Pēc gandrīz visu darba nedēļu ilgušām diskusijām valdība aizvadītajā piektdienā nolēma, ka ar šodienu valstī sākas ārkārtējās situācijas stāvoklis, kura laikā būtiski ierobežos nevakcinēto personu brīvības. Daļa sabiedrības šādu lēmumu uzņem ar sapratni, taču nu jau lielākā daļa pievienojas Saeimas opozīcijai, kas šķendējas par valdības nespēju pieņemt skaidrus un laicīgus lēmumus.
Reaģējot uz strauji pieaugošo ar Covid-19 inficēto skaitu, politisku vienošanos par stingrāku ierobežojumu ieviešanu koalīcija panāca savā iknedēļas sapulcē pagājušās nedēļas pirmdienā. Taču, lai par to pieņemtu saistošu lēmumu, valdībai bija nepieciešamas vēl četras dienas un trīs dažādu institūciju sēdes.
Rezultātā ar šodienu personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos “zaļajā” jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības. Proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.
Tirdzniecības vietas, kuras varēs apmeklēt arī personas bez Covid-19 sertifikāta, ir pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikāciju veikali un degvielas uzpildes stacijas. Šajās vietās uz vienu apmeklētāju būs jānodrošina 25 kvadrātmetru platība. Strādājot drošajā režīmā, uz vienu apmeklētāju būs jānodrošina 15 kvadrātmetri.
Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros varēs strādāt tikai pārtikas veikali, aptiekas, optikas, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali un telekomunikāciju veikali. Tāpat būs pieejami tādi pakalpojumu sniedzēji kā kurpnieks un ķīmiskās tīrītavas.
Neapmierinātību ar valdības lēnīgo darbu pauda arī Valsts prezidents Egils Levits, kas Ministru kabinetu aicināja beigt “bakstīties” un nekavējoties pieņemt lēmumu saistībā ar Covid-19 ierobežošanu.
Kaut arī tieša un tautai viegli uztverama, šī no prezidenta mutes nākusī kritika “Saskaņas” valdes priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam nešķita pietiekama. Tādēļ viņš ceturtdien atklātā vēstulē aicināja E. Levitu uzņemties visas pilnvaras, kuras viņam sniedz Satversme, sasaukt Ministru kabineta sēdi un panākt, lai tiek pieņemti lēmumi, kas “dotu cerību šo krīzi pārvarēt”.
Valdība bez tiešas prezidenta iejaukšanās nākamās dienas vēlā vakarā lēmumu gan pieņēma, bet J. Urbanovičs uzskata, ka tā jau atkal neko citu kā vien nespēju nav nodemonstrējusi, bet E. Levitam vajadzējis iejaukties daudz aktīvāk.
“Es nemudināju valdību muļļāties, ko viņi atkal nodemonstrēja, sākumā ilgi sēžot, nolemjot, ka vēl nelems, jo vajag atpūsties, tad atkal sanāca un pieņēma kaut ko tikpat nesaprotamu kā līdz šim. Es biju domājis, ka prezidents sataisīs dusmīgu grimasi un pateiks, lai viņi beidz māžoties, lai necer, ka kāds atvedīs svešu lēmumu, kuru varēs implantēt. Bet viss notika citādi. Prezidenta kungs uzskatīja, ka jau bijis gana bargs un atkal var veltīt mīļus vārdiņus Kariņa valdībai,” saka J. Urbanovičs.
Jautāts, kā viņš vērtē kārtējos ierobežojumus, politiķis saka:
“Ierobežot vajadzētu muļķu un niekkalbju nokļūšanu valdībā. Ar likumu vai tradīciju… iespējams, mums par kaut kādiem sentēvu grēkiem ir šis lielais pārbaudījums ar šādu valdību. Cerēsim, ka to izturēsim. Par pandēmiju nešaubos, ka aizies kā atnākusi, bet būs citas, un ar šādām valdībām mēs būsim tikpat nespējīgi”.
Arī Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Viktors Valainis nemaz necenšas vērtēt jauno ierobežojumu lietderību, jo viņa redzējumā sabiedrība pašlaik valdībai uzticas tik maz, ka pat labākie un pareizākie lēmumi vairs nespēj situāciju labot.
“Ja skatāmies ilgstošā periodā, tad, manuprāt, valdība ir izteikti nepopulāra, tā ilgi dzīvo uzticības krīzē. Tāpēc manā ieskatā visi pieņemtie lēmumi nenesīs būtisku rezultātu, bet labākais lēmums, kuru viņi varētu pieņemt, lai uzlabotu situāciju un vakcinācijas aptveri, būtu atkāpties. Tas tiešām varētu uzlabot situāciju,” saka V. Valainis, kurš uzskata, ka valdībai vajadzētu mazāk laika tērēt ierobežojumu apspriešanai, kas tāpat nenesīs nekādas izmaiņas, bet pievērsties veselības aprūpes sistēmas nepilnību novēršanai.
