Saeimas opozīcijas atbalstītajam Latvijas ārstu biedrības (LĀB) pieprasījumam no veselības ministra amata atbrīvot Danielu Pavļutu nule pievienojusies arī skaistumkopšanas nozare. Taču ministrs amatu saglabās par spīti tam, ka arī koalīcijas partneri nereti kritizējuši viņa veikumu pandēmijas ierobežošanas organizēšanā.
Biedrība D. Pavļuta demisiju pieprasīja, jo viņš ilgstoši pieļāvis kļūdas krīzes vadībā, bet biedrības pacietības vadzis lūza pēc tam, kad ministrs paziņoja par nepieciešamību izsludināt mediķu mobilizāciju. Šī iecere, par kuru pārējie valdības pārstāvji nebija laikus informēti, gan vēlāk tika atsaukta.
LĀB pieprasījumam atbalstu drīz vien pauda arī citas medicīnas darbinieku profesionālās organizācijas. D. Pavļutu nereti kritizējošās Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars atzīst, ka mediķu pieprasījums ir nopietns signāls, taču demisija visticamāk neatrisinātu aktuālās problēmas un varētu radīt nevēlamas sekas koalīcijā. Tāpēc apvienība demisijas pieprasījumu atbalstīt negrasās.
Veselības ministra sniegumu kritizē gan dažādu nozaru pārstāvji, gan politiskie partneri - Nacionālo apvienību ieskaitot, tomēr Daniels Pavļuts paliek amatā. Kādi ir apvienības argumenti, ārpus koalīcijas solidaritātes, neatbalstot viņa demisijas pieprasījumu?
Pirmkārt, šis demisijas pieprasījums nav tas, kas garantēs labāku rezultātu. Protams, arī mēs publiski daudzos jautājumos esam kritizējuši ministru un no sava viedokļa neatkāpjamies, bet tajā pašā laikā nav garantijas, ka ar nākamo ministru situācija būs labāka. Turklāt līdz nākamajam ministram ir jātiek, kas var prasīt laiku, un krīzes epicentrā šādi eksperimenti var dārgi maksāt. Šis nav pareizais laiks šādiem eksperimentiem.
Nevienprātība dažādos jautājumos tik sarežģītā situācijā, kāda ir šī bezprecedenta situācija, ir jāuztver kā normāla krīzes sastāvdaļa. Kā jau es iepriekš esmu izteicies - ministra atlaišana nepaliktu arī bez politiskām sekām. Tā radītu ķēdes reakciju, tā ietekmētu tālākus negatīvus procesus koalīcijas darbā. Faktiski apdraudētu, iespējams, tās tālāku pastāvēšanu, un šajā situācijā atstāt valsti faktiski bez valdības būtu ļoti bezatbildīgi un bīstami.
Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlicis nu jau mazāk par gadu. Cik reālas vispār ir kaut kādas izmaiņas Ministru kabinetā, ja pieņemam, ka koalīcijas sastāvs nemainās?
Precīzu procentu neviens nevar nosaukt, bet šāda iespējamība ir mazāka par 50. Tajā pašā laikā nevar teikt, ka šāda iespējamība nepastāv. Šobrīd neizskatās, ka kādas partijas ietvaros būtu neapmierinātība ar savu ministru darbu, kā tas bija, piemēram, izglītības un zinātnes ministres gadījumā pirms kāda laikā. Šobrīd izskatās, ka partijas ir pārliecinātas, ka viņu ministri strādā labi, un tas nozīmē, ka kaut kāda ministru nomaiņa iespējama tikai agresīvas pretstāves gadījumā koalīcijas ietvaros, bet koalīcijas ietvaros vairs nav balsu rezerve, un būtiskām darbībām nepieciešams vienprātības princips.
Publiskas domstarpības ir neizbēgamas priekšvēlēšanu periodā, bet tas, ka tās varētu novest līdz kāda ministra demisijai, ir mazāk par pusi.
Vienlaikus jāatceras, ka priekšvēlēšanu periods ir īpašu turbulenču zona, un partijas, sekojot reitingiem, var izvēlēties riskantāku taktiku. Mēs nezinām, kā attīstīsies ar Covid-19 saistītie notikumi sabiedrības veselības jomā, tautsaimniecībā un attiecīgi cilvēku labklājībā.
Nepieciešamība atrast vainīgo priekšvēlēšanu procesā atsevišķām amatpersonām un partijām varētu būt liels kārdinājums, un tas ministru maiņas iespēju neļauj pielīdzināt nullei.
Ja salīdzinātu Ilzes Viņķeles un Pavļuta veikumu, kādi būtu jūsu secinājumi?
Analīzei pirmām kārtām būtu jānāk no nozarē iesaistīto organizāciju puses. Mēs kā koalīcijas partneri varam novērtēt to, ko mēs redzam ikdienas sadarbības režīmā.
Tīri subjektīvi teikšu, ka ar esošo veselības ministru ir vieglāk sarunāties, paust argumentus, cerēt vismaz uz sadzirdēšanu, saprašanu, ja ne piekrišanu. Ir vieglāk, bet ne vienmēr viegli un ne vienmēr izdodas sekmīgi. Ir jautājumi, kuros esam palikuši būtiskās domstarpībās, piemēram, viedoklī par vakcinācijas kampaņas izvēlētajām metodēm un lietderību. Bet šajos apstākļos nepalikt domstarpībās ir neiespējami - visu laiku ir jauna informācija un jauni apstākļi.
