - enerģētikas uzņēmumus, Latvijas valsts mežus. To es negribētu piedzīvot.

Ir ļoti slikti, ka nav plāna, kā attīstīt tautsaimniecību. Tas ir ļoti slikti.

Ir ļoti slikti, ka mūsu vietējais uzņēmējs, kura kapacitāte ir pieaugusi līdz tam, ka viņš varētu piesaistīt kādas investīcijas, nevar tās piesaistīt. Investīcijas aiziet pie igauņiem vai lietuviešiem.

Nedrīkst mainīt nodokļu politiku divreiz gadā! To nedrīkst darīt!

Visur pasaulē kompensē enerģijas cenu kāpumu. Ko mēs redzam pie mums? Pie mums kompensē tiem, kam gadu nasta virs 65, un ar nosacījumu, ka viņš potējies.

Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais